Jau 2011./2012. mācību gadā Latvijas vēsturi plānots pasniegt kā atsevišķu mācību priekšmetu, tādēļ Valsts izglītības satura centrs kopā ar speciālistiem steidz izstrādāt mācību un metodiskos materiālus. Tomēr viedokļi, vai tas vispār nepieciešams, pedagogu vidū dalās
Patlaban vēsture, kas pagājušajā mācību gadā ieguva Latvijas un pasaules vēstures mācību priekšmeta statusu, divreiz nedēļā skolās tiek pasniegta no 6. līdz 9. klasei, kad jākārto obligātais eksāmens, un turpinās vidusskolā līdz 12. klasei, kad skolēni valsts pārbaudes darbu šajā mācību priekšmetā var izvēlēties. Šādā modelī Latvijas vēstures notikumi vairāk tiek aplūkoti pasaules vēstures kontekstā.Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no 2011. gada 1. septembra paredzējusi ieviest atsevišķu mācību priekšmetu «Latvijas vēsture», tādēļ tiek pārskatīta vēstures mācīšana kopumā, «Ziņām» apstiprina izglītības un zinātnes ministres preses sekretāre Agnese Korbe. Plānots, ka turpmāk 1. – 5. klasē sociālajās zinībās skolēni apgūs pamatzināšanas par vietējās un Latvijas vēstures jautājumiem. Vēsturi pēc jaunā mācību priekšmeta standarta ieviešanas paredzēts mācīt tādējādi, ka 6. un 7. klasē skolēni apgūs Eiropas un pasaules vēsturi, bet 8. un 9. klasē – Latvijas vēsturi, stāsta A.Korbe.Tuvākajā laikā IZM priekšmeta «Latvijas vēsture» standarta projektu plāno iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā. Pedagogi ideju sadalīt mācību priekšmetu vērtē piesardzīgi. «Protams, nav viegli līdzšinējo Latvijas un pasaules vēstures mācību saturu apgūt divās stundās nedēļā, bet neredzu iespēju dalīt priekšmetu un tādējādi palielināt skolēniem slodzi. Uz kā rēķina tas tiks darīts? Manuprāt, varētu palikt kā līdz šim, jo Latvijas vēsture tāpat jāapskata pasaules kontekstā. Tas atkarīgs no katra skolotāja godaprāta, kā viņš pasniedz Latvijas vēstures notikumus. Turklāt jau tagad tiem pieskaras arī citos mācību priekšmetos, piemēram, sociālajās zinībās,» pauž Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Ivita Steķe.
