Romantiski notikumi paliek ļaužu atmiņā gadsimtiem ilgi, apaugot ar leģendām. Tā tas ir noticis ar Turaidas Rozi, un šodien viņas kapavieta ir iecienīta jaunlaulāto apmeklējuma vieta.
Romantiski notikumi paliek ļaužu atmiņā gadsimtiem ilgi, apaugot ar leģendām. Tā tas ir noticis ar Turaidas Rozi, un šodien viņas kapavieta ir iecienīta jaunlaulāto apmeklējuma vieta. Vēl nesen atdzima interese par līdzīgu vietu Jelgavas pievārtē – Mīlestības aleju.
Trešās tautas atmodas sākumposmā šeit iegriezās daudzi jaunie pāri, Kultūras fonda rosinātas, notika akcijas šīs kultūrvēsturiskās vietas sakopšanai, vēstures liecību apzināšanai un labiekārtojuma plānošanai. Diemžēl šobrīd nekas no labajām iecerēm nav realizējies, un atliek vienīgi cerēt, ka līdz šim paveiktais nekur nezudīs, bet radīs izpausmi iesāktā darba pabeigšanai.
Pūranauda, laulājoties gada pirmajās minūtēs
Sākot ar 18. gadsimta beigām, katra gada nogalē nemierīgas kļuva Jelgavas amatnieku meitas. Ja kāda no viņām jaunajā gadā pirmā izgāja pie vīra, tā varēja saņemt ievērojamu pūranaudu no Tetča un Švandera atstātā testamenta fonda. Tas radīja īstu sacensības garu, un mācītājiem pie savu pienākumu pildīšanas bieži vien vajadzēja stāties gada pirmajās minūtēs.
1931. gadā uz pūranaudu pretendēja divas amata meistaru meitas. Mācītājs Ķullītis ziņoja testamenta kuratorijas priekšsēdim, tapsētāju amata meistaram Johanam Bitneram, ka «gada pirmajā stundā» salaulājis kurpnieka amata meistara meitu Folkmani, bet no mācītāja Neandera pienāca ziņojums, ka viņš «gada pirmajā minūtē» salaulājis drēbnieka amata meistara meitu Lasmani.
Testamenta izpildes kuratorija tāgada pūranaudu (557 latus) nolēma sadalīt starp abām jaunlaulātajām meistaru meitām.
Savdabīgās labdarības autori – divi advokāti
18. gadsimta beigās Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona dienestā darbojās divi draugi galma padomnieks, advokāts Zigmunds Georgs Švanders (1721. 1784.) un tieslietu padomnieks, advokāts Kristaps Ludvigs Tetčs (1735. 1793.). Z.G.Švanders dzimis Jelgavā, studējis jurisprudenci Jēnā, no 1754. līdz 1784. gadam bijis galma tiesas advokāts, no 1777. līdz 1784. gadam arī galma padomnieks. K.L.Tetčs dzimis Liepājā, jurista izglītību guvis Kēnigsbergā, bijis advokāts un tieslietu padomnieks galma tiesā.
Abi draugi nemīlēja uzturēties trokšņainajā aristokrātu sabiedrībā, bet labprāt divatā pastaigājās pa pļavām netālu no Dobeles vārtiem, Jelgavas rietumos. Leģenda stāsta, ka abi iemīlējušies vienā meitenē, taču tā viņus abus atraidījusi un apprecējusies ar citu.
Švanders un Tetčs palika vecpuiši, bet savu piemiņu nolēma iemūžināt ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē unikālā veidā viņi pēc nāves nolēma atdusēties ārpus kapsētas, tajā vietā, kur daudzas stundas bija pavadījuši pārdomās un strīdos.
Vienkāršo ļaužu leģendas
Z.G.Švandera kapavietā uzstādīja obelisku no Zviedrijas granīta un Itālijas marmora, kura autors bija tēlnieks Verdels. K.L.Tetčam veltīja urnu, kuru apvija četras čūskas un kuras galā bija uguns liesmas atveids. Šāds neparasts augstdzimušu personu apbedījums radījis daudz vietējo iedzīvotāju nostāstu.
Mēdza stāstīt, ka divi muižnieki duelējušies vienas bagātas un daiļas meitenes dēļ, bet abi gājuši bojā, tāpēc apglabāti divkaujas vietā pretī viens otram. Satriektā jaunava likusi stādīt bērzu aleju starp abu nelaimīgo kapiem. Viens muižnieks bijis viltīgs un ļauns, tāpēc uz viņa pieminekļa redzams viltības simbols čūskas, turpretī otrs bijis taisnīgs un patiess cilvēks, tāpēc viņam veltīts stalts obelisks bez liekiem greznojumiem.
Lai mīlētāji mīlētu laimīgāk
Patiesībā Švanders un Tetčs skeptiski izturējās pret hercogistes augstāko sabiedrību un, kaut arī uzticīgi tai kalpoja, paredzēja hercogvalsts drīzu bojāeju.
Lai simboliski norobežotos no hercoga galma un vietējās muižniecības, savādie vecpuiši izvēlējās šādu apbedījuma veidu.
Lai padarītu laimīgākus tos, kuru mīlestība bijusi laimīgāka nekā abiem muižniekiem, K.L.Tetčs testamentā sev piederošās pļavas ap apbedījuma vietu nodeva Jelgavas maiznieku cunftei, un meistara meita, kas apprecēsies pirmajā gadā, saņems pūranaudu no šā īpašuma ienākumiem.
Jaunajai sievai ir pienākums iestādīt 12 bērzu alejā starp Tetča un Švandera kapavietām.
Literatūrā sastopama vēl viena versija par alejas stādīšanu. «Deutschbaltishe Lexikon 1710 1960» rakstīts, ka K.L.Tetča un Z.G.Švandera piemiņas saglabāšanai bērzu aleju likusi stādīt Marija fon Līvena. 1801. gadā «Mitauische Zeitung» var lasīt, ka piemiņas vieta tiek postīta, jo Tetča un Švandera draudzene Marija fon Līvena ir tālu no Jelgavas vai ārstējas. 1803. gadā ziņots, ka M.fon Līvena mirusi un tiešais Līvenu mantinieks Georgs Filips dzīvo tālu no Jelgavas, tāpēc piemiņas vieta ir aizmirsta.
Tradīcija dzīvojusi līdz Otrajam pasaules karam
1861. gadā nodibinājās pirmā cunftes apvienojošā amatnieku biedrība, kas vēsturē iegājusi ar nosaukumu «I. Jelgavas amatnieku biedrība». Tā pārņēma pūranaudas izmaksu, par ko lēma «Tetča un Švandera legāts», kura kuratorijas vadītājs bija biedrības priekšsēdētājs.
1936. gadā, kad notika visu pilsētas amatnieku biedrību apvienošana vienā Jelgavas Amatnieku biedrībā, I Jelgavas amatnieku biedrību likvidēja un visus tās īpašumus nodeva Amatniecības kameras rīcībā. Kā liecina Jelgavas Amatnieku biedrības priekšsēdētāja dēls Jānis Pūpols, pūranaudas izmaksāšanas tradīcija turpinājās.
Tālākā «Tetča un Švandera legāta» darbība vēl jāprecizē. 1939. gadā izdotajā K.Vanaga «Ceļvedī pa dzimto zemi. 2.daļa Kurzeme un Zemgale» varam lasīt: «Patlaban «kāzu dāvana» ap 500 latu liela. 1938. gadā to saņēmusi Jelgavas virpotāju amatmeistara Lukas meita.»
Mīlestības alejā valda pamestība
Pēc Otrā pasaules kara Mīlestības alejas pieminekļus skāra tas pats liktenis, kas daudzus pieminekļus Latvijā. Netālu no Švandera kapa obeliska atradās padomju karavīru apbedījums, un pilsētas izpildkomiteja uzskatīja to par iemeslu, lai nojauktu «buržuāzijas palieku».
Tetča piemineklis saglabājies līdz mūsdienām, tomēr laika zobs nav saudzējis čūskām apvīto urnu.
1988. un 1989. gadā Kultūras fonda Jelgavas puzura organizētās talkas palīdzēja sakopt apkārtni, bet pēdējos gados šeit valda pamestība. 1988. gadā izstrādāts labiekārtošanas plāns, plānoja arī atjaunot Z.G.Švandera pieminekli, taču darbi apstājās līdz ar pamata iebetonēšanu. Tajā laikā atdzima tradīcija jaunlaulātajiem iestādīt alejā bērziņus, bet tagad jaunie pāri šeit neiegriežas.
1993. gadā atjaunojās Latvijas Amatniecības kamera, kuras uzdevums ir arī amatnieku tradīciju saglabāšana. Vēl agrāk atjaunojās Jelgavas amatnieku organizācija Jelgavas amatniecības centrs , kuras daudzi biedri ir pilntiesīgi amatu meistari.
Tieši amatniekiem būtu pienākums atjaunot un saglabāt šo kultūrvēsturisko vietu, atjaunot tradīciju par pūranaudas izmaksu un bērzu alejas stādīšanu, glabāt amatnieku labvēļu K.L.Tetča un Z.G.Švandera piemiņu.
Turpretī amatnieki no valsts un vietējās varas gaida pretimnākšanu savas tautsaimnieciskās nozīmes stiprināšanā, kas ļautu arī atjaunot amatniecības kultūrvēsturiskās tradīcijas.
