Pagājušajā gadā dzimušo, mirušo un noslēgto laulību skaita ziņā no rajona pagastiem ievērības cienīgs dzimstības paaugstinājums vērojams Jaunsvirlaukā.
Pagājušajā gadā dzimušo, mirušo un noslēgto laulību skaita ziņā no rajona pagastiem ievērības cienīgs dzimstības paaugstinājums vērojams Jaunsvirlaukā. Tas ir arī viens no diviem rajona pagastiem, kur dzimušo skaits pārsniedz mirušo. Citās pašvaldībās demogrāfiskā situācija joprojām ir ar mīnusa zīmi.
Jaunsvirlaukas pagasta Dzimtsarakstu nodaļas pārzine Anda Strautniece informē, ka pērn pašvaldībā reģistrēti 52 jaundzimušie, no tiem 34 ir zēni. Pērn pagastā miruši 49 ļaudis un noslēgtas deviņas laulības. Pēkšņā dzimstības palielinājuma izskaidrojumu A.Strautniece vēl nav atradusi, taču domā, ka tas noteikti nav saistīts ar 50 latu pabalsta izmaksu jaunajiem vecākiem no pašvaldības, jo to maksā jau vairākus gadus. Viņa skaidro, ka pat 1994. gadā, kad visā Latvijā dzimstība strauji samazinājās, Jaunsvirlaukā dzimuši 25 bērni, 1995. gadā – 37, tikai 1996. gadā to skaits samazinājies līdz 19 bērniem, bet kopš 1998. gada pašvaldībā katru gadu dzimuši vidēji ap 30 mazuļu.
Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas arhīvā «Ziņas» noskaidroja, ka pērngad Jaunsvirlaukā dzimušo skaits ir tuvs pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē uzskaitītajam, kad Latvijā dzimstība bija samērā augsta. Piemēram, 1987. gadā Jaunsvirlaukā piedzima 55 bērni, 1988. gadā – 68, bet 1989. gadā – 70. Arī pagasta priekšsēdētājai Intai Savickai pagājušā gadā dzimušo bērnu rekordskaitu skaidro ar labvēlīgo vidi.
Pērn liela dzimstība bijusi arī Cenu pagastā, kur piedzimuši 39 mazuļi, taču tur reģistrēti 60 mirušie. Notikušas deviņas laulības. Lai gan 2001. gadā Cenās dzimuši 45 mazuļi, pagājušogad mirušo bijis par 20 mazāk nekā 2001. gadā, tāpēc kopumā situācija ir pozitīva. Arī Ozolnieku pagastā ir samērā liela dzimstība – 24 jaundzimušie, bet mirušo skaits sasniedz 71 cilvēku, no kuriem pagasta iedzīvotāji bijuši 30, bet pārējie – pansionāta iemītnieki. Pērn noslēgts 12 laulību.
Citās rajona pašvaldībās, izņemot Lielplatoni, kur piedzimis par vienu iedzīvotāju vairāk nekā nomiris, joprojām mirušo īpatsvars pārsniedz dzimušo skaitu. Glūdā pērn dzimuši 24 mazuļi, miruši 32 cilvēki, noslēgta viena laulība. Sesavā dzimis 21, miruši 23, reģistrētas četras laulības. Vircavā dzimuši 18, miruši 23, noslēgtas trīs laulības. Sidrabenē dzimuši 18, miris 21, reģistrētas piecas laulības. Zaļeniekos dzimuši 17, miruši 22, noslēgtas sešas laulības. Valgundē dzimuši 17, miruši 27, reģistrētas četras laulības. Elejā dzimuši 16, miruši 38, noslēgtas sešas laulības. Svētē dzimuši 16, miris 21, noslēgtas divas laulības. Platonē dzimuši 15, miruši 26, noslēgtas četras laulības. Vilcē dzimuši 13, miruši 23, noslēgtas divas laulības. Kalnciemā dzimuši 13, miris 51 cilvēks, pašvaldībā nav reģistrēta neviena laulība. Līvbērzē dzimuši 11, miruši 29, noslēgts desmit laulību. Lielplatonē dzimuši desmit, miruši deviņi iedzīvotāji, reģistrētas trīs laulības.
Jāņem vērā, ka jaundzimušos vecāki reģistrē ne vien pašvaldībā, bet, vēl atrodoties slimnīcā, un līdz ar to viņi pagastu reģistros neskaitās, lai gan faktiski papildinājuši pašvaldības iedzīvotāju skaitu. Arī laulības tiek slēgtas baznīcās vai citu pašvaldību dzimtsarakstu iestādēs.
Vairāku pagastu dzimtsarakstu pārzines skaidro, ka nelielais dzimušo bērnu skaits laukos izskaidrojams ar mazo potenciālo vecāku skaitu. Turklāt laukos vairāk mazuļu nāk pasaulē vientuļajām mātēm. Tomēr lielākoties tēvi savus bērnus atzīstot, tiekot noteikta paternitāte, un darbinieces to vērtē pozitīvi. Ģimenēs dzimst arī trešie, ceturtie un piektie bērni, bet, ja situācija laukos neuzlabosies, vecāki atļausies tikai tik bērnu, cik varēs izaudzināt.
