Bez aizķeršanās jau mēnesi rit būvdarbi Dobeles pilsdrupās, kuru iekšpusē (apmēram, kur Kurzemes hercogistes laikā tika izbūvēta kapela), tagad top Latvijā unikāla moderna trīsstāvu ēka, kurā atradīsies ar pili saistītā Dobeles novadpētniecības muzeja ekspozīcija, kā arī tējnīca, amatnieku darbnīcas un konferenču zāle. Būves laukums ir 362 kvadrātmetri. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un tā kopējās izmaksas ir ap divarpus miljoni eiro. Darbus plānots pabeigt 2020. gadā.
Dobeles novada domes izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs stāsta, ka šoruden iecerēts ielikt jaunās ēkas pamatus un nostiprināt blakus esošo pilsdrupu mūrus. Šim nolūkam gar tiem slejas sastatnes. G.Kurlovičs piebilst, ka jaunā ēka lielākoties tiks veidota no modernām stikla un metāla konstrukcijām. Vietām tiks izmantoti stilizēti “senie” ķieģeļi, kādus mūsdienās ražo Polijā.
Arheologs Andris Tomašūns, kas veic būvobjekta arheoloģisko uzraudzību, teic – pagaidām nekas īpašs nav atrasts. Jāpiebilst, ka topošās sabiedriskās ēkas pamati nav dziļāk par blakus esošās pils pamatiem.
Dobeles novadpētniecības muzeja vēsturniece Beāte Orlova spriež, ka būvdarbu laikā arheologiem vajadzētu atbildēt uz jautājumu, vai Dobeles pilsdrupas bija arī senā zemgaļu pilskalna atrašanās vieta. “Tiek hipotētiski pieļauts, ka 14. gadsimtā Livonijas ordeņa laikā mūra pils tika uzbūvēta tieši tur, kur atradās zemgaļu koka pils. Arheoloģiskie atradumi to gan neapstiprina,” paskaidro vēsturniece. Viņa piebilst, ka netālu no Livonijas laika pilsdrupām ir uzieta zemgaļu senpilsēta. “Taču zemgaļu pils kā aizsardzības būve varēja atrasties arī uz kāda cita blakus esošā pakalna,” min B.Orlova.
Zemgaļu pils vairākkārt minēta Atskaņu hronikā, stāstot par kaujām, kas 13. gadsimtā notika ar vācu bruņiniekiem. No 1279. līdz 1289. gadam Dobeles pils izturējusi sešus ienaidnieka aplenkumus. 1289. gadā zemgaļi neuzvarēti pili pameta, paši to nodedzinot, un devās uz Rakti Lietuvā.
Savukārt Livonijas ordeņa mūra pils, kuras drupas ir skatāmas vēl šobaltdien, tapa no 1335. līdz 1347. gadam, vēlāk tika piebūvēta baznīca un izveidots parks. Līdz 1562. gadam pils bija garnizona priekšnieka un vienlaikus novada pārvaldnieka mītne. Pils apdzīvota arī Kurzemes–Zemgales hercogistes laikā. Pēc 1729. gada tā vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka.
Dobeles viduslaiku pilsdrupas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem pils pagalms ir dobelnieku iecienīta sarīkojumu vieta. Dobeles pilsdrupu konservācija tika uzsākta 2002. gadā.
