Dobeles Valsts dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas zinātnieki tradicionāli nu jau ceturto gadu augusta nogalē aicina ciemos zemniekus, kas nodarbojas ar dārzkopību vai kuriem tā interesē.
Dobeles Valsts dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas (DSIS) zinātnieki tradicionāli nu jau ceturto gadu augusta nogalē aicina ciemos zemniekus, kas nodarbojas ar dārzkopību vai kuriem tā interesē.
Kārtējā lauka diena sapulcējušos sagaidīja ar bumbieru, plūmju un ābolu izstādi, ar augļu pārstrādes ceha, siltumnīcu, saldētavu demonstrējumu.
Dobeles DSIS direktore bioloģijas doktore Edīte Kaufmane stāsta:
«Mums par lielu prieku lauka diena atkal ir kupli apmeklēta. Kaut gan ir liels sausums, mūsu dārzā tā sekas nav tik briesmīgas. Lielo koku sakņu sistēma atrodas pietiekami dziļi, lai iegūtu nepieciešamo valgmi. Tāpēc varam ciemiņiem parādīt izaugušo.»
Izmēģinājumu stacijā vairākus gadus mērķtiecīgi izmēģina mūsdienīgas laistīšanas sistēmas. Laikam jau šī vasara uzskatāmi pierādīja to noderīgumu?
Edīte Kaufmane:
«Visur arī mums nav ierīkota laistīšana, taču lielie koki izturējuši labi. Zināmas problēmas bija ar kokaudzētavu. Toties pundurdārzos mums pārsvarā patiešām ir ierīkota laistīšanas sistēma, tāpēc kociņi izturējuši sausumu un arī raža padevusies laba.
Katru reizi lauka dienā dobelnieki zemniekiem demonstrē kaut ko jaunu, cenšas sagādāt kādu pārsteigumu. Šoreiz ciemiņu uzmanība tika pievērsta galvenokārt pieredzei, ko zinātnieki guvuši ārpus Latvijas. Šogad viņiem bijušas lielas iespējas «paceļot». Ļoti interesants bijis simpozijs Spānijā, kur piedalījās dobelnieki. Savukārt Edīte Kaufmane ar Māru Skrīveli pavisam nesen, pirms divām nedēļām, atgriezās no Kanādas, kur piedalījās pasaules dārzkopības zinātnes kongresā, kas notiek reizi četros gados. Protams, pētnieces ir iespaidu pilnas, tos gribas pavēstīt citiem, tāpēc lauka diena, jau tai sākoties, šķita par īsu. Zemnieki ar interesi aplūkoja plakātus, fotogrāfijas un lietišķo informāciju par zinātnieku vērojumiem un iespaidiem, kam bija veltīta dienas teorētiskā daļa.
Pēc tam tika demonstrēta dobelnieku rīcībā esošā jaunākā tehnika. Pārāk daudz jaunumu gan nebija, taču tika parādīts, piemēram, veserīšu tipa zāles pļāvējs ar smalcinātāju, kas domāts zaru smalcināšanai pēc koku vasaras apgriešanas. Lai nebūtu ar rokām jāvāc zari, agregāts to izdara cilvēka vietā, sasmalcina, bet koksnes pārpalikumi noder mēslošanai. Ar lepnumu tika demonstrētas visas četras uzstādītās dzesēšanas kameras un atjaunotās siltumnīcas. Katrs varēja brīvi staigāt un aplūkot visu, kas interesēja, uzdot jautājumus un saņemt izsmeļošus paskaidrojumus. Piemēram, selekcionāri stāstīja par stādu vairošanu ar zaļajiem spraudeņiem, par pāreju uz stādu realizāciju konteineros. Arī augļu pārstrādē bija ko jaunu parādīt: šoreiz vairāk bija domāts par dažādiem kompotiem un biezsulām. Kā katru gadu, ciemiņus gan iepriecināja, gan izbrīnīja gari cienasta galdi – nogaršošanai piedāvātie vietējie augļi.
Praktiskajā daļā apmēram 100 lauka dienas dalībnieku tika iepazīstināti gan ar ārzemju pieredzi, gan ar pašu pētījumu rezultātiem. Tika stāstīts un demonstrēts jaunais dārzu veidošanā un šķirņu izvēlē. Šogad īpaši klimatiskie apstākļi, tajos šķirnes sevi parāda gan no labās, gan sliktās puses: šī vasara, piemēram, sagādājusi pamatīgu eksāmenu dažādu augļu kultūru atsevišķu šķirņu slimību izturībā, sausumizturībā… Tā kā šogad Latvijā stājas spēkā kokaudzētavu sertifikācija, zemnieki tika iepazīstināti arī ar šo jauno kārtību. Konsultācijas sniedza augu aizsardzības speciālisti, kas deva praktiskus padomus cīņai ar kaitēkļiem, kuru šovasar burtiski čum un mudž.
Tā kā vasara, šķiet, negrasās atvadīties, pajautāju Dobeles DSIS direktorei, kā viņa prognozē dārzkopības attīstību Latvijā, ja ar katru gadu klimats pie mums kļūs arvien siltāks. Viņa atjokoja:
«Tas ir globāli! Šovasar mums tāpēc laikam ir vienkārši fantastiska aprikožu un persiku raža. Mēs smejamies: drīz varbūt sāksim audzēt banānus un ananasus. Taču, ja runā nopietni, klimata izmaiņas liek aizdomāties par nākotni. Piemēram, pagājušajā gadā bija ļoti lietains, šogad – neparasti sauss un karsts laiks… Klimata svārstības liks daudziem zemniekiem, dārzkopjiem nopietnāk padomāt par laistīšanu. Tāpēc arī viena no tēmām seminārā bija laistīšana un fertigācija (minerālvielu pilienveida piegāde augiem). Sadarbojoties ar speciālistiem no Ozolniekiem, esam apkopojuši samērā interesantus rezultātus, turklāt tie nav viennozīmīgi, jo ne katrreiz, kad lietota pilienveida laistīšana, sasniegti iecerētie rezultāti. Protams, ļoti no svara ir mulča, apdobju kopšana… Taču vairs tik kategoriski nevaram sacīt: ja jums dārzā nebūs ierīkota laistīšanas sistēma, tad nekas neizaugs. Tā nav. Par to zemnieki šodien var gan paklausīties speciālistu atziņās, gan palūkoties pašu acīm dārzā.
Viss, ko zinātnieki vēlējās parādīt zemniekiem, pat neietilpa programmā. Piemēram, daudzi interesējās par potcelmu mātes dārzu. Liela bija interese par dzesētavu un saldētavu, daudz zinātkāro pulcējās stādu audzētavā, kur aug ziemas potējumi…
Lauka dienā Dobelē, protams, ir daudz pastāvīgu apmeklētāju, zinātnieku un selekcionāru sadarbības partneru, taču novērots, ka katrā lauka dienā apmēram puse cilvēku ierodas pirmoreiz. No Liepājas, Limbažiem, Cēsīm, Ludzas… Tas pastarpināti liecina, ka interese par dārzkopību ir liela, ka dārzu īpašnieku skaits palielinās. Turklāt ceļu uz Dobeli mēro ne tikai lielie zemnieki, komercdārzu īpašnieki, bet arī tādi, kam interesē šķirnes mazdārziņiem. Lai gan tradicionālās tikšanās zinātnieki galvenokārt orientē uz lielaudzētājiem, lieldārzniekiem, viņi labprāt par saviem sasniegumiem stāsta ikvienam interesentam.
