1999. gada 9. septembra Jelgavas Domes lēmums paredz apvienot Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas filiāli «Ābele» (bijušo 1. bibliotēku) ar bērnu bibliotēku «Zinītis».
1999. gada 9. septembra Jelgavas Domes lēmums paredz apvienot Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas filiāli «Ābele» (bijušo 1. bibliotēku) ar bērnu bibliotēku «Zinītis». Apvienošana uzsākta pagājušā gada nogalē, taču gan darbiniekiem, gan lasītājiem ir daudz neskaidru jautājumu, no kuriem galvenais – kādās telpās jaunais veidojums atradīsies.
Pārmaiņas rada neērtības lasītājiem
Sakarā ar bibliotēkas «Ābele» pārvietošanu un grāmatu krājumu inventarizāciju kopš pērnā gada 30. oktobra mainīta lasītāju apkalpošanas kārtība, bet ar
20. decembri bibliotēkas «Ābele» grāmatu noma un lasītava pārvietota uz bērnu bibliotēku «Zinītis».
Pārvietošanas laikā lasītāji aicināti izmantot citas pilsētas bibliotēkas: Zinātnisko, Miezītes un bibliotēku «Pārlielupe». Taču lasītājus šāda kārtība neapmierina, tāpēc aktīvāko grāmatu draugu grupa un bibliotēkas vadītāja, līdzi ņemot 134 cilvēku parakstītu vēstuli, devās uz tikšanos ar pilsētas Domes Izglītības un kultūras departamenta vadītāju Gunāru Kurloviču. Vēstulē lasītāji raksta, ka nevēlas izmantot bērnu un Zinātniskās bibliotēku pakalpojumus, jo tām ir cits profils. Viņi lūdz saglabāt lasītavu pagaidu variantā pašreizējās telpās Raiņa ielā 36 un piedāvā daļu īres izdevumu segt no lasītāju biedru naudām.
Lasītāji ir neizpratnē un satraukušies
«Es, tāpat kā daudzi mūsu pilsētas iedzīvotāji, esmu uztraucies par bibliotēkas «Ābele» likteni. Ar jauno gadu, iespējams, vispār paliksim bez bibliotēkas, jo, kā stāsta tās darbinieki, tagadējās telpas ir jāatbrīvo. Neesot zināms, kad un kur grāmatu krātuvei tiks atrasta vieta. Ja jau pilsētas Dome nevar dabūt naudu līdzšinējo telpu īrei, varbūt arī Domes ierēdņiem vajadzētu mazliet saspiesties, lai tās mājā atrastu vietu bibliotēkai,» vēstulē redakcijai raksta lasītājs G.Krieviņš.
Arī bibliotēkas lasītāja kopš sešdesmito gadu sākuma Hilda Pļavniece pārmaiņās redz ēnas puses, jo uzskata, ka tautas bibliotēkas ir visdemokrātiskākās kultūras iestādes un naudas trūkuma dēļ dažiem arī vienīgās pieejamās. Daudzi gados vecāki lasītāji pārmaiņām nav psiholoģiski gatavi, bet citi neizprot situāciju. Dažus biedē bērnu bibliotēkas nosaukums vai Zinātniskās bibliotēkas sarežģītā apkalpošanas talonu sistēma, un lielākajai daļai nav 30 santīmu, lai ar autobusu dotos uz attālajām Miezītes un Pārlielupes bibliotēkām.
Bet galvenais ir tas, ka viens mikrorajons paliks bez savas grāmatu krātuves, tāpēc lasītāji justos gandarīti, ja pilsētas vadībai izdotos atrast līdzvērtīgas telpas tā robežās – Kalpaka ielā 9 vai Svētes ielā 22.
Bibliotēkas darbība faktiski ir pārtraukta
Pirms reorganizācijas bibliotēku «Ābele» ik dienu apmeklēja 80 līdz 85 lasītāju, bet pašlaik – vidēji 50. Bibliotēkas vadītāja Iveta Avota uzskata, ka skolēniem tur vairs nav ko darīt un ar 1. novembri, kad tika pārtraukta jaunu lasītāju pierakstīšana, šī kultūras iestāde faktiski ir slēgta.
Jautājums par «Ābeles» pārvietošanu uz citām telpām ir aktuāls jau trīs gadus, un bibliotēkas vadītāja uzskata, ka to jau sen varēja atrisināt. Viņa ir par to, lai abas bibliotēkas turpinātu darboties atsevišķi, bet, ja tas nav iespējams izvietot to piedāvātajās telpās pilsētas kultūras namā, bet tā, lai bērni netraucētu darboties pieaugušajiem un otrādi. «Zinītis» un «Ābele» atrodas katra aptuveni 200 kvadrātmetru lielās telpās, bet, grāmatu krātuvēm pārceļoties uz kultūras namu, tās abas nonāktu 178 kvadrātmetros. Piedāvātajām telpām nepieciešams remonts, kas prasīs ne mazums līdzekļu un laika.
Bibliotēkas darbinieki saviem lasītājiem neko konkrētu par grāmatu krātuves turpmāko likteni nevar atbildēt. Līdz ar to daļa lasītāju uzskata, ka aiz vārdiem «apvienošana» un «pārvietošana» faktiski slēpjas doma bibliotēku likvidēt.
Skaidrība būs ne ātrāk kā martā
Domes Izglītības un kultūras departamenta vadītājs Gunārs Kurlovičs tikšanās laikā kopīgi ar lasītājiem apsvēra visas iespējas un konstatēja, ka Raiņa ielas tuvumā nav piemērotu, brīvu, pašvaldībai piederošu ēku.
Kā pretargumentu iespējai bibliotēkai turpināt darboties tajās pašās telpās, kas ir privātīpašumā, viņš uzsvēra tendenci nomas maksai katru gadu palielināties un īpašnieku prasību ieguldīt naudu ēkas remontā, ko pašvaldība nevarot atļauties.
Īpašnieku pilnvarotā pārstāve un ēkas pārvaldniece Ilga Pavlovska to noliedz un apgalvo, ka vienu gadu pēc ēkas pārņemšanas no bibliotēkas pat netika iekasēta īres nauda. Viņa ir par to, lai pilsētā būtu pēc iespējas vairāk bibliotēku, bet ilgāk vairs nevar nodarboties ar labdarību. Pārvaldniece uzskata, ka pieprasītā īres maksa lats par kvadrātmetru, salīdzinot ar Domes noteiktajām cenām, neesot augsta, un viņu pārsteidz pašvaldības sūdzēšanās par naudas trūkumu.
Bērnu bibliotēka gan atrodas pašvaldības mājā, taču ir uzsākta tās dzīvokļu privatizācija un nevar pieļaut situāciju, ka visa pārējā ēka tiktu privatizēta, bet dzīvoklis, kurā atrodas bibliotēka, ne. Turklāt, pārdodot to kādam uzņēmējam, pašvaldība iegūtu papildu līdzekļus.
Telpas Svētes ielā 22 G.Kurlovičs uzskata par pārāk mazām divām bibliotēkām. Tā kā sociālās mājas Oskara Kalpaka ielā būvniecība ir iesaldēta, apvienoto bibliotēku nevar izvietot arī tur.
Pilsētas Dome par vienīgo pieņemamo variantu atzīst kultūras namu, kur bibliotēkai piešķirto telpu projektēšanai un pārbūves darbiem nepieciešami ap 17700 latu. G.Kurlovičs uzskata, ka projektēšanas darbi un konkursa izsludināšana par remontdarbu veikšanu var ieilgt līdz martam. Viņš apsolīja lasītājiem, ka bibliotēku «Ābele» nelikvidēs.
Departamenta vadītājs aicina arī «Ābeles» vadītāju un bibliotēkas padomi domāt par turpmāko bibliotēkas nākotni un izteikt savus priekšlikumus. Viņš spriež, ka šī problēma risināma Zinātniskās bibliotēkas vadības līmenī.
Pieci nīkuļi vai četras spēcīgas bibliotēkas
Zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Nadziņa stāsta, ka ideja par bibliotēku apvienošanu nākusi no pilsētas Domes un tiek pamatota kā objektīva nepieciešamība, jo ēka, kurā atradās 1. bibliotēka, 1998. gadā tika atdota īpašniekiem. 1999. gadā tika noslēgta vienošanās par nomas maksu, un 192 latu mēnesī un piecu latu finansiāla līdzdalība teritorijas sakopšanā, viņasprāt, nav pati lielākā maksa, ko var uzlikt. Taču, pēdējo reizi pārslēdzot līgumu, īpašnieku pilnvarotā pārstāve ierosinājusi tajā iekļaut punktu par finansiālu līdzdalību mājas remontdarbos.
Divarpus tūkstošu latu gadā pilsētas budžetam izrādījās pārāk liela summa. Jāpiebilst, ka aptuveni tikpat daudz izmaksā arī bērnu bibliotēkas telpu uzturēšana. Tāpēc A.Nadziņa uzskata, ka Domi pieņemt lēmumu par apvienošanu piespiedusi nabadzība. Bibliotēkas nolikums paredz, ka par tās atvēršanu vai slēgšanu lemj pašvaldība.
Direktore nepiekrīt apgalvojumam, ka bibliotēkas vadība pati nav meklējusi telpas apvienotās bibliotēkas izvietošanai. Tas tiekot darīts jau kopš 1998. gada. Diemžēl viņas tiesības aprobežojas tikai ar priekšlikumu izteikšanu.
Zinātniskās bibliotēkas vadītājai ģeogrāfiskā izvietojuma ziņā vispiemērotākais šķiet pilsētas kultūras nams. Jāpiebilst, ka tur ilgus gadus atradās Zinātniskās bibliotēkas filiāle Daiļliteratūras un mākslas literatūras nodaļa. Taču šīs telpas ir tikai puse no nepieciešamā, jo normatīvi paredz izvietot 1000 grāmatu desmit kvadrātmetros. Abu bibliotēku kopējo grāmatu fondu (92 tūkstošus) tur izkārtot nav iespējams, tāpēc kultūras namā varēs izvietot tikai pieprasītākās grāmatas. Daļa lasāmvielas tiks novietota Miezītes bibliotēkā, bet pārējās sadalītas citām bibliotēkām vai norakstītas. Apvienotajai bibliotēkai tiks pasūtīta arī pieaugušajiem nepieciešamā literatūra.
Tā kā Eiropas Kopienas datora dāvinājumā bērnu bibliotēkai paredzēts interneta pieslēgums, A.Nadziņa jau ievadījusi sarunas ar Datorcentru par pieslēguma ierīkošanu.
Pēc direktores domām, vēl viens no iemesliem, kāpēc bibliotēkas tika apvienotas, bija tas, ka
1997. gadā pilsētas bibliotēku tīklam tika pievienota rajona Centrālā bibliotēka (tagad Miezītes bibliotēka), kas kļuva par papildu nastu pilsētas makam.
Pašlaik bibliotēku pārcelšanos kavē naudas trūkums, tomēr A.Nadziņa cer, ka šogad pašvaldība bibliotēkas budžetā iekļaus remontdarbiem nepieciešamo naudu. Lasītājiem pagaidām jāpaciešas. Lai gan bibliotēka gūst naudas līdzekļus, piedaloties projektos, arī turpmāk tai būs vajadzīgs pašvaldības atbalsts.
Pilsētas kultūras nams ir pret Domes piedāvāto
– Pašvaldība meklē lētāko variantu, bet nedomā par nākotni. Kultūras nams, kamēr nav izremontēta kamerzāle, nevar iztikt bez izstāžu zāles, kas kalpo arī kā palīgtelpa lielajā zālē notiekošajiem pasākumiem. Tur tiek rīkoti arī klubiņu pasākumi, prezentācijas un teātra izrādes, kā arī tā tiek izīrēta, tādējādi iegūstot papildu līdzekļus, – uzskata kultūras nama direktore Janīna Kristiņa. Viņa ir pārliecināta, ka, šo telpu atdot bibliotēkai, kultūras namā var samazināties pasākumu un pašdarbības kolektīvu nodarbību skaits.
Direktore ir par to, ka abām kultūras iestādēm jāmeklē kopīga valoda, un piedāvā atdot telpas otrajā stāvā, mākslinieka darbnīcas un telpas, kur glabājas dekorācijas. Taču tad kultūras namam vairs nebūtu, kur glabāt dekorācijas. Neapmierināta ir arī Jelgavas Mākslinieku savienība un 20 pašdarbības kolektīvu vadītāju.
