Sestdien pilsētas kultūras namā uz 20 gadu jubilejas koncertu un sava pirmā vadītāja Viļa Ozola 75 gadu jubileju skatītājus pulcināja deju kolektīvs «Diždancis».
Sestdien pilsētas kultūras namā uz 20 gadu jubilejas koncertu un sava pirmā vadītāja Viļa Ozola 75 gadu jubileju skatītājus pulcināja deju kolektīvs «Diždancis».
Koncerta pirmajā daļā dejoja septiņdesmito, astoņdesmito un deviņdesmito gadu «diždancnieki». Viņu dejas solis nebija mazāk raits kā jaunajiem. To apliecināja skatītāju aplausi «Bukovinas puišu dejai», «Krievu kadriļai», «Klipu klapu» un vēl citām dejām. Kādreizējais «Diždanča» mākslinieciskais vadītājs Uldis Ozols atzīmēja, ka kolektīvs vienmēr ir turējis augstu māksliniecisko līmeni un deju skatēs atradies pirmajā piecpadsmitniekā.
Arī pašreizējais dejotāju sastāvs, kas uzstājās koncerta otrajā daļā, rādīja labu dejotprasmi. Diemžēl koncerts beidzās nedaudz skumjā noskaņā, jo kolektīva vadītāja Anda Zeidmane bilda, ka šis varētu būt arī «Diždanča» pēdējais koncerts un pēdējie deju svētki. Vadītājas skumju iemesls ir tas, ka deju kolektīvs palicis bez mājām un arī finansējums ir pārāk niecīgs, lai noturētu augstu māksliniecisko līmeni. Kolektīvs no novembra pieder kultūras namam «Rota», bet mēģinājumi notiek gan pilsētas kultūras namā, gan LLU Tehniskajā fakultātē. Kolektīvam nav patstāvīgu mēģinājuma telpu.
Lai vadītu šādu kolektīvu, ir vajadzīgas četras štata vietas, nepieciešams arī orķestris. Tagad naudas neiznākot pat labiem mūzikas ierakstiem. Anda Zeidmane atzīmēja, ka viss turoties uz entuziasma pamata. Septiņi dejotāji braukājot uz mēģinājumiem pat no Rīgas. Arī viņas entuziasms sācis šķobīties, jo galu galā šis neesot nekāds dejotājmīļu pulciņš, kur dejo tikai savam priekam. Visi gan runājot, ka tādu kolektīvu nevajag likvidēt, bet tomēr tas notiek.
Valsts kultūras inspektore Dzintra Zimaiša pastāstīja, ka, likvidējot rajona posmu, pēc valdības ieskatiem, tie kolektīvi, kas atrodas pilsētas teritorijā, tiek nodoti pilsētas pakļautībā. Tā pilsētas finansējumā nonāca septiņi kolektīvi. Būtu žēl, ja «Diždancis» izjuktu, jo tā veidošanā ir ieguldīts daudz darba un arī materiālo vērtību. Tā ir mūsu nacionālā kultūra, ar kuru mūsu valdība lepojas. Šie dziesmu un deju svētki notiks, pateicoties cilvēku fanātismam un entuziasmam. Dzintra Zimaiša skumji teica: «Es neticu, ka valstij nav naudas tautas labākajai daļai, jaunatnei, tautas kultūrai. Kā augšas izlemj, tā izdara, un mēs varam spirināties, cik tīk.»
Emiļa Melngaiļa mākslinieciskā centra vadītājs Jānis Kurpnieks apliecināja, ka kultūra likumdošanas līmenī ir stipri «apdalīta» un par to būs jāatbild. Tā ir politiķu nesapratne, nekompetence un bezatbildība. Igors Lucijanovs, bijušais «diždancnieks», tagad Latvijas Dziesmu svētku fonda direktors, uzskata, ka no visām kritiskām situācijām var atrast izeju un pašdarbnieki nekad neesot īpaši lutināti ar naudu.
Kolektīvs izveidojies 1975. gadā no LLU Ekonomikas fakultātes studentēm un Mehanizācijas fakultātes puišiem.
1978. gadā kolektīvs ieguva «Diždanča» nosaukumu.
No 1975. līdz 1983. gadam kolektīva vadītājs ir Vilis Ozols.
No 1983. līdz 1991. gadam to vada Uldis Ozols.
No 1991. gada «Diždanča» vadītāja ir Anda Zeidmane.
Kolektīvs koncertējis Vācijā un Zviedrijā.
