«Bērna vajadzības un palīdzības iespējas» – tā nodēvēta starptautiska konference, kas rīt, 31. oktobrī, Jelgavas novada Domes zālē pulcēs dažādus ekspertus (tostarp Maiku Douri no ASV), Labklājības ministrijas, Zemgales Plānošanas reģiona, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai spriestu, kā palīdzēt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Mūsu pusē tādu ir vairāk nekā 200.
Nodibinājums «Sociālo pakalpojumu aģentūra», kas rīko pasākumu, ziņo, ka konferences mērķis ir pievērst sociālajā, tiesību, izglītības un medicīnas jomā strādājošo speciālistu uzmanību bērnu vajadzību respektēšanai un ģimeniskas vides nodrošināšanai bez vecāku gādības palikušajām atvasēm.
Notiks bāreņu lūgšanu svētdiena
Konferences norise veidota divos tematiskos blokos – «Bērna vajadzības, kā mēs tās izprotam» un «Bērna vajadzību nodrošināšana, lai mazinātu riskus bērna šķiršanai no ģimenes». Pasākuma laikā varēs iepazīties ar galvenajiem priekšnoteikumiem virzībai uz to, lai Latvijā mazinātu bērnu skaitu, kuri spiesti dzīvot sociālajās iestādēs. Būs iespēja uzzināt arī par dažādām aktivitātēm sociālo pakalpojumu attīstības veicināšanai, gūt plašāku priekšstatu par atbalsta sistēmu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem Latvijas reģionos un iepazīties ar labās prakses piemēriem.
Konference tiek rīkota kampaņas «Palīdzi bērnam uzaugt ģimenē!» laikā, un to organizē Sociālo pakalpojumu aģentūra un profesionālo audžuģimeņu apvienība «Terēze» sadarbībā ar Latvijas Kristīgo aliansi bāreņiem. Kampaņas turpinājumā 2. novembrī Latvijas Kristīgā alianse baznīcās organizē bāreņu lūgšanu svētdienu, aizlūdzot par tiem, kuri aizvien atrodas Latvijas bērnunamos.
Vairāk adoptētu bērnu
Jelgavas bāriņtiesas priekšsēdētāja Irisa Guntra Turčinska ziņo, ka patlaban Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centrā atrodas 54 bērni, no kuriem 26 ir juridiski brīvi. Šogad pilsētā adoptēti 14 bērni, no tiem seši no Bērnu sociālās aprūpes centra. Audžuģimeņu skaits kopš 2013. gada Jelgavā gan nav mainījies – pilsētā joprojām ir sešas audžuģimenes. Turpretī, salīdzinot ar 2013. gadu, kad tika adoptēti deviņi bērni, nedaudz vairāk ir to, kas atraduši sev ģimeni un mājas.
Ar audžuģimenēm pagaidām nevar lepoties Ozolnieku novads, tomēr iedzīvotāji izrāda interesi par iespēju kļūt par audžuvecākiem, atzīst pašvaldības pārstāve Agnese Launerte. Šajā gadā novadā notikusi viena adopcija, bet adoptētāja statuss piešķirts astoņām personām. Ozolnieku novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Iveta Strēlniece iedzīvotāju interesi par adopciju raksturo kā stabilu, bez ievērojamām izmaiņām. Salīdzinājumam – 2012. gadā adoptētāja statuss piešķirts septiņām, bet 2013. gadā deviņām personām.
Ārpusģimenes aprūpē esošo skaits nemainās
«Patlaban valsts un pašvaldības aprūpes iestādēs atrodas 24 Jelgavas novada bērni. Tajā skaitā pieci ar smagām veselības problēmām. Viens zīdainis no valsts aprūpes iestādes ievietots audžuģimenē. Kopumā šogad audžuģimenēs nonākuši četri bērni, bet aizbildnība nokārtota diviem. Sākts adopcijas process diviem juridiski brīviem bērniem no bērnunama un vienam no audžuģimenes,» raksturo Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone. Viņa min, ka novadā ir 19 audžuģimenes, kas var tikt sauktas vislabākajā šā vārda nozīmē. Šo skaitu pēc apmācības beigām drīzumā papildinās vēl viena saime.
Atsaucoties uz bāriņtiesas sniegto informāciju, Jelgavas novada pašvaldībā 2013. gada 31. decembrī ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 149 bērniem. Līdz šā gada 1. oktobrim aprūpes iestādēs dzīvojošo bērnu skaits samazinājies līdz 24. Savukārt līdz 80 palielinājies to skaits, kam nodibināta aizbildnība. Pārējiem 45 bez vecāku aizgādības palikušajiem nodrošināta aprūpe audžuģimenēs. Kopējais ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits joprojām ir 149, ziņo D.Kaņepone. ◆
