Salīdzinot ar citiem rajonā, Neretas pagasts ir daudz labākā situācijā – to šķērso asfaltēti valsts nozīmes autoceļi Vecumnieki – Nereta – Subate un Jēkabpils – Lietuvas robeža.
Salīdzinot ar citiem rajonā, Neretas pagasts ir daudz labākā situācijā – to šķērso asfaltēti valsts nozīmes autoceļi Vecumnieki – Nereta – Subate un Jēkabpils – Lietuvas robeža.
Sazarotais ceļu tīkls jau tagad kalpo sekmīgai tūrisma attīstībai. Neretas pagasta Padomes priekšsēdētājs Guntis Ozoliņš teic, ka pēc 1. maija, kad nebūs muitas ierobežojumu starp ES valstīm, transporta kustība pa ceļiem varētu kļūt vēl intensīvāka.
Pazīstamais novadnieks
Pagasts iekļauts daudzos tūrisma ceļvežos un labi pazīstams Latvijas iedzīvotājiem kā rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa dzimtā puse. Pērn muižu, kurā tagad iekārtots rakstnieka muzejs “Riekstiņi”, apciemoja gandrīz četri tūkstoši tūristu. Rakstnieka vārdā nosaukts parks un iela Neretā. J.Jaunsudrabiņa vārds iemūžināts piemiņas zīmēs un akmeņos parkā pie skolas un citās vietās, kas saistītas ar slavenā novadnieka dzīvi un darbu.
Šoreiz pašvaldība ir bezspēcīga
Lai gan Neretā sasniegts zināms labklājības līmenis, pagastā tomēr ir pazīstamas arī tālāko pagastu problēmas. Pirmkārt, tas ir naudas trūkums. Otrkārt, jauniešu pārcelšanās uz dzīvi pilsētā. Treškārt, darbavietu trūkums un zema uzņēmējdarbības aktivitāte. Tas izraisījis visai augstu bezdarba līmeni – oficiāli 10 procentu, bet patiesībā divreiz vairāk.
Pagastā asi izjūtams rūpniecisku ražotņu trūkums, kaut arī joprojām darbojas 1924. gadā dibinātais piena pārstrādes cehs, strādā mežizstrādes uzņēmums un gateris. Galvenais lauksaimniecības produktu ražotājs ir saimniecības ar nelielu apstrādājamās zemes platību – aptuveni no 10 līdz 15 hektāriem. Pēc pagasta Padomes priekšsēdētāja vārdiem, šīs saimniecības drīzāk eksistē, nevis attīstās. Lielākā zemnieku daļa rosās pēc naturālās saimniecības principa un apgādā tikai sevi. Protams, ir arī vidēji lielas un ļoti lielas saimniecības, kas tomēr vairāk ir izņēmums nekā likumsakarība. “Pašvaldība ir bezspēcīga. Kamēr valsts piekoptā nodokļu un cenu politika būs vienāda gan pret tiem, kas dzīvo lielpilsētās, gan attālos lauku novados, viss paliks pa vecam,” uzskata G.Ozoliņš. “Mēs labprāt atbalstām un dodam ieteikumus tiem uzņēmējiem, kas ņem kredītus mūsu teritorijas attīstības programmas ietvaros. Tādu gan nav sevišķi daudz.”
Gadi paiet, skaidrības nav
ES pagasta vadītājs uztver bez īpašām ilūzijām. “Neviens pie mums ar priekšlikumiem neieradīsies, ja vien paši neizrādīsim vēlmi un iniciatīvu. Kas gribēs un varēs strādāt, varēs saņemt finanšu fondu atbalstu,” klāsta G.Ozoliņš. Bet par valsts administratīvi teritoriālo reformu pagasta vadītājs negrib daudz runāt. Vien skeptiski piebilst, ka tā turpinās jau divpadsmito gadu. Diemžēl aizgājušais laiks nekādu skaidrību nav devis.
***
Aizkraukles rajons
Rajonā atrodas trīs pilsētas – Aizkraukle, Pļaviņas un Jaunjelgava – un 19 pagastu.
Iedzīvotāju skaits – 41 0546 cilvēki, no tiem 63% dzīvo laukos. 75,7% – latvieši.
Rajona platība – 2566,8 km2.
Mežu platības – 53,9% no teritorijas, lauksaimniecības teritorijas – 32%.
Iedzīvotāju blīvums – 16 cilvēku/km2.
Cauri rajona teritorijai tek Daugava.
Rajonu šķērso starptautiskās auto un dzelzceļa maģistrāles.
