Mediķu streiks tomēr notika, kopumā trešdien streikoja 3759 mediķi. Daļa no viņiem devās gājienā uz Esplanādi iepretim Ministru kabinetam, lai paustu savu neapmierinātību ar veselības un sociālās aprūpes finansēšanas kārtību.
Mediķu streiks tomēr notika, kopumā trešdien streikoja 3759 mediķi. Daļa no viņiem devās gājienā uz Esplanādi iepretim Ministru kabinetam, lai paustu savu neapmierinātību ar veselības un sociālās aprūpes finansēšanas kārtību.
Kārtējo streiku, kā jau tas ierasts, rīkoja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Šoreiz tajā piedalījās kā medicīnas studenti, tā arī medicīnā nodarbinātie no dažādiem Latvijas reģioniem. Galvenā viņu prasība ir nodrošināt pieklājīgas algas medicīnā strādājošajiem. Vairākas partijas izmantoja streiku, lai veiktu politisko aģitāciju. Savus reklāmas materiālus centās izdalīt Latvijas Atdzimšanas partijas un Sociāldemokrātiskās labklājības partijas pārstāvji, bet tā sauktie «baldzēnieši» jeb Sociāldemokrātu savienības pārstāvji piedalījās gājienā, izrādot savu solidaritāti mediķiem.
Kāda dīvaina izglābšanās notikusi ceturtdienas vakarā, kad Baltijas jūrā netālu no Ventspils kāds zvejas kuģis pamanījis zvejas laivu. Tajā atradies viens cilvēks. Izrādījies, ka izglābtais ir 1931. gadā dzimis Zviedrijas pilsonis Hanss Rodžers Ekstroms. Viņš ar savu laivu «Andželika» jūrā bija pavadījis 20 dienu, kaut arī līdzi bijusi pārtika tikai divām dienām. Izrādījies, ka H.Ekstroms ar sešmetrīgo laiviņu izbraucis jūrā netālu no Stokholmas ostas, lai paceļotu gar piekrasti, taču tad noslāpis motors un vējš sācis laivu dzīt jūrā. Pēc stāstītā, viņš pēdējās astoņas dienas sevi uzturējis pie dzīvības, dzerot jūras ūdeni, tādēļ īpaši izbrīna ārstu atzinums, ka vīra veselības stāvoklis ir normāls.
Beidzot kādā taustāmā veidā ir izdevies apliecināt, ka juristi Latvijā nav tik godīgi, kā viņi to vēlējās pierādīt pēc tam, kad prezidente norādīja uz nepilnībām tieslietās. Proti, trešdien Drošības policija (DP) aizdomās par starpniecību 11 tūkstošu latu kukuļa došanā aizturējusi Latvijas Juristu biedrības atbildīgo sekretāru Uldi Papānu. Līdztekus jau minētajam amatam U.Papāns strādā par juristu birojā «Aiga», izpilddirektoru Stividorkompāniju asociācijā, kā arī par maksātnespējīgās a/s «Latvijas Tirdzniecības centrs» un SIA ražošanas komercfirmas «Juņiks» administratoru. 11 tūkstošu latu lielais kukulis ticis pieprasīts ārvalstu pilsonim, lai panāktu viņam labvēlīgu iznākumu kādā krimināllietā.
Ceturtdien ASV prezidenta Džordža Buša administrācija, iesniedzot īpašu rezolūcijas projektu, oficiāli lūdza kongresam atļauju lietot militāru spēku pret Irāku, kaut arī tā pakļāvusies sabiedriskajam spiedienam un aicinājusi ANO ieroču inspektorus atgriezties Bagdādē. ASV savu agresiju pret Sadama Huseina režīmu pamato ar vēlmi īstenot ANO Drošības padomes rezolūcijas un aizsargāt savas nacionālās drošības intereses. Te gan jāpiebilst, ka ANO drošības padome neatbalsta militāru uzbrukumu Irākai, turklāt ASV līdz šim nav uzrādījušas pārliecinošus pierādījumus par Irākas lomu 11. septembra teroraktos.
Vācijā piektdien ar iepriekšēju datumu (1997. gada 1. jūlijs) stājies spēkā likums par pensiju izmaksu personām, kas Otrā pasaules kara gados tika nodarbinātas geto. Uz šīm pensijām var pretendēt arī Latvijas pilsoņi, kas kara laikā strādājuši nacistiskās Vācijas nometnēs. Pensijas par darbu geto tiek piešķirtas tikai uz pieteikumu pamata. Tos brīvā formā var iesniegt Vācijas apdrošināšanas iestādei. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 2003. gada 30. jūnijam.
Saskaņā ar likumu personām, kas pretendē uz šo pensiju, jāatbilst represētās personas statusam, kā arī jābūt apliecinājumam, ka persona piespiedu kārtā uzturējusies geto un veikusi tur algotu darbu.
Otrdien ANO tirdzniecības un attīstības konferencē atklāti paziņots par investīciju stāvokli pasaulē. Norādīts, ka tiešo ārvalstu investīciju ieplūdums Centrālās un Austrumeiropas valstīs pagājušajā gadā palielinājies par 2%, sasniedzot 27 miljardus ASV dolāru. Visā pārējā pasaulē, izņemot Āfriku, tiešo investīciju apmēri kritušies, citviet pat par 50%. Tomēr Latviju šis palielinājums nekādi nav ietekmējis, jo investīciju kāpums nav konstatēts.
