Zemgales apgabaltiesa skatīja krimināllietu pret Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes darbinie kiem Jāni Pranku un Sandi Blūmu.
Jūnija sākumā atkal tika uzjundīti septiņus gadus seni notikumi valsts sociālas aprūpes centra (VSAC) “Zemgale” filiālē “Ziedkalne”, jo Zemgales apgabaltiesa apelācijas kārtībā skatīja krimināllietu pret Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes darbiniekiem Jāni Pranku un Sandi Blūmu, kuri apsūdzēti pēc Krimināllikuma 317. panta pirmās daļas – par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Zemgales rajona tiesa 2019. gada 11. novembrī abus policistus attaisnoja. Apsūdzētajiem tika atcelts piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā. Prokurors apsūdzētājiem prasīja piemērot naudas sodus – vienam 100 minimālo mēnešalgu, otram – 350 mēnešalgu apmērā, bet par labu cietušajam piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju – 10 000 eiro, ko tiesa atstāja bez izskatīšanas. Lietā esošos lietiskos pierādījumus tiesa nolēma iznīcināt.
Lietā apelācijas sūdzību iesniedza cietušais – “Ziedkalnes” klients Edvīns, 2. grupas invalīds uz mūžu, kurš patlaban dzīvo VSAC “Zemgale” filiālē “Iecava”. Ar spriedumu nebija apmierināta arī Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore Zinta Meija un cietušā pārstāve advokāte Ilona Bulgakova. Sākotnēji cietušā sūdzība un prokurores protests atstāti bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Bet 2020. gada sākumā lieta nosūtīta uz apgabaltiesu.
Skandāla sakne meklējama 2013. gada 14. novembrī
“Ziedkalnes” skandāla sakne meklējama 2013. gada 14. novembrī, kad no Vilces pagastā esošā aprūpes centra pazuda kāds iemītnieks. Pēc vairākām stundām pulksten 23.27 viņš tika atrasts sveiks un vesels Platones pagastā uz ceļa Eleja–Jelgava. Tas bija cilvēks ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, kurš nerunā, slikti redz un vāji orientējas apkārtnē. Viņš pazuda un atradās nesaprotamos apstākļos, turklāt 30 kilometru attālumā no aprūpes centra, nebija ne nosalis, ne neēdis, un viņu uz ceļa it kā atrada Valsts policija.
No cietušā “Ziedkalnes” klienta Edvīna stāstītā izriet, ka ap pulksten 13.30, kad viņš gājis pa ceļu, lai dotos strādāt lauku darbus pie zemnieka un vēl atradies iestādes teritorijā, pie viņa piebraukušas divas policijas ekipāžas – viena Jelgavas novada pašvaldības policijas, kurā atradies Elejas iecirkņa inspektors Aleksandrs Remesovs, bet otra – Valsts policijas, kurā bijuši J.Pranka un S.Blūms. No vienas mašīnas izkāpis inspektors S.Blūms, ko Edvīns uzreiz atpazinis, jo viņš ir arī apsargs “Ziedkalnē”. Edvīns pats iekāpis A.Remesova automašīnā, jo viņu labāk pazinis.
“Viņi man uzreiz pateica, ka tieku aizturēts. Aizveda tuvāk administrācijas ēkai un prasīja atzīties, ka esmu iepriekšējā dienā aizvilinājis pazudušo. Man par to nebija ne jausmas,” tā pirms septiņiem gadiem “Zemgales Ziņām” stāstīja Edvīns. Tobrīd savā kabinetā bijusi un uz notiekošo pa logu esot nolūkojusies “Ziedkalnes” vadītāja Aija Petuhova un Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja Inta Ozola. “Tā vietā, lai iznāktu un man palīdzētu, viņas nereaģēja uz maniem saucieniem. Abas pie loga noskatījās, kā mani tirina policija,” apgalvoja Edvīns.
Pēc tam viņam likts iekāpt vienā no policijas mašīnām, atņemts telefons, policisti izprašņājuši par katru tajā esošo numuru un tā adresātu. Draudi, ka vedīs pratināt uz Jelgavu, piepildīti tikai pēc trim stundām – policisti vīrieti aizveduši uz aprūpes centra kurtuvi, kur viņš atradies iestādes saimnieciskā darbinieka uzraudzībā. “Pateica, ka tagad es būšu Saimniecības nodaļas vadītāja Normunda Latiša aizturētais. Viņam jautāju, vai saprot, ka pārkāpj likumu, bet viņš atbildēja: “Piedod, Edvīn, bet man ir vajadzīgs šis darbs un jāpilda rīkojums no augšas.” Rīkojumu N.Latišam “pakavēt” Edvīnam laiku kurtuvē devis S.Blūms. Pēc sešiem vakarā S.Blūms viņu izlaidis un vedis uz Jelgavas iecirkni. Mašīnā viņu turpinājuši izprašņāt arī par to, kas par “Ziedkalni” raksta anonīmas sūdzības augstākajai vadībai. “Tad prasīja par pazudušo klientu Elmāru. Viņš pēc vairākām bildēm esot norādījis uz mani. Bet viņš nerunā, mani vispār nepazīst,” pirms septiņiem gadiem “Ziņām” teicis Edvīns. Policijā viņš gan neko daudz nav stāstījis un pēc draudiem par apsūdzēšanu nolaupīšanā aizvests atpakaļ uz “Ziedkalni”. Savukārt savai pārstāvei Edvīns stāstījis, ka pratināšanā Jelgavas policijas iecirknī pret viņu lietots arī gumijas steks. Taču tam pierādījumu nav, jo nav nopratināšanas videoieraksta. Pēc notikušā Edvīns “Ziedkalnē” uzturējies apmēram mēnesi, tad pārvests uz “Iecavu”.
“Juridiski Edvīnu nedrīkstēja pratināt kā liecinieku, un tika pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvi un atbalsta personu – psihologu,” uzskata advokāte I.Bulgakova. Viņa piebilst, ka Jelgavas prokuratūrai par šo lietu nav bijis intereses, par policistu darbu pārbaudi veicis Valsts policijas Iekšējās drošības birojs, bet lieta atjaunota un Zemgales apgabaltiesā nonākusi tikai pēc sūdzības Ģenerālprokuratūrai, kad pēc Generālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas visprokurores lēmuma kriminālprocess tika atjaunots un apsūdzības uzturēšanu pārņēma Zemgales tiesu apgabala prokurore.
Tolaik VSAC “Zemgale” veiktajā dienesta pārbaudē apstiprinājies Edvīna stāstītais par viņa aizturēšanas apstākļiem un centra vadības neiesaistīšanos klienta atbalstīšanā. “Ir darbinieku liecības. Klients divas stundas turpat pie filiāles tika turēts policijas mašīnā, kur tobrīd tapa pieteikums kriminālprocesa sākšanai par iepriekšējā dienā pazudušu citu klientu. Kopumā sešu stundu garumā aizturētajam netika nodrošināts nekāds centra vadības atbalsts! Tie ir būtiski likumpārkāpumi, absolūta vienaldzība pret klientu. Viņi tomēr ir īpaša sabiedrības daļa ar garīgās attīstības traucējumiem, neviens cits viņus neatbalstīs,” tā pirms septiņiem gadiem “Ziņām” teicis toreizējais “Zemgales” direktors Ilgonis Leišavnieks.
Jāpiebilst, ka I.Leišavnieks šā gada sākumā sāka pildīt Talsu novada pansionāta “Lauciene” direktora pienākumus. Pagājušā gada pavasarī viņš atkāpās no VSAC “Zemgale” direktora amata, jo filiālē “Lielbērze” konstatēja vairākus būtiskus trūkumus, tādējādi uz dienesta izmeklēšanas laiku no amata atstādināja filiāles vadītāju Uldi Paukšēnu un centra Kvalitātes kontroles daļas vadītāju. Arī A.Petuhova vairs nav “Ziedkalnes” vadītāja, jo uz laiku no amata tika atstādināta, pēc tam atjaunota, bet 2018. gada martā pati iesniedza atlūgumu.
Cietušais piezvana, jo jūtas neaizsargāts
Kad pagājušā gada rudenī “Ziņas” publicēja interviju ar jauno VSAC “Zemgale” direktoru Kristapu Keišu, kurā bija arī jautājums par “Ziedkalnē” notikušo, piezvanīja bijušais “Ziedkalnes” iemītnieks Edvīns, sacīja, ka ir šajā lietā cietušais, lūdza rakstīt par šo lietu un apmeklēt tiesas sēdes. Lai gan Edvīnam ir runas traucējumi, savas domas viņš pauž skaidri, izsakot nožēlu par pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu un lēmumu iznīcināt lietiskos pierādījumus. Turklāt, pēc viņa teiktā, pirmās instances tiesa nopludinājusi viņa diagnozi, lai gan bijis jāmin tikai tās kods. “Es, kurš dzīvoju valsts aprūpes iestādē, esmu neaizsargāts, jo mani dati vairs netiek aizsargāti,” telefonsarunā sacīja Edvīns.
Uz pirmo tiesas sēdi 1. jūnijā Zemgales apgabaltiesā Edvīns no “Iecavas” ieradās kopā ar atbalsta personu – iestādes psihologu. Tiesa Edvīnu atbrīvoja no piedalīšanās tiesas sēdēs veselības stāvokļa dēļ, jo pēc katras sēdes viņam paliekot sliktāk. Apgabaltiesa atteica prokurores un cietušā pārstāves lūgumu uz tiesas sēdi aicināt tiesībsargu Juri Jansonu, kurš 2015. gada 21. maijā šajā lietā sniedzis savu atzinumu, norādot, ka ir pārkāptas cietušā tiesības uz brīvību, neatkarību un neaizskaramību. Bet Edvīna pārstāve I.Bulgakova atzina, ka arī rajona tiesa šo dokumentu neņēma vērā un nesniedza tam nepieciešamo juridisku vērtējumu. Savukārt abi policisti apgabaltiesā atteicās sniegt liecības.
Kaitējums valsts varai un taisnīguma deficīts
Otrajā apgabaltiesas tiesas sēdē 11. jūnijā tiesas debatēs prokurore lūdza Zemgales rajona tiesas spriedumu atzīt par nelikumīgu, jo abi apsūdzētie nav ievērojuši Kriminālprocesa likumā noteikto, ka aizdomas jāpārbauda ar kriminālprocesuālām metodēm, un pret cietušo vērsuši noziedzīgas darbības. Turklāt nav fiksētas visas ar Edvīnu veiktās procesuālās darbības. Analizējot liecības, prokurore secinājusi, ka cietušais nemelo, taču, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, paspilgtina notikušo. Savukārt tiesu psihiatriski psiholoģiskās ekspertīzes ekspertu slēdziens norāda uz fizisku un emocionālu vardarbību, tā izraisot Edvīnam psihiskas ciešanas un ilgstošus pārdzīvojumus. Pēc prokurores Z.Meijas teiktā, abi policisti, šādi rīkojoties, nodarījuši būtisku kaitējumu valsts varai.
Cietušā pārstāve savukārt norādīja uz taisnīguma deficītu abu policistu darba vērtējumā, jo, pēc viņas teiktā, pirmās instances tiesa nebija novērtējusi policistu darbību prettiesiskumu un cietušajam nodarīto kaitējumu. Aizturēšanai ir jābūt pamatotai, nevienu tāpat vien nevar aicināt sēsties policijas mašīnā un, izmantojot bezpalīdzības stāvokli, divas stundas turēt kurtuvē. Turklāt, dodoties uz “Ziedkalni”, abi policisti zināja, ka pazudušais atrasts iepriekšējā vakarā un atrodas drošībā. Savukārt cietušā Edvīna vešanu pratināt uz Valsts policijas iecirkni Jelgavā, Pētera ielas ēkas pagrabstāvā, tiesībsargs J.Jansons savā atzinumā nodēvējis par nesamērīgu. Kāpēc Edvīnu nevarēja pratināt turpat “Ziedkalnē”, vaicāja cietušā pārstāve. Viņasprāt, policista attaisnošanās, ka beigušās liecinieku nopratināšanas veidlapas, neiztur kritiku, jo likums satur prasības protokolu sagatavošanai un protokolu veidlapu forma ar normatīvu aktu nav apstiprināta. Savukārt prokurore uzskata, ka J.Prankam kā procesa virzītājam to vajadzēja veikt ar citām metodēm, piemēram, uzaicinot uz policijas iecirkni ar pavēsti.
Sniedzis nepatiesas liecības un melojis
J.Prankas advokāte Brigita Miķelsone savukārt tiesā minēja, ka Edvīns bieži pārkāpis aprūpes iestādes noteikumus un to atstājis. Viņš pats piekritis doties līdzi policistiem, nav lūdzis aizstāvību un atbalstu, kā arī procesa gaitā apzināti paspilgtinājis faktus, devis nepatiesas liecības un melojis. No advokātes tiesā sacītā izriet, ka tas nav noziedzīgs nodarījums, bet disciplinārs pārkāpums, kas nav radījis būtisku kaitējumu.
Arī S.Blūma advokāts Ilmārs Cīrulis uzskata, ka ne ar ko nav pierādīts, ka būtu izdarīts noziedzīgs nodarījums. Viņš vērsa uzmanību uz “Ziedkalnes” vadības rīcību, kas zināja cietušā veselības stāvokli, bet nepiedāvāja viņam nekādu atbalstu. Turklāt apsargi netiekot iepazīstināti ar to, kāds ir pansionāta iemītnieku veselības stāvoklis. Viņa klientam kopš 2013. gada jāsamierinās ar apsūdzētā statusu, un nevienu neinteresē, kā viņš jūtas. Tiesas process ievilcies septiņu gadu garumā, un šai laikā S.Blūms nav saņēmis nevienu apbalvojumu vai paaugstinājumu.
Pēdējā vārdā J.Pranka, kurš policijā strādā 18 gadu, teica, ka neuzskata, ka ir pārkāpis pilnvaras, bet rīkojies likuma ietvaros. Ikdienas darbu viņš veic ar vislielāko atbildību, pret cilvēkiem izturas ar cieņu. S.Blūms, kurš policijā strādā vairāk nekā 20 gadu, apgalvoja, ka cietušais melo, nemitīgi maina liecības un iespaidojis lieciniekus, liekot tiem melot. Turklāt, pēc viņa teiktā, abi policisti tikuši iesaistīti un izmantoti VSAC vadības strīdā starp I.Leišavnieku un A.Petuhovu.
Zemgales apgabaltiesa atstāja negrozītu pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu. Tas tika grozīts tikai daļā par lietisko pierādījumu – 47 DVD disku – iznīcināšanu, tos nolemts saglabāt.
