19. martā «Zemgales Ziņās» tika publicēts raksts «Remontā ne vienmēr izdodas mašīnu saremontēt», kuru sagatavoja Zane Auziņa. Tā kā SIA «Auto Fans» intereses tiesas procesā ar Māri Vilcānu pārstāvu es, vēlos sniegt nelielu komentāru par notiekošo.
19. martā «Zemgales Ziņās» tika publicēts raksts «Remontā ne vienmēr izdodas mašīnu saremontēt», kuru sagatavoja Zane Auziņa. Tā kā SIA «Auto Fans» intereses tiesas procesā ar Māri Vilcānu pārstāvu es, vēlos sniegt nelielu komentāru par notiekošo.
Tātad Māris Vilcāns prasību Jelgavas tiesā iesniedza 2001. gada 15. februārī un vēlējās saņemt no SIA «Auto Fans» ne vairāk, ne mazāk kā Ls 7135 , no kuriem Ls 4300 viņš pieprasīja jauna motora pirkšanai, bet Ls 2700 – kā nesaņemto peļņu, jo automašīna esot bijusi iznomāta J.Smelova ITU ražošanas vajadzībām. Tiesas process ilgst vairāk nekā gadu (nevis kā minēts rakstā – tiesa tikko sākusies), un šīs lietas izskatīšanas laikā atklājās daudzi fakti, kas, domāju, būs interesanti arī «Zemgales Ziņu» lasītājiem.
Piemēram: 2001. gada 15. februārī Māris Vilcāns vēlas saņemt Ls 4300 kā «jauna dzinēja iegādes un uzstādīšanas izmaksas», 2001. gada 16. oktobra tiesas sēdē Māra Vilcāna pilnvarotais pārstāvis Guntars Precinieks apgalvo, ka motors mašīnai nav samainīts (lietas lapa nr. 39). 2001. gada 22. decembrī Māris Vilcāns pilnvaro Edgaru Džeriņu «nepieciešamības gadījumā nodrošināt un piedalīties automašīnas BMW 325 TD, valsts numurs DN 2169, tehniskās apskates un ekspertīzes veikšanā». Pēkšņi sākas visumā dīvainas lietas – izrādās, ka 2001. gada 30. janvārī Rīgā šī automašīna BMW ir nozagta… Māris Vilcāns ar draugu aizbraucis uz kino, un pazudusi mašīna… faktiski bez motora, jo tas taču ir sabojāts un izārdīts! (Atkārtošu – 2001. gada 16. martā M.Vilcāna pārstāvis tiesā apgalvo: «motors mašīnai nav samainīts.»)
Kā var aizbraukt uz Rīgu ar mašīnu, kurai remontā «sabojāts» motors, un kurš garā vājais tādu zog? Kādā veidā Vilcāns uz Rīgas «ķinīti» aizbrauca – vai jūdza «bembera» priekšā auzu motoru, vai draugs stūma vāģi? Jāteic, ka zaglim acīmredzami tāda «fendere» gāja smagāk, lai neteiktu vairāk.
Laikam, iesniedzot tiesā 2001. gada 15. februārī prasības pieteikumu, M.Vilcāns automašīnas nozagšanas faktu uzrādīt aizmirsa, tāpat kā aizmirsa uzrādīt, ka jau nākamajā dienā pēc automašīnas nozagšanas apdrošināšanas sabiedrībā «Balva» iesniedza iesniegumu, ka vēlas saņemt Ls 4800 kā apdrošināšanas atlīdzību, ko arī 2001. gada 19. martā saņēma. Šie fakti atklātībā parādījās tikai 2002. gada 18. martā.
Rodas jautājums – kur 2001. gada 15. februārī Māris Vilcāns vēlējās ielikt motoru – vai pirms divām nedēļām nozagtajai automašīnai? Kāpēc viņš 2001. gada 22. decembrī pilnvaro Edgaru Džeriņu iziet 2001. gada 30. janvārī nozagtas automašīnas tehnisko apskati?
Secinājums ir viens, ja Guntars Precinieks 2001. gada 16. oktobra tiesas sēdē nemeloja, ka motors mašīnai nav ticis mainīts, tad M.Vilcāns no apdrošināšanas sabiedrības «Balva» ir izkrāpis Ls 4800, jo uz kino Rīgā aizbraukt nevarēja un viņam neviens šo automašīnu nozagt nevarēja.
Jāteic, ka 2002. gada 18. martā Māris Vilcāns un viņa pilnvarotā persona Edgars Džeriņš tikai 20 minūtes pirms tiesas sēdes ieraudzīja, ka lietā atrodas pēc mūsu puses lūguma tiesas no CSDD izprasīts dokuments, kurā parādās automašīnas nozagšanas fakts (30.01.2001.). Un tikai tad tiesas sēdē pār Māri Vilcānu un viņa pilnvaroto personu pēkšņi nāca «apskaidrība». Viņi atcerējās, ka 2001. gada janvārī, precīzi gan ne, automašīnai bija nomainīts motors! Uz manu jautājumu – kurš melo – vai 2001. gada 16. oktobrī M.Vilcāna pilnvarotā persona G.Precinieks, apgalvodams, ka motors «mašīnai nav mainīts», vai Džeriņa kungs tagad, kad stāsta par motora maiņu nezināmā datumā janvārī –, skaidru atbildi nesaņēmu. Ne Māris Vilcāns, ne viņa pilnvarotā persona nevarēja uzrādīt motora pirkuma līgumu, Ls 4300 samaksu apliecinošus dokumentus, tāpat kā nevarēja pateikt, kurā vietā motors ir mainīts, izņemot to, ka motoru pārdevis un to uzstādījis kāds Pranis Bikšus (iespējams, Mikšus), kura personas kodu un adresi viņi tagad nezina (operatīvi mēģinājām atrast Latvijā šādu cilvēku, diemžēl tāds Latvijā laikam nedzīvo). Nākamajā tiesas sēdē gan M.Vilcāns solīja šos dokumentus uzrādīt.
M.Vilcāna pilnvarotais pārstāvis Edgars Džeriņš tiesā paziņoja, ka motors, par kura remontu ir strīds, tagad ir izmests mēslainē. Tātad izmests pats galvenais lietiskais pierādījums. Eksperti, to izpētot, varētu secināt, vai motora defektu ir radījis SIA «Auto Fans» veiktais remonts vai ne. Laikam jau atliek tikai secināt, ka šis pierādījums Vilcāna kungam ir ļoti nevēlams, ja jau tā vieglprātīgi izmet mēslainē, bet neuzrāda ekspertiem. Tiesas zālē ne Vilcāna kungs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nespēja neko sakarīgu atbildēt uz manu jautājumu, kāpēc tādi svarīgi fakti kā automašīnas nozagšana 2001. gada 30. janvārī, apdrošināšanas atlīdzības saņemšana 2001. gada 19. martā, pēkšņi uzradusies «motora maiņa nezināmā datumā» un līdz šim laikam slepenais «džeks» Pranis netika minēti (piemēram, 2001. gada 16. oktobrī) vairāk nekā gada garumā!
Jūtu līdzi Vilcāna kungam, jo Pranis tomēr ir baigais ierāvējs. Uzreiz pēc tiesas procesa noskaidrojām – jaunu BMW 335 TD motoru firmas dīleri mums piedāvāja par Ls 2785, tā maiņa servisā maksātu ne vairāk kā Ls 100, tātad kopējās izmaksas būtu ne vairāk kā Ls 2900. Bet labais «čoms» Pranis Mārim Vilcānam motoru pārdevis par veseliem (un ielicis mašīnā, laikam lai Māris ar draugu varētu aizbrukt uz «ķinīti» Rīgā) Ls 4300, tas ir, par Ls 1300 dārgāk nekā BMW oficiālie dīleri Latvijā! Bagāts taču dara, kā grib!
M.Vilcāns gan nekur nestrādā un saskaņā ar dokumentiem ir neklātienes students. Viņš tiesu lūdzis atbrīvot no valsts nodevas samaksas, jo ar līdzekļiem esot tā grūtāk, tātad tas noteikti nav bijis tāpēc, ka viņam nav naudiņas, bet patiesībā gan laikam aiz pieticības.
Kas attiecas uz automašīnas nomu ražošanas vajadzībām J.Smelova ITU, tad tur lieta ir vēl jautrāka. Izrādās, ka M.Vilcāns ir sirds cilvēks, kas gatavs atdot pat pēdējo. Gatavs pat piemaksāt, lai tikai Jura Smelova kunga ražošana zeltu un plauktu. Saskaņā ar nomas līguma nosacījumiem J.Smelova individuālajam uzņēmumam par katru darbadienu, kad ražošanas vajadzībām tika izmantota automašīna BMW, Mārim Vilcānam vajadzēja saņemt Ls 15. Līdz tiesas dienai viņš no J.Smelova ITU nebija saņēmis kā nomas maksu neko vairāk kā trīs pirkstu kombināciju. Tā kā Vilcāna kungs ir sirds cilvēks, viņš veselas 15 dienas 2000. gada martā iznomātajā automašīnā par savu naudu ir pildījis arī degvielu… un pats vēl braucis kā šoferis, par to nesaņemot ne santīma!
