Jūnijā Valmieras rajonā, spēcīgajā vējā nogāžoties dižkokam, gāja bojā sieviete.
Jūnijā Valmieras rajonā, spēcīgajā vējā nogāžoties dižkokam, gāja bojā sieviete. Arī Jelgavas pilsētā un rajonā ir vairāki dižkoki, kas varētu būt bīstami cilvēka dzīvībai.
Pilsētā ir 42 dižkoki, no tiem zirgastaņa Romas ielā potenciāli ir bīstama cilvēkiem, jo viens no koka diviem stumbriem pārsvēries pāri dzīvojamai ēkai. Savukārt Jelgavas rajonā ir apmēram 200 dižkoku. Diemžēl to bīstamību ir ļoti grūti novērtēt, jo nav ne metodikas, ne ekspertu.
Daudzi dižkoki aug privātās teritorijās, tāpēc rodas jautājums, kam jānodrošina bīstamo koku apsaimniekošana – pašvaldībai vai privātpersonai. Faktiski par to atbildīga ir gan pašvaldība, gan īpašnieks, un jautājuma atrisināšanu veicinātu abpusēja sadarbība.
Kā «Ziņas» noskaidroja Jelgavas virsmežniecībā, par bīstamību liecina tas, ka koks ir sasvēries, tam ir apjomīgi skeletzari, kas atzarojas šaurā leņķī, lieli dobumi, liels sauso zaru īpatsvars vainagā. Bīstami var būt arī gari koki, jo tos vējš ātrāk izlauž.
Latvijas laukos pie vecām muižu ēkām bieži vien ir sen stādītas alejas un veci koki, kas, pēc daudzu uzskatiem, būtu jāizzāģē, lai neapdraudētu apkārtējos. Tomēr ne vienmēr jautājums jārisina, koku nozāģējot. Savlaicīgi veicot profilakses pasākumus, iespējams samazināt nelaimes gadījumu risku. Svarīgākais ir apzāģēt sausos un bīstamos zarus, stīpot stumbrus, atbalstīt zemos zarus un veikt citus pasākumus. Ja saimniekiem šķiet, ka viņu teritorijā augošais dižkoks apdraud dzīvību, jāvēršas pašvaldībā un Jelgavas Reģionālajā vides pārvaldē.
Arī Jelgavas rajonā ir negatīva pieredze ar bīstamiem dižkokiem, kad kādā mājā caur jumtu istabā iegāzās milzīgs ozola zars. Šajā gadījumā, iespējams, būtu pieticis ar atlikušo bīstamo zaru apzāģēšanu, tomēr koks tika nozāģēts pilnībā.
Nevajadzētu aizmirst, ka dižkoki ir estētiski un kultūrvēsturiski dabas pieminekļi, būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas elementi.
