«Plūdus gaidījām, bet, ka tie būs tik traki, gan ne. Ūdens bija līdz nabai, staigāju pa siltumnīcu, cēlu vēl nenoslīkušos stādus uz augšu, un vienā brīdī jau likās – aiziešu kopā ar tiem,» nedēļas garumā piedzīvoto postu atceras stādu audzētāja Inese Tiesnese. Briesmu draudi piepilsētas saimniecībā sajusti jau sestdienā, kad Jelgavā par tiem nekas vēl neliecināja, un līdz pat šim brīdim siltumnīcās valda sajūta, it kā atrastos uz grimstoša kuģa
Iepriekšējos plūdus siltumnīcu saimniecība piedzīvoja pirms 16 gadiem, kad 1994. gada pavasarī applūda teritorijas tālākās malas. Tiesnešu ģimene ar lieliem plūdiem rēķinājās arī šajā pavasarī, bet tēvs mierinājis – ūdens uzkāpšot tikai līdz ozolam sētmalē. Taču 20. marts atnāca ar strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos parasti tik mierīgajā un seklajā Auces upītē. Tā savienota ar pēdējos gados teritorijas nosusināšanai izraktajiem dīķiem. «Ūdens burbuļodams gāzās,» stāsta Inese un teic, ka tūdaļ ķērušies pie darbiem, lai glābtu stādus. Tie, dienu un nakti apkurinot siltumnīcas, vairākās dēstu mājās aug jau kopš 20. janvāra. Svētdien operatīvi uz plastmasas kastēm augstāk pacēluši dēstus vienā siltumnīcā, pirmdien jau ķērušies pie darba otrajā. Taču ūdens līmenis turpināja kāpt, visu apkaimi pārvēršot «Venēcijā». Lielā steigā, aicinot talkā palīgus, vairums stādu saspiesti četrās siltumnīcās, kur tie pacelti uz kastēm un putuplasta gabaliem. Augstāko līmeni plūdi saimniecībā sasniedza ceturtdien. «Izmisusi bridu pa siltumnīcu kā pa grimstošu kuģi,» tā brīža izjūtas atceras Inese, piebilstot, ka pašlaik ūdens jau nokrities par pusmetru zemāk. Diemžēl glābt neizdevās simtiem jau ziedošu gurķu stādu, koši zaļus salātus, dilles un virkni puķu dēstu, kā arī apsakņotos viršu un rododendru spraudeņus. Straujie plūdi satracinājuši arī sīkos grauzējus – pēkšņi parādījušās žurkas un peles, kas augu mājās dažviet noēdušas puķu dēstus. Zaudējumi pagaidām gan nav rēķināti, taču tie mērāmi tūkstošos latu. Postā aizgājuši arī šogad sagādātie 12 kubikmetri vaļējās kūdras, kas bija ieklāta siltumnīcās, bet ar plūdiem «aizpeldēja». «Tagad pie mums ir kā karalaukā, viss līdz šim izdarītais atkal jāsāk no jauna,» saka stādu audzētāja. Kaut arī plūdi mazinās, aizvien lielas bažas sagādā izglābto dēstu atrašanās slapjumā. Ja nepaspēs laikus apžāvēt, tie var sapūt. Lielais posts Tiesnešu ģimenei liek domāt, vai pavasarī maz varēs startēt pašvaldību iepirkumos par pilsētu apzaļumošanu. Ilgtermiņa līgumsaistības ar Stopiņiem gan varēšot izpildīt. I.Tiesnese notikušajā lielā mērā vaino atbildīgo dienestu nolaidību un novēloto rīcību. Viņa ir pārliecināta, ka Lielupē ledu vajadzēja spridzināt uzreiz, tiklīdz radās bažas par plūdiem. Taču tas darīts par vēlu, kad jau liela daļa Jelgavas apkaimes saimniecību mirka ūdenī.
