Varbūt liksies dīvaini, bet pirmdien, uzzinot vēsti, ka miris politiķis, vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks profesors Mavriks Vulfsons, atcerējos jaunību.
Varbūt liksies dīvaini, bet pirmdien, uzzinot vēsti, ka miris politiķis, vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks profesors Mavriks Vulfsons, atcerējos jaunību. Atcerējos, kā savas pirmās zināšanas par notiekošo pasaulē no analītiskā viedokļa guvu no Vulfsona kunga komentāriem tālaika avīzē “Cīņa”. Prātā nāca arī asprātīgie un tēmu ziņā pārdomātie Latvijas tālrādes raidījumi “Globuss”. Bez viņa tie zaudēja savu asumu un plašo skatījumu uz notiekošo. Gāja laiks, bet vienmēr ar interesi sekoju viņa vērtējumam uz notiekošo pat tad, ja nebiju vienisprātis.
Astoņdesmitie gadi, Vulfsona kunga uzstāšanās radošo savienību plēnumā 1988. gadā, beidzot skaļi, no tribīnes pasakot, ka Latvija bija okupēta, viņa aktīvā darbošanās PSRS Augstākajā padomē, pierādot noziedzīgo Molotova – Ribentropa pakta dabu, tas viss ir nesaraujami saistīts ar Latvijas tautas trešo atmodu. Viņa tēls man vienmēr paliks nesaraujami saistīts ar šo laiku.
Nav noliedzams, ka daudzi M.Vulfsonu vērtēja neviennozīmīgi, laiku pa laikam atgādināja trīsdesmito, četrdesmito gadu notikumus. Tikai viņi piemirst, ka nemainās tie, kas nespēj pārkāpt reiz pieņemtām dogmām, kas savā garā kļuvuši veci jaunībā.
Šodien, pavadot Vulfsona kungu pēdējā gaitā, noliecu galvu dziļā cieņā, aizejot dižam ebrejam, dižam latvietim un dižam cilvēkam. Lai vieglas smiltis!
