Pirmdien, 25. martā, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā (zīmīgi, ka šajā laikā aizsākusies arī Ciešanu nedēļa baznīcā), Jelgavas Sv.Annas katedrālē pulksten 19 izskanēs Kamila Sen-Sansa Rekviēms.Muzicēs Jelgavas kamerorķestris, Mūzikas vidusskolas jauktais koris un stīgu orķestris. Kaut iestudējuma mākslinieciskais vadītājs un diriģents Aigars Meri mūs pieradinājis (atcerēsimies – iepriekšējais dažādu laikmetu nopietnās mūzikas lielkoncerts šajā pašā baznīcā un līdzīgā sastāvā izskanēja pirms trim mēnešiem – 2012. gada Ziemassvētkus gaidot) pie Jelgavas mūziķu snieguma augstās kvalitātes, arī šoreiz būs palīgi no Latvijas Nacionālās operas. Vokālās partijas izpildīs no citiem koncertiem jelgavniekiem jau pazīstamie Kristīne Gailīte un Viesturs Jansons, kā arī Olga Jakovļeva un Armands Siliņš. Nav jābūt cītīgam koncertu apmeklētājam, lai salikums K.Sen-Sanss un Rekviēms šķistu nedaudz dīvains. Cita lieta – «Dzīvnieku karnevāls», ar ko A.Meri pirms nepilna gada Jelgavas Mūzikas vidusskolas koncertzālē iepriecināja arī klātienē. Izrādās, A.Meri atkal sagādājis pārsteigumu mūzikas gardēžiem – K.Sen-Sansa Rekviēms būs skaņdarba Latvijas pirmatskaņojums. Vārds «atkal» ir īsti vietā, jo līdzīgs gadījums Jelgavā nav pirmais.«Iemesls, kāpēc šis Rekviēms nav ticis Latvijā atskaņots, manuprāt, ir apjomīgais orķestra sastāvs,» domā A.Meri. «Četrkārtīga koka pūšamo instrumentu komanda, četras arfas (!), divas ērģeles – tie ir tikai daži no instrumentācijas efektiem, kas izmantoti K.Sen-Sansa Rekviēma partitūrā. Tagad atceros, ka pirms pieciem gadiem bija iespēja iekļūt Latvijas Radio Kora nošu bibliotēkā, un tur arī pirmo reizi ieraudzīju šo skaņdarbu – izdevniecības «Durand» klavierizvilkumu. Tolaik izspēlējot konstatēju, ka Rekviēmā ir brīnišķīga «Agnus Dei» daļa. Tad vēl nebija iespējas tikt pie orķestra partijām, tomēr faktu par skaņdarba eksistenci un tā muzikālo kvalitāti neaizmirsu. Pateicoties Jelgavas Mūzikas vidusskolas atbalstam, radās iespēja iegādāties nošu materiālu no ASV izdevniecības «Calmus», un Rekviēma atskaņojums kļuva iespējams. Orķestra sastāvs pēc nošu partitūras analīzes gan tika samazināts, jo – četras arfas ir Latvijā teju neiespējama lieta.»Tomēr, kā atklāja atskaņojuma vadītājs, divas arfas būšot gan. «Tomēr uzskatu, ka instrumentācijas izmaiņas nemainīs skanējumu, un tas būs tuvs autora iecerei,» cer A.Meri.«Jaunie mūziķi darbojas ar lielu pašatdevi un azartu,» priecājas diriģents. Uzstāšanās kopā ar orķestri un Latvijas Nacionālās operas solistiem, atskaņojot visdažādāko laikmetu un stilu mūziku, ir teicama prakse arī Jelgavas Mūzikas vidusskolas korim,» uzskata A.Meri, priecājoties, ka viņam izveidojusies laba sadarbība arī ar Kordiriģentu nodaļas vadītāju Gunti Pavilonu.
