Popmūzikā ir daudz žanru, no kuriem diskotēkās, deju vakaros un naktsklubos atlasa mūziku dejošanai.
Starp modēm un paaudzēm
Popmūzikā ir daudz žanru, no kuriem diskotēkās, deju vakaros un naktsklubos atlasa mūziku dejošanai. Lai radītu interesi pēc iespējas plašākam apmeklētāju pulkam, naktsklubs «Tonuss» aicina dažādus programmu vadītājus – dīdžejus. Rīgas kluba «Kabata» dīdžejs DJ Andris pazīstams kā agrāku gadu mūzikas zinātājs. Andra piedāvātajā dejojamās mūzikas klāstā ir arī septiņdesmito gadu mūzika. «Tonusā» viņš darbojas ceturtdienu vakaros jau trīs mēnešus.
Ierakstus viņš kolekcionē kopš bērnības, par diskžokeju vispirms piestrādājis kāzās jau pusaudža vecumā. Pieticis vienās kāzās to izdarīt, kad jau aicinājuši uz citām. Daudz kas no to laiku mūzikas tiek atskaņots arī tagad.
«Man patīk dažāda mūzika,» saka Andris. «Esmu piedalījies «Kabatas» tematiskajos pasākumos, arī «metālistu» vakaros. Par pašu jaunāko un modernāko mūziku domāju, ka tajā nav dvēseles.»
Pirms gadiem nācās strādāt ar magnetofona lentām, tagad – ar kompaktdiskiem, kuros ierakstīto veco mūziku nav tik vienkārši sameklēt. Andrim ir vienošanās ar dažādiem ierakstu tirgotājiem, ka šo to vienmēr atliek tieši viņam. «Esmu tāds fanāts uz veco mūziku,» viņš saka. Tagad ir maz tāda stila dīdžeju.
Izrādās, ka deju vakara vadīšana ar šādu mūziku ir daudz grūtāka, jo, piemēram, tipisks roks vispār nemiksējas ar deju mūziku, un iznāk daudz piedomāt, lai visu labi saliktu kopā. Arī tipiskus «non-stop» miksējumus vienā ritmā šādā repertuārā parasti sakārto ļoti reti.
Bija reiz «disenes» Rīgā «poligrāfiķos», «anglikāņos», Ķīpsalā, tādas bija arī Jelgavā, taču, sākoties inflācijai, tās pamira. Tagad deju vakari notiek katru dienu daudzās vietās. Taču, ja kādam patīk ABBA, BONEY-M, DSCHINGHIS KHAN, ZZ TOP, SMOKIE, viņam nav jājūtas kā pēdējajam mohikānim. DJ Andrim izdodas nopelnīt tikai ar šo nodarbošanos vien, jo konkurentu šai stilā tikpat kā nav, bet kaut kur iznāk spēlēt katru dienu (arī projektā «Mēle»).
«Tonusa» «veterāns»
DJ Jānis ir naktskluba pašmāju dīdžejs. Viņa programmas domātas modernās mūzikas cienītājiem, iekļaujot vienmēr aktuālāko un pašu jaunāko deju mūziku.
Pēdējā laikā «Tonusā» viņš pieteikts kā DJ Jānis, taču viņš ir tas pats DJ Jņns, turklāt šo pseidonīmu viņš neizdomāja pats… Vienubrīd gan bārmeņa, gan organizatora pienākumus pildījis rīdzinieks Edgars, kurš sacījis: «Tā nevar vienkārši pieteikt – Jānis. Vajag ko citu. Jņns! DJ Jņns.» Jānim šis segvārds šķitis interesants, un viņš to pieņēmis.
Dīdžejs visbiežāk viņš ir sestdienu vakaros, taču Jānis strādā naktsklubā arī par gaismu tehniķi, turklāt abos pienākumos viņš ir gandrīz vai naktskluba veterāns. Viņš bija «Tonusā» jau tad, kad naktsklubu vadīja Einārs Zalcmanis, pirms to bija pārņēmusi Druvja Kalniņa vadītā firma. Pa šiem laikiem «Tonusā» daudz kas ir uzlabojies, viņš uzskata.
DJ Jņns ir starp tiem dīdžejiem, kam iznāk darboties pa vidu «dzīvajai» mūzikai. Apvaicājos viņam, kā tas ir, jo dažkārt grupa spēlē pavisam ko atšķirīgu no kompaktdiskos esošās mūzikas.
«Parasti jau mēs vienojamies,» saka Jānis, «gan ar Igo Fominu, gan ar citiem par to, ko spēlēt starp uzstāšanās laikiem – gan par tempiem, gan par stilu. Tur katram ir savas prasības. Piemēram, Ufo saka: «Liec virsū, ko vien gribi.» Citai grupai tomēr jāpieskaņojas.»
Jānis uzskata, ka latviešu deju mūzikā valda atpalicība. Ritmi esot veci, un liekas, ka tā mūzika taisīta uz viena sintezatora. Vietējo grupu vidū tikpat kā nav kvalitatīvas deju mūzikas.
«Tas tāds bēdīgs fakts… Un skumjš,» saka Jānis. Viņa autoritāte no Latvijas grupām ir JAUNS MĒNESS. Vispār viss, kas latviešu popmūzikā ir kvalitatīvs, vairāk vai mazāk saistīts ar roku, dažādu stilu ģitārmūziku.
Toties Latvijai ir varens pulks ar muzikāliem humoristiem – Ē. Loks, Edmunds un zaķi, LABVĒLĪGAIS TIPS ar Fredi, Jussi Pekkonens, Ufo, varbūt arī Dr. Blū
