Lauksaimnieki un citu nozaru pārstāvji nākuši klajā ar iniciatīvu atvieglot bērnu nodarbināšanas nosacījumus.
Lauksaimnieki un citu nozaru pārstāvji nākuši klajā ar iniciatīvu atvieglot bērnu nodarbināšanas nosacījumus. Īpašu interesi par jaunajiem strādniekiem vasarās izrādījuši dārzeņu audzētāji, jo strādāt saimniecībās grib daudzi bērni un pusaudži. Darba likums gan paredz, ka pastāvīgā darbā nedrīkst nodarbināt bērnus, proti, personas, kuras ir jaunākas par 15 gadiem vai līdz 18 gadu vecumam turpina iegūt pamatizglītību. Taču izņēmuma gadījumā no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt arī bērnus no 13 gadu vecuma. Šai sakarā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pat solījies ierosināt izskatīt bērnu nodarbinātības jautājumu Labklājības ministrijā, kas esot atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar bērnu aizsardzību.
Arī iepriekš šis jautājums jau vairākkārt aktualizēts, taču diemžēl nekādi risinājumi tā arī nav meklēti, jo visas iniciatīvas jāsaskaņo ar bērnu aizsardzības organizācijām, kas savukārt, it kā rūpējoties par bērnu tiesību aizsardzību, atbalsta stingrāku darba likumdošanu.
Pašlaik bērnu nodarbinātības galvenā problēma ir tā, ka darba devēji nekādi netiek motivēti pieņemt darbā bērnus, kuri varētu apgūt pirmās darba iemaņas un kaut ko arī nopelnīt. Gluži otrādi, pieņemot darbā bērnus, jāievēro pat stingrākas prasības. Piemēram, lai bērns sāktu strādāt algotu darbu, nepieciešama viena no vecākiem rakstiska piekrišana, turklāt iepriekšēja medicīniskā apskate. Jāievēro arī virkne citu «drošības pasākumu» (attiecībā uz darba stundām, darba apstākļiem utt.), kas faktiski nobeidz jebkuru iniciatīvu likumīgi nodarbināt bērnus un pusaudžus. Par to var pārliecināties arī praksē, jo lielākoties bērni kā lauksaimniecības, tā arī citos sektoros gadījuma un sezonas darbos tiek nodarbināti bez darba līgumiem un citām likumos minētajām prasībām. Līdz ar to viņi nav pasargāti no darba devēju patvaļas. Galvenokārt tas saistīts ar sarežģīto likumdošanu, jo lielākā daļa potenciālo darba devēju nevēlas sevi apgrūtināt un uzņemties papildu atbildību.
Izskanējis arī priekšlikums bērnu darbu neaplikt ar sociālo nodokli, jo tieši nodokļu likumdošana nereti ir iemesls, kādēļ darba devējiem neatmaksājas nodarbināt bērnus un pusaudžus. Turklāt, iekasējot sociālo nodokli no bērniem, tiek bremzēta viņu iniciatīva strādāt brīvajā laikā, jo jaunie censoņi vēlas ne tikai apgūt zināmas darba iemaņas, bet arī kaut ko nopelnīt.
Ar bērnu nodarbinātības jautājumiem saskārusies jauniešu sabiedriskā organizācija «Kovārnis», kas projektā «Dodiet darbu» Jelgavā veidojusi bērnu un jauniešu darba biržu sadarbībā ar pilsētas Domi un uzņēmējiem. Interesanti, ka lielākā šā projekta kritizētāja bija tieši pilsētas Dome. Apzināti tika meklētas dažādas atrunas par bērnu nodarbinātības likumību, kā arī apšaubīta bērnu un pusaudžu vēlme vasarās iesaistīties darba tirgū, taču bažas izrādījās nepamatotas, jo pieprasījums krietni vien apsteidza piedāvājumu. Nedz pašvaldība, nedz uzņēmēji neizrādīja pietiekamu iniciatīvu risināt bērnu un pusaudžu nodarbinātības jautājumu, tādēļ iespējas strādāt tika atrastas tikai katram otrajam interesentam. «Kovārnis» gan ir apņēmības pilns arī šovasar ar bērnu un jauniešu darba biržas starpniecību atrast darbu jaunajiem darba meklētājiem, taču daudz kas atkal būs atkarīgs no pašvaldības un vietējo uzņēmēju motivācijas atbalstīt šo iniciatīvu.
Līdztekus likumdošanas prasību mīkstināšanai būtu nepieciešama arī pašvaldības pretimnākošā attieksme, domājot par papildu motivāciju uzņēmējiem, kuri savos uzņēmumos atrod iespēju nodarbināt bērnus un pusaudžus. Jāapzinās, ka bērnu nodarbinātības jautājumi svarīgi ne tikai viņiem pašiem un vecākiem, bet arī sabiedrībai kopumā, jo tas ir līdzeklis, kā samazināt nepilngadīgo noziedzību un veicināt viņu pilnvērtīgu iekļaušanos darba tirgū nākotnē. Jāņem vērā arī pusaudžu darba specifika, jo tieši darba pieredzes trūkums bieži vien ir noteicošais faktors, kādēļ jauniešiem ir grūti sākt strādāt un pelnīt pašiem.
