Ceturtdien beidzot varējām pielikt treknu punktu Repšes «jauno laiku» valdības veidošanas procesam, jo Saeimas vairākuma atbalstu ir guvuši arī pēdējo vakanto ministru amatu kandidāti.
Ceturtdien beidzot varējām pielikt treknu punktu Repšes «jauno laiku» valdības veidošanas procesam, jo Saeimas vairākuma atbalstu ir guvuši arī pēdējo vakanto ministru amatu kandidāti. Proti, labklājības ministra amatā ir apstiprināta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītā Tukuma rajona Padomes priekšsēdētāja Dagnija Staķe, bet par īpašu uzdevumu ministru integrācijas lietās ir kļuvis Latvijas Pirmās partijas (LPP) izvirzītais Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors Nils Muižnieks. Par Staķes kandidatūru nevienam no koalīcijas partneriem pretenzijas neradās, bet par Muižnieka atbilstību amatam tās izteica «tēvzemiešu» frakcijas pārstāvji. Piemēram, deputāts Pēteris Tabūns Muižnieku nodēvēja par «kreiso kosmopolītu», kā arī pauda satraukumu par to, ka jaunizceptais ministrs varētu realizēt integrācijas politiku, kas neatbilst valsts nacionālajām interesēm. Šīs nesaskaņas koalīcijas partneru starpā norāda tikai uz to, ka gadījumā, ja Muižnieks patiešām sāks visaptverošu integrācijas politiku ar mērķi naturalizēt lielāko daļu nepilsoņu, «tēvzemiešu» vājais mugurkauls varētu arī neizturēt, kas, protams, nozīmētu nāves spriedumu Repšes valdībai.
Valdība šonedēļ atbalstījusi Finansu ministrijas ierosinājumu no nākamā gada minimālo algu paaugstināt līdz 70 latiem līdzšinējo 60 latu vietā. Daļēji tas tiek darīts pirmsvēlēšanu solījumu iespaidā, bet patiesībā šāds lēmums balstās uz loģiskiem aprēķiniem. Lai īstenotu to, papildu nepieciešamais finansējums valsts budžeta finansēto iestāžu darbinieku atalgojumam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām varētu būt 3,6 miljoni latu, taču kopbudžeta ieņēmumi no tiešajiem nodokļiem varētu palielināties par 10 miljoniem latu. Pirms lēmuma oficiālās izskatīšanas gan vēl tiek plānots konsultēties ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes partneriem, tas ir, darba devējiem un arodbiedrībām. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka vienīgie zaudētāji no šā lēmuma varētu būt negodīgie uzņēmēji, kas saviem darbiniekiem maksā aplokšņu algas.
Saeima ceturtdien noraidījusi Tautas partijas frakcijas deputātu iesniegtos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli naftas produktiem», kas paredzēja atcelt iepriekš pieņemtās likuma normas par akcīzes nodokļa palielinājumu dīzeļdegvielai no 100 līdz 130 latiem par 1000 litriem ar nākamā gada 1. janvāri. Šādu nostāju 19. novembra sēdē atbalstīja arī Ministru kabinets. Ierosinājums paaugstināt akcīzes nodokli saistīts ar ES direktīvām, taču, ņemot vērā ekonomisko situāciju, līdz iestāšanās brīdim ES būtu saprātīgi saglabāt līdzšinējo akcīzes nodokļa likmi. Arī Igaunija un Lietuva izlēma to nepaaugstināt līdz iestāšanās ES. Ja likums par akcīzes nodokļa paaugstinājumu stāsies spēkā, tad ar 2003. gada 1. janvāri dīzeļdegviela Latvijā kļūs ievērojami dārgāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas būtiski ietekmēs mūsu valsts konkurētspēju Baltijas tirgū.
Otrdien Eiroparlamenta speciālajā sesijā, kurā piedalījās 12 ES kandidātvalstu likumdevēju, tika skatīti jautājumi par ES piedāvāto finansējumu valstīm, kas jau tuvākajā laikā grasās pievienoties šai organizācijai. Finansu pakete, ko ES piedāvās kandidātvalstīm jau nākamnedēļ, solās būt krietni vien elastīgāka. Pēc atsevišķu diplomātu informācijas, kandidātvalstis var cerēt, ka tiešos maksājumus lauksaimniekiem paaugstina no 25 līdz 30 vai pat 35 procentiem jau pirmajā gadā. Acīmredzot tiks palielinātas arī lauksaimniecības produkcijas kvotas, lielāki līdzekļi tiks piešķirti robežu modernizēšanai un pārtikas drošības uzraudzības institūciju darba uzlabošanai.
Turpinās pēdējās desmitgades lielākās ekoloģiskās katastrofas likvidēšanas darbi pie Spānijas krastiem, kur nogrima tankkuģis «Prestige». No avarējušā kuģa jau izlijuši 10 tūkstoši tonnu mazuta, bet 65 tūkstoši tonnu atrodas vēl tilpnēs. Izlijušās naftas savākšanas darbos iesaistījušies jau tūkstošiem brīvprātīgo, kā arī 250 kara flotes jūrnieku, bet zvejnieki ar 1000 laivām cenšas aizšķērsot naftas ieeju līcī. Kaitējums videi ir nodarīts aptuveni 300 kilometru garā piekrastes joslā.
Žurnāls «Times» par 2002. gada cilvēkiem atzinis ASV prezidentu Džordžu Bušu un viņa niknāko ienaidnieku Osamu bin Ladenu. Vēl kā gada ievērojamākie cilvēki tiek nosaukti Irākas diktators Sadams Huseins un baltais reperis Eminems.
