Mūždien stiprais ASV dolārs pasaules ekonomikā sākot atgādināt sašļukušu tabakmaku. Tā kursa krišanos eksperti skaidro ar globālās ekonomikas depresiju, ko izraisījuši gan pērnā gada 11. septembra traģiskie notikumi ASV, gan vairāki citi faktori.
Mūždien stiprais ASV dolārs pasaules ekonomikā sākot atgādināt sašļukušu tabakmaku. Tā kursa krišanos eksperti skaidro ar globālās ekonomikas depresiju, ko izraisījuši gan pērnā gada 11. septembra traģiskie notikumi ASV, gan vairāki citi faktori. Latvijas finansisti samērā nepārliecinoši mierina, ka mūsu ekonomiku tas gan nekādi neapdraudot, ka laikā, kamēr pasaules valūtu birzītē dažas līdz šim «stiprās naudiņas» sāk atgādināt vecas bekas, mūsu lats gozējas, ja ne gluži kā baravika, tad kā tvirts un vitāls apšu kundziņš.
Tajā pašā laikā vietējie «eksperti», kas secinājumus izdara pie banku filiāļu valūtas pirkšanas un pārdošanas «ambrazūrām» īsi pirms paredzamā ceļojuma uz Parīzi, Prāgu vai citur, nereti nāk klajā ar «neapstrīdamiem» biedinājumiem, kā, piemēram, «Polijā ciest nevar dolārus, tur latus maina vienīgi pret eiro» vai «uz Čehiju labāk ņemt līdz dolārus, turklāt tos visizdevīgāk pret «kečupiem» (tas ir, Čehijas kronām) mainīt Karlšteinas piparbodītēs, jo tur vispār neietur procentus».
Sabiedrība mazāk orientējas valūtu svārstībās pasaules biržās un valūtu indeksos, lai gan viņus interesē atbildes uz gluži sadzīviskiem, praktiskiem jautājumiem, kas tomēr ir saistīti arī ar norisēm globālajā valūtu tirgū.
Aptaujājot vairāku banku Jelgavas filiāļu darbiniekus, var izdarīt šādus secinājumus.
Ja ceļojumam ārpus Latvijas nav paredzēts tērēt daudzus simtus tūkstošus latu, tad dolāra svārstības būs jūtamas minimāli, potenciālajam ceļotājam tas var izvērsties dažu desmitu santīmu zaudējumā vai ieguvumā (jo manāmā amplitūdā USD svārstās pat nedēļas laikā).
Ja kāds paredz doties uz vienu vai vairākām tā dēvētajām eirozonas valstīm, tad, protams, iekrātos latus labāk tepat, kādā no banku Jelgavas filiālēm, samainīt eiro. Taču pirms ceļa, teiksim, uz Poliju, Čehiju, Ungāriju vai Rumāniju ērtāk (un arī lētāk) latus samainīt attiecīgajā nacionālajā valūtā. Pārsvarā bankas neatsaka klientiem latus samainīt ne pret vienu citu valūtu, forintus, levas, lejas, zlotus, litus, markas un kronas ieskaitot, taču drošības pēc šo maiņu nevajadzētu atlikt uz beidzamo brīdi, bet attiecīgo valūtu pasūtīt dažas dienas iepriekš. Piemēram, «Pareks» bankā tas ilgst divas, trīs dienas, bet, ja summa ir prāvāka, iespējams vajadzīgo valūtu piegādāt pat tās pašas dienas laikā. Prātīgs ceļotājs tā parasti arī dara, turklāt nereti nodrošinādamies ar nelielu naudas rezervi dolāros. Jo pagaidām uzticība dolāram pieminētajās valstīs ir lielāka nekā eiro, bet tas nozīmē, ka attiecīgajā valstī dolārus pret nacionālo valūtu mainīt ir kaut nedaudz tomēr izdevīgāk.
Tomēr daudzi pirms Latvijas robežas šķērsošanas pārāk «dzelžaini» uzticas dolāram (vai eiro) neatkarīgi no sava brauciena galapunkta. Viņiem jārēķinās ar to, ka tādā gadījumā neizbēgami būs jāpiedzīvo dubulta valūtas maiņa (un līdz ar to arī lieks procentu maksājums par šo pakalpojumu). Turklāt ir tādi robežpunkti, uz kuriem vispār netiek mainīta valūta vai arī tā tiek mainīta pēc klientam neizdevīgāka kursa.
Visu aptaujāto banku Jelgavas filiāļu speciālisti ir vienisprātis, ka ceļojumos tomēr vislabāk izmantot starptautiskās (piemēram, «Visa» vai «Maestro») norēķinu kartes. To iegādes process ir maksimāli vienkāršots, dažādas bankas piedāvā dažādus karšu noformēšanas termiņus (sākot no pāris dienām līdz nedēļai, divām) un ļoti pieņemamu abonēšanas maksu. Karte tiek pasūtīta un izgatavota, pēc tam klients kontā ieskaita ceļojumam atvēlēto naudas summu latos. No šī brīža viņu vairs nenomāc rūpes par valūtas maiņu: ieradies praktiski jebkurā pasaules valstī, cilvēks šeit, Latvijā, iemaksātās summas ietvaros saņem vajadzīgo naudas daudzumu tieši tās valsts nacionālajā valūtā, kurā viņš izmanto bankomāta pakalpojumus. Iznāk gan lētāk, gan ērtāk.
Tomēr, pasarg’ Dievs, lasītājiem ieteikt kādu universālu iespēju. Atkarībā no ceļojuma galamērķa, no vajadzīgās valūtas (un arī tās daudzuma), no valūtas tirgus svārstībām attiecīgajā brīdī jebkura «universālā recepte» var izrādīties kļūdaina. Tāpēc – nebūsim konservatīvi, nepaļausimies uz «nemainīgām» vērtībām, vienalga, vai par tādām uzskatām dolāru, eiro, «krievu ražojuma» pulksteņus vai ārzemēs iecienīto šņabi! Ja reiz dzīvojam modernā pasaulē un izmantojam mūsdienīgus banku pakalpojumus, darīsim to konsekventi un ar maksimālu efektu, nekautrējoties pirms ceļojuma lūgt padomu banku speciālistiem – vienā vai arī vairākās bankās, apmeklējot tās personīgi vai vismaz, piezvanot pa telefonu. Katras bankas interesēs ir rast ikvienam klientam pēc iespējas izdevīgāko risinājumu. Un ikvienā gadījumā noteikti tiks sniegts nevis viens risinājums, bet vairāku iespēju pakete. Klientam atliks izvēlēties pašu izdevīgāko un – doties ceļā.
