Kā jaunajā tikko atklātajā Dabaszinātņu mācību centrā sokas mācības Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēniem, un kā ēku apdzīvo un tajā strādā skolotāji? Pa 1770 kvadrātmetru plašajām Dabaszinātņu mācību centra telpām, kurās var nokļūt arī no skolas vecās ēkas Dzirnavu ielā 2, “Ziņas” izvadā Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže, pa ceļam rādot uz kāpņu margām iespiesto informāciju Braila rakstā un koši zaļās dzirdināšanas ierīces – strūklakas.
“Zaļā ir mūsu skolas karoga un radošuma krāsa,” viņa piebilst. Bet ģimnāzijas simbolu Pūci zīmējusi māksliniece, ģimnāzijas vizuālās mākslas skolotāja Inga Ozoliņa. Dobeles Valsts ģimnāzijai ir arī sava himna ar Silvijas Jokstes vārdiem un Raimonda Bulmera mūziku. Klašu telpās pieejami moderni informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi un aprīkojums, ergonomiskas mēbeles un mūsdienīgas laboratorijas iekārtas. Dabaszinātņu mācību centrs paredzēts gan Dobeles Valsts ģimnāzijas, gan Dobeles 1. vidusskolas skolēniem.
Dabaszinātņu mācību centra būvniecības kopējās izmaksas ir 4,6 miljoni eiro, no kuriem ERAF finansējums – 1,5 miljoni eiro. Mēbeļu un aprīkojuma kopējās izmaksas ir ap 0,6 miljoniem eiro, aptuveni puse no tā – ERAF finansējums.
Dalīšana grupās un blokstundas
Ģimnāzijas matemātikas skolotāja Aiva Rituma māca matemātiku skolēniem no 7. līdz 12. klasei un skolā strādā jau 36 gadus. Skolotāja atzīst, ka pagaidām jūtas diezgan samulsusi, jo jaunajās telpās ir mainījušās tehnoloģijas, un tās vēl tiek apgūtas, lai gan ar interaktīvo tāfeli strādāts jau daudzus gadus. Jāapgūst arī palīgierīces, piemēram, pultis, kas, mainoties ierīcēm, arī ir mainījušās. “Daudzas lietas vēl jāapdzīvo, jāiekārto, lai laika gaitā atrastu labāko variantu,” teic A.Rituma.
Skolotāja pārkārtojusi klasi, un tagad bērni sēž divatā, nevis četratā kā agrāk, tādējādi nevar novērsties un viņiem ir jādara vairāk. Skolas direktore piebilst, ka Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēnu zināšanas matemātikā salīdzinājumā ar citām valsts ģimnāzijām ir virs vidējā līmeņa valstī. “Matemātikā esam 11. vietā, pa gadiem turamies pirmajā trešdaļā. Augsti rezultāti mums ir arī angļu un latviešu valodā,” skaidro I.Didže.
Direktore stāsta, ka ģimnāzijā skolēnus dala līmeņos – bērni grupās jeb zināšanu līmeņos tiek sadalīti pēc spējām, nopelniem un darba, jo ne visi spēj strādāt ātri un iet dziļumā. Grupa tiek veidota viendabīga, un arī uzdevumi katrai grupai tiek doti savi.
“Sākam dalīt no 7. klases un tā ejam līdz 12. klasei. Svešvalodās grupās dalām no jauna. Jaunieši ir spiesti savstarpēji iepazīties un sadarboties. Katrā grupā ir ap 20 skolēnu,” direktores sacīto papildina matemātikas skolotāja.
Dalīšanu grupās skola sākusi jau tad, kad tai vēl nav bijis valsts ģimnāzijas statusa. Šo praksi no Dobeles Valsts ģimnāzijas pārņēmušas arī citas skolas, piemēram, Jelgavas Valsts ģimnāzija.
“Un vēl mums stundas notiek blokos – divas viena mācību priekšmeta stundas (divreiz pa 40 minūtēm), un tā pilnīgi visos priekšmetos,” turpina direktore. Abas pedagoģes atzīst, ka šādi tiek samazināta skolēnu gatavošanās slodze – vairs nav jāgatavojas katrai stundai atsevišķi, nav arī vairs smago somu ar, piemēram, astoņiem dažādiem mācību priekšmetiem nepieciešamo – uz skolu tiek ņemtas ne vairāk kā trīs grāmatas. Un dienā skolēni maksimāli mācās četrus priekšmetus. Līdz ar to samazinās arī mājasdarbu apjoms – tas sarucis uz pusi.
“Bērni nevar vakaros sēdēt un visu laiku mācīties,” teic A.Rituma, bet I.Didže piebilst, ka blokstundas motivē skolēnus labāk izmantot mācību stundas laiku, jo, ja bērns vakarā sporto vai gatavojas koncertam un viņam nav laika atkārtot, uzmanīgi klausoties stundā, nākamajā dienā rezultāts būs labs.
Blakus matemātikas klasei atrodas matemātikas laboratorija, kur darbojas arī matemātikas metodiskais centrs. Gan laboratorijā, gan klasē plauktos redzami dažādu figūru modeļi. “Bez tiem,” kā saka skolotāja A.Rituma, “stereometrijā nevar dzīvot.” Vēl matemātikas laboratorijā atrodas kopētājs un printeris.
Iekārtošanās vēl turpinās
Savukārt direktore uzsver, ka klašu telpās izvietotās mēbeles ir viegli transformējamas un ļauj ātri pārkārtoties grupu darbam. Bet dabaszinātņu korpusa gaiteņos, kuru kopējais garums ir 70 metru, skaņu slāpē siena, kuru klāj akustiskais panelis. I.Didže atzīst, ka tā ir laba doma, piebilstot, ka akustiskie paneļi iemontēti arī ēkas griestos. Latvijā tā ir jauna pieredze.
Gaitenī izvietoti kustīgi pufi, uz kuriem pieaugušiem cilvēkiem nosēdēt būtu grūti, bet jauniešiem šāds “strazdu variants” šķiet gana ērts. Tā kā normatīvi paredz, ka stikla durvīm un sienām jābūt apzīmētām ar divām brīdinājuma lentēm – augšā un apakšā –, celtniecības laikā par to tika domāts. Bet kā lai šīs joslas noformē, ar ko lai izrotā? Laika limits arī spiedis. Līdz nolemts, ka brīdinājuma joslas tiks veidotas kā uzlīmes ar fizikas, matemātikas un ķīmijas formulām no centralizēto eksāmenu lapām.
Vēl jaunajā korpusā ir balkoni, un, stāvot uz tiem, šķiet, ka atrodies uz kuģa klāja. Tāpat ēkā ir lifts. Bet jauno ēku mājīgāku skolas kolektīvs cenšas padarīt, novietojot puķu podus ar zaļajiem telpaugiem. Ēka lepojas arī ar skaistām tualetēm. Meitenēm tās ir oranžos toņos, bet puišiem – zilos.
Jaunajam līdzi nāk savas grūtības – viss ir jāapkopj un jātīra – zāles logu dekori, stiklotās fasādes un daudzie grīdas kvadrātmetri. Šim nolūkam par četriem tūkstošiem iegādāta speciāla grīdas mazgājamā mašīna.
Izrādās, ka korpusa iekārtošana vēl nav pilnībā pabeigta, lai gan jau tagad jaunās klases ir apdzīvotas un tajās notiek stundas. Bet divu informātikas klašu aprīkošana un sagatavošana darbam tiks pabeigta nākamgad. Tāpat nākamgad paredzēta lielā ekrāna un projektora uzstādīšana jaunajā zālē, kuras galā atrodas spoguļu siena, bet grīda piemērota dejotāju raitajam solim. Nākot uz pasākumu, 80 cilvēku savas virsdrēbes un apavus var atstāt ērtā garderobē.
2022. gadā Dobeles ģimnāzija atzīmēs savas pastāvēšanas simtgadi. 1938. gada 12. jūnijā tika iemūrēts pamatakmens tagadējai Dobeles Valsts ģimnāzijas ēkai Dzirnavu ielā 2, bet, rokot pamatus Dabaszinātņu mācību centram, atrasts sens dzirnakmens, kas novietots jaunās ēkas labiekārtotajā pagalmā. Tas savukārt tiek apdzīvots jau no šā gada 2. septembra, un katrai klasei ir zināma sava vieta, kur nostāties pasākumu laikā. Skolai un akmenim dzejas rindas veltījusi dzejniece Inese Zandere, vaicājot, vai “skola Dzirnavu ielā nav pati dzirnakmens liels…”.
Ķīmiju mācās mūsdienīgi
Bet mēs tālāk dodamies uz ķīmijas klasi, kur ir arī laboratorija un sagatavotava. Laboratorija aprīkota ar vilkmes ierīcēm un nosūcējiem, kas ļauj brīvi veikt eksperimentus. Skolotājam palīdz laborante. Katrs skolēnu galds ķīmijas klasē ir aprīkots ar ūdeni, kas noder gan dzesēšanai, gan veicot eksperimentus, bet, kad ūdeni nevajag, tā krāni tiek ielocīti un paslēpti galda virsmā, bet virsū uzlikts vāks.
Ķīmijas klasē ir arī mobils vilkmes skapis, kas noder, lai varētu droši veikt eksperimentus ar gāzveida vielām. Skolēni skapim var pieiet no visām pusēm un vērot eksperimenta norisi. Skapi iespējams ātri pieslēgt kanalizācijai un ūdensvadam, bet, kad to nevajag, – viegli iebīdīt telpas stūrī.
Visās Dabaszinātņu mācību centra klasēs un laboratorijās ir interaktīvās tāfeles, ķīmijas klasē – arī datu kameras, lai ātri visiem parādītu kādu attēlu. Interaktīvās tāfeles, programmatūru un mācību materiālus centram piegādājis uzņēmums “Lielvārds”, kas rīko arī mācības skolotājiem, lai viņi prastu izmantot šīs tehnoloģijas. Mācījās arī laboranti, lai var atbalstīt pedagogus.
Vēl plānots iegādāties jaunus mikroskopus un citas mācībām nepieciešamas lietas. “Jaunajā korpusā var pieslēgt vairāk un labākas iekārtas,” secina direktore, skaidrojot, ka visās klasēs ir vadu un bezvadu internets.
“Ko skolotāji gribēja, tas viņiem tiek nodrošināts. Arī ķimikālijas pērkam tādas, kādas vajag. Arī tās, kas jāglabā vilkmes skapī,” rāda I.Didže, atverot skapi un demonstrējot, ka visi skapji, kuros glabājas vielas, ir slēdzami.
“Topa” augšgalā – bioloģija
Bioloģijas skolotāja Gita Heistere mums atklāj, ko viņai sacījuši vienpadsmitie – šeit esot laba aura un viņiem patīkot mācīties. Skolotājas galds ir pilns ar dažādiem uzskates līdzekļiem – tur ir kaņepju sēklas, strausa ola, kartupeļi, bietes, burkāni un divpadsmito veidotais DNS modelis, bet skapjos – vēl daudzi un dažādi modeļi. Skolotāja gaida, kad nopirks un pie galdiem varēs pieslēgt 15 jaunos gaismas mikroskopus.
Direktore uzsver, ka bioloģija skolā ir mācību priekšmetu “topa” augšgalā. Daudzi ģimnāzijas absolventi par savu jomu ir izvēlējušies medicīnu, lauksaimniecību, bioloģiju vai ķīmiju.
Atskats vēsturē un nākotnes ieceres
I.Didže lepojas, ka izveidots un tipogrāfijā jau nodrukāts buklets par to, kā tapa Dabaszinātņu centrs. Ar būvdarbu gaitā pašu uzņemtām fotogrāfijām, lai būtu piemiņai, kā attīstījās lietas. Plānā ir turpināt atjaunot arī skolas veco ēku, sakārtojot hidroizolācijas un ūdens savākšanas sistēmu apkārt tai, kā arī atjaunot šī vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa vēsturisko plānojumu.
Remonta laikā izņemtas un renovētas skolas vēsturiskās ēkas centrālās durvis. Pretī ieejai skolas vecajā ēkā atrodas divi ekrāni – viens aktuālajai informācijai, bet otrs – stundu izmaiņām. Pēc jaunā gada šādi ekrāni būs arī jaunajā korpusā.
Vecā korpusa plānojums gan liedz ēkā ierīkot mājturības klases un darbnīcas, tāpēc ģimnāzijas audzēkņi šo priekšmetu dodas apgūt uz blakus esošo Dobeles 1. vidusskolu. “Jaunais standarts mums dod iespēju paplašināt jēdzienu “mājturība un tehnoloģijas”. Varbūt tas nav tikai uztaisīt strazdu būri vai krēslu, bet tā ir 3D printēšana. Iespējams, ka kopā ar sadarbības partneriem mēs varētu īstenot arī kādu amatniecības programmu – metāla, kokapstrādes vai kādu citu. Ir uzņēmumi, kas varētu to nodrošināt, jautājums ir tikai par to, vai mūsu izglītības sistēma ir tik fleksibla,“ savās iecerēs dalās I.Didže, mudinot atsaukties uzņēmējus, kuri savai nozarei gribētu piesaistīt bērnus, sākot jau no 7.klases. “Stundu saraksts ir gana elastīgs – varam vienā dienā ielikt četrus mājturības blokus,” viņa piemetina.
Direktore stāsta, ka skolai jau ir sadarbība ar Dārzkopības institūtu, kura darbinieki skolēniem palīdz izstrādāt zinātniski pētnieciskos darbus. Tāpat ģimnāzijai zinātniski pētniecisko darbu izstrādē ir sadarbība ar vairākām Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultātēm – Pārtikas tehnoloģijas, Lauksaimniecības, Veterinārmedicīnas un Tehnisko.
Skolai izveidojusies sadarbība arī ar AS “Latvijas valsts meži”, un bērni labprāt dodas talkās uz Tērvetes dabas parku un Pokaiņu mežu, iegūstot iespēju Valpurģu nakts pasākumu Tērvetē apmeklēt bez maksas. Pastrādāt skolēni var arī Pētera Upīša dārzā. “Tomēr zinātnieku potenciāls vēl nav pietiekami izmantots, vēl var daudz ko darīt. Tas ir mūsu izaicinājums,” atzīst I.Didže.
