ASV prezidentam Lindonam B.Džonsonam sešdesmitajos gados bija vīzija par «Dižās sabiedrības» izveidošanu, ko iezīmēs karš pret nabadzību.
ASV prezidentam Lindonam B.Džonsonam sešdesmitajos gados bija vīzija par «Dižās sabiedrības» izveidošanu, ko iezīmēs karš pret nabadzību. Toreiz līdzekļi šā «kara» segšanai izkūpēja reāla kara vajadzībām, kas tobrīd izvērsās Vjetnamā.
Pagājušo ceturtdien arī Bils Klintons piemēroja Džonsona sociālā manifesta vīziju, uzstājoties kongresā ar savu pēdējo ikgada runu un savelkot iespaidīgu bilanci par astoņiem prezidenta amatā pavadītajiem gadiem. Viņš uzsvēra, ka amerikāņu nācijas stāvoklis pašreiz ir labāks nekā jebkad agrāk.
– Mēs varam sevi uzskatīt par laimīgiem, dzīvojot šajā vēsturiskajā brīdī, – sacīja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents, zinādams, ko runā, jo visi skaitļi un aprēķini rāda, ka ASV sen nav piedzīvojusi tik augstu labklājības līmeni, tik progresīvas sociālās reformas, ko piedevām vēl tikai niecīgas iekšējās krīzes un tikpat nenozīmīgi ārējie draudi. Otro tūkstošgadi amerikāņi iesāk ar 20 miljoniem jaunu darbavietu un viszemāko bezdarbnieku līmeni pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Tomēr B.Klintons nolēmis iet vēl tālāk. Ja pēdējo prezidentūras četrgadi viņš sāka ar «pieticības ēru», patlaban politiskie oponenti klusām berzē rokas, lai gaidāmo vēlēšanu laikā izmantotu B.Klintona izšķērdīgumu savu kandidātu priekšrocību izcelšanai. B.Klintons ir iecerējis milzu darbus – par 350 miljardiem dolāru pazemināt nodokļu ieņēmumus, atvieglojot nodokļus sociāli mazāk nodrošinātām sabiedrības grupām, palīdzot koledžu izglītības ieguvējiem un to vecākiem, palielinot valsts atbalstu vecuma pensiju uzkrājumu veidošanā. Turklāt B.Klintons iecerējis veicināt nodokļu atvieglojumus mazajiem uzņēmējiem, lai arī tie veidotu pensiju kases saviem darbiniekiem. Kopumā ASV prezidents savā runā ierosināja 132 jaunus vai uzlabotus izdevumus vai nodokļus skarošus priekšlikumus. Vislielākos atzinumus guva ierosinājums pacelt minimālo algu līdz 7, 25 dolāriem par vienu darba stundu, palielināt subsīdijas ārstniecisko līdzekļu iegādei un izlīdzināt vīriešu un sieviešu darba samaksas apmērus. Vienīgais, vai B.Klintonam izdosies piepildīt kaut mazu daļiņu no sava garā labo darbu saraksta un turpmāko 13 gadu laikā segt vēl arī ārējos parādus 3600 miljardu dolāru apmērā no budžeta pārpalikuma, kas iepriekšējā gadā bija 124 miljardi dolāru, tādējādi kopš 1835. gada piedzīvojot otro reizi ASV vēsturē brīdi bez parādiem. ASV finansistu aprindas B.Klintona plānus uzņēma samērā mierīgi, jo, vēlēšanu gadā kā jau vēlēšanu gadā, daudz kas beigās kļūst par makulatūru, nerunājot par to, kas uzvarējis.
Ārpolitikas jautājumiem, ko B.Klintons skāra savā runā, varētu pievienot «ekonomiskās globalizācijas» moto, ko viņš atzīmēja kā «centrālo mūsu laika realitāti». Pieminēti tika arī abi svārstīgie pasaules milži – Krievija un Ķīna –, pār kuriem ASV tā kā vajadzētu uzņemties šefību, jo vieni sapinušies savā komunistiskajā mantojumā un vēl pašiznīcinoši graujošā karā ar Čečeniju, kamēr otri dzīvo ilūzijās, ka stabilitāti var iegūt uz brīvības rēķina. Arī Davosas ekonomiskajā forumā B.Klintons uzsvēra tieši globalizācijas nepieciešamību, atspēkojot skeptiķu argumentus. Globalizācija nav tikai ekonomika, tā veicina brīvību, kamēr ASV skepses līmenis pret pasaules tirdzniecību aizvien krasāk palielinās.
B.Klintons pieder pie tā ne pārāk lielā ASV prezidentu skaita, kas šajā krēslā nosēdējuši astoņus gadus, tas ir, divus pilnvaru laikus. Vairāk nevienam nav dots. Kā savu sekotāju pašreizējais prezidents vēlētos redzēt viceprezidentu Alu Goru, pieminot un slavinot savā gulbja dziesmā viņu piecas reizes. Pagaidām vēl neviens no ASV prezidentiem, divu pilnvaru laika kluba locekļiem, nebija iedomājies tik netieši tiešā veidā veikt reklāmas kampaņu savam pēctecim. B.Klintons neaizmirsa pieminēt arī valsts pirmo lēdiju, jo arī viņai tuvojas senāta vēlēšanas. Kopumā – ja B.Klintons neiekulsies vēl vienā M.Levinskas afērā savā pēdējā prezidentūras gadā, viņam būs visas iespējas iekļūt nācijas mīļāko prezidentu spicē.
