Idejas, kā optimizēt Latvijas valstī daudzas līdz šim šķērsām salaistas lietas, pašlaik līst kā no pārpilnības raga. Spēj tik vai, gluži pretēji, nespēj visiem jaunumiem izsekot līdzi. Piemēram, vakar sāka iezīmēties aprises, par cik robiņiem būs jāsavelk jostas nu jau gandrīz visiem valsts iedzīvotājiem. Drīz tās sažņaugsies tieši uz mugurkaula. Visā šajā informācijas gūzmā gandrīz nemanāmi paslīdējusi informācija, ka no novembra valstī beidzot būs vienota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēma. Tas nozīmēs to, ka vietējie pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu regulatori, kas līdz šim noteica, piemēram, atkritumu izvešanas un siltuma tarifus, tiks likvidēti. Labi tas vai slikti un vai pašvaldību iedzīvotāji no šīs reorganizācijas būs ieguvēji, viennozīmīgi grūti pateikt. Kopumā Latvijā no darba tiks atbrīvots salīdzinoši neliels skaits cilvēku. Drīzāk jājautā, vai «lielā» Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), pārņemot pašvaldību regulatoru funkcijas, spēs izskatīt un apstiprināt pakalpojumu tarifus tā, lai tiktu ņemta vērā vietējā specifika. Pretējā gadījumā – ja tiks izvēlēts kāds vidējais tarifs valstī, zudīs jēga piedāvāt lētākus pakalpojumus. Attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem viss būs atkarīgs no tā, cik lielas pilnvaras pieprasīt finanšu dokumentus būs SPRK. Pašvaldības sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, cik zināms, Jelgavas siltuma ražotāji informāciju sniedza visai negribīgi. Ja SPRK spēs attieksmi mainīt, iedzīvotāji no tā iegūs.
