2838 pilsētas un rajona bezdarbnieki maijā saņēmuši pabalstus vidēji 199,68 latu apmērā.
Gada sākumā, gatavojot publikācijas par bezdarba jautājumiem, «Ziņas» aptaujāja vairākas ģimenes, kuras bija skārusi šī problēma. Nu pagājis pusgads. Kā šiem cilvēkiem klājas tagad?Viens lats dienā pārtikai«Rēķinot uz cilvēku, mūsu ģimene pārtikai tagad tērē latu dienā. Retāk ēdam gaļu, protams, bērniem jāiztiek bez saldumiem,» stāsta Pētera sieva, bērniem bagātas, saticīgas ģimenes māte. Pēterim ir nepabeigta augstākā izglītība. Līdz 2008. gada decembrim viņš strādāja ar būvniecību saistītā uzņēmumā, kas likvidēja filiāli Jelgavā. Tagad vasarā Pēteris var piestrādāt laukos pie izpalīdzīgiem paziņām, taču tas nav oficiāls darbs un rudenī, ļoti iespējams, beigsies. «Es daudz nedomāju par to, kas būs ziemā, bet gan savu radošo prātu attīstu, risinot tuvākas problēmas,» piebilst dzīvesbiedre. Pēteris teic, ka šā vai tā – maizei naudas pietiks, bet komunālie maksājumi, iespējams, paliks nemaksāti. No bezdarbnieka par uzņēmējuOtra tolaik aptaujātā ģimene bija precēts bezbērnu pāris laukos. Sieva Biruta zaudējusi darbu šūšanas uzņēmumā un iestājusies trīsmēnešu bezdarbnieku kursos, lai izmācītos par datu ievadīšanas operatori. Šāds amats noder, strādājot gan tirdzniecībā, gan birojos. Kursus Biruta pabeidza, taču tur iegūtās zināšanas viņa izmanto piemājas saimniecībā, kur audzē šķirnes trušus. Tas līdz šim bijis labs piepelnīšanās avots. Taču saimniecībā rit būvniecība, un ģimene cer, ka varētu attīstīties mazais bizness, kas nodrošinās pilna laika darbu. Pagaidām ģimenes galvenais uzturētājs ir vīrs, kas pirms mēneša zaudēja darbu, taču, pateicoties radu ieteikumam, dabūja citu, pat labāku. «Esmu aprēķinājusi, ka man būtu vērts pilsētā pieņemt darba piedāvājumu par 300 – 350 latu algu mēnesī,» stāsta Biruta. Šo summu viņa pamato ar transporta un sabiedriskās ēdināšanas izmaksām. Zināma atlīdzība jāmaksā arī cilvēkam, kurš saimnieku prombūtnes laikā aprūpē trušus. Šodien tādu darbu dabūt cilvēkam ar vidējo speciālo izglītību ir diezgan nereāli. Tādēļ Biruta kopā ar vīru arvien nopietnāk pievēršas savam biznesam un, kā paši saka, no krīzes cenšas iegūt labāko. Trešais janvārī aptaujātais cilvēks, bijušais ierēdnis Niklāvs, patlaban ārstējas. Ar darbu ir problēmas, toties pēc veiksmīgās operācijas veselība uzlabojusies, un jau ir dziļāks pamats cerēt, ka būs labi. Bez glābšanas riņķaViens no pirmajiem bezdarba grūtībās nonākušo cilvēku glābšanas riņķiem ir bezdarbnieka pabalsts. Kā stāsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas nodaļas vadītāja Dace Olte, no nākamā mēneša mainīsies to saņemšanas noteikumi. Turpmāk visi bezdarbnieki pabalstus iegūs deviņus mēnešus (līdz šim to saņēma tikai tie, kuru darba stāžs pārsniedz divdesmit gadu). Tādējādi, piemēram, Pēteris, kura darba stāžs ir mazāks par desmit gadiem, līdz septembrim pabalstos ik mēnesi saņems 45 latus. Nodaļas inspektore Maruta Cēsniece ikdienā apkalpo bezdarbniekus, viņa stāsta, ka pēdējā laikā palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādājot bijuši bezalgas atvaļinājumā vai dīkstāvēs. Bieži vien šis apstāklis bezdarbnieka pabalsta summu šokējoši samazina līdz nullei. «Jauni cilvēki šīs grūtības uztver diezgan mierīgi. Sliktāk ir ar tiem, kuri tuvāk pirmspensijas vecumam, viņi jūtas daudz nomāktāki,» piebilst M.Cēsniece. D.Olte piebilst, ka valstī apmēram puse reģistrēto bezdarbnieku nesaņem pabalstus, jo līdz tam strādājuši, nemaksājot nodokļus. Bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits Jelgavā un rajonā 2009. gadāJanvārī 1634Februārī 1944Martā 2295Aprīlī 2596Maijā 28382009. gada aprīlī izmaksāto pabalstu summa pirmo reizi pārsniedza pusmiljonu latu, un tā turpina augt
