No Skaistkalnes pagastmājas loga labi saredzama Latvijas – Lietuvas robeža, kas iet pa Mēmeles tilta vidu. Abos tilta galos ir iekārtots robežkontroles punkts.
No Skaistkalnes pagastmājas loga labi saredzama Latvijas – Lietuvas robeža, kas iet pa Mēmeles tilta vidu. Abos tilta galos ir iekārtots robežkontroles punkts.
Pāriet robežu un palūkoties uz Skaistkalni no Lietuvas puses izrādījās pārsteidzoši viegli: pases reģistrācijas procedūra aizņem tikai pāris minūšu.
Robeža – ierasta lieta
Daudziem vietējiem iedzīvotājiem robežas šķērsošana ir visai pierasta lieta. Arī padomju laikā trīsdesmit latviešu bērnu, dzīvojot Lietuvā, mācījās Skaistkalnes skolā; bērnudārzu, kas atradās Lietuvas teritorijā, apmeklēja arī bērni no Latvijas. Kultūras apmaiņas tradīcijas tur nekad nav pārtrauktas. Pieaugušie iedzīvotāji ar sportu nodarbojas Lietuvas pamatskolā, jo savas sporta zāles Skaistkalnē nav. Savukārt jaunie lietuvieši uz aerobikas nodarbībām nāk pie saviem latviešu kaimiņiem. Valsts un tautas svētkos piedalās mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Abu pušu iedzīvotāji uztur arī radnieciskās saites.
Pagājušajā gadā ar Lietuvu ir noslēgts sadarbības līgums ugunsgrēku dzēšanā. Uz to pamudināja visai skumjš notikums: 2002. gadā Skaistkalnē aizdegās dzīvojamā māja, bet Lietuvas robežsargi Latvijā neielaida ugunsdzēsēju mašīnu, kas atradās pāris minūšu braucienā līdz ugunsgrēka vietai, un māja nodega.
Unikāls ģeoloģisks process
Skaistkalni ar Lietuvu vieno ģeogrāfija un reliģija. Pēc pagasta Padomes vadītāja Jāņa Kalniņa teiktā, Skaistkalne aktīvi sadarbojas ar Lietuvu vides aizsardzības jautājumos. Tas ir svarīgākais abu pušu darbs. Divas trešdaļas Bauskas rajona teritorijas, ieskaitot Brunavas un Skaistkalnes pagastu, kā arī daļa Aizkraukles rajona zemes atrodas aktīvā karsta teritorijā. Skaistkalnē var novērot unikālu ģeoloģisku procesu – karsta kritenes. Augsnes augšējo slāņu iebrukšana notiek pazemes ūdeņu ietekmē, tie izskalo šķīstošos iežus un veido dobumus. Zeme zem kājām var pazust jebkurā vietā un laikā. Kā norāda vides speciālisti un ģeologi, tieši šādās teritorijās ir īpaši būtiski plānot un realizēt videi draudzīgas apsaimniekošanas metodes, lai novērstu pazemes ūdeņu piesārņojuma un karsta procesu aktivizēšanās draudus.
Skaistkalnes mūmija
Ciematā atrodas katoļu baznīca un pie tās ir kapliča. Interesanti, ka baznīca visā savā darbības laikā ne reizi nav bijusi slēgta un tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām kultūrvēsturiskajām vietām Zemgalē. Pie dievnama ik gadu apstājas svētceļnieki, kas no Ventspils un Liepājas mēro ceļu uz Aglonu. Baznīcas kapličā glabājas īstas mūmijas. Vienu var aplūkot. Tas iespējams, pateicoties Amerikas – Baltijas investīciju projektam. Par ārvalstu iedalītajiem līdzekļiem ir izdevies sakārtot ne tikai mūmiju, bet arī kapliču.
Zeme – galvenais ienākumu avots
Pagasta zeme ir visneauglīgākā Bauskas rajonā, un tomēr lauksaimniecība ir galvenais līdzekļu iegūšanas avots. Lielās saimniecības pārsvarā audzē dārzeņus, nodarbojas ar lopkopību un laukkopību. Lielākā daļa zemnieku saimniecību (60%) apstrādā vidēji no trīs līdz pieciem hektāriem zemes. Pagastā strādā kokapstrādes cehs, gateris, divi veikali. Vidējais bezdarba līmenis ir 4,8 procenti. Iedzīvotāji lielākoties ir nodarbināti lielās un vidējās zemnieku saimniecībās, bet daļa nedara neko. Kāds atrod darbu Bauskā un Rīgā. Ar laiku šie cilvēki pagastu pamet uz visiem laikiem.
***
Bauskas rajona platība – 1878,65 km2
75,6 procenti apstrādājamās zemes tiek izmantoti lauksaimniecībā
Iedzīvotāju skaits – 52 400
Rajona teritorijā sākas otra lielākā Latvijas upe – Lielupe
Attālums starp Bausku un Rīgu – 67 km, no Bauskas līdz robežai – 16 km.
