Jurijs Strods: Pašreizējie likumi traucē pašvaldībām maksimāli un pēc saviem ieskatiem veidot uzņēmējiem pievilcīgus apstākļus, lai rosinātu viņus darboties tās teritorijā.
Pēdējos desmit gados Jelgavā, aktīvi izmantojot arī ES fondu līdzekļus, īstenoti daudzi infrastruktūras attīstības projekti. Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības programmā Jurijs Strods sarunā ar «Ziņām» atzīst – ja nebūtu ES fondu naudas, pilsētā būtu paveikta aptuveni piektdaļa no tā, ko ikdienā redzam un jau uztveram kā pašu par sevi saprotamu.
– Aizvien daudz tiek runāts par lielajiem ieguvumiem no ES. Ko tieši pašvaldības izjutušas un ieguvušas kopš Latvijas iestāšanās ES?
Atbilde ir gana vienkārša un ar reāliem skaitļiem ilustrējama. Jelgava, kopš radās iespēja pieteikties ES fondu līdzfinansējumam dažādu projektu realizācijai, aktīvi rakstīja, pieteicās un saņēma līdzfinansējumu. Parēķināsim – šādos projektos ES līdzfinansējums ir 70–85 procenti no kopējām izmaksām. Tātad realitāte ir gana skaidra – ja paskatāmies, kas Jelgavā šajā laikā paveikts (gan ielu rekonstrukcija, gan citi infrastruktūras rekonstrukcijas un izbūves projekti), skaidrs, ka bez ES līdzfinansējuma no tā visa būtu realizēta tikai aptuveni piektā daļa. Cits jautājums – cik no mūsu viedokļa loģiski ir šie projektu noteikumi. Pilsētas attīstības plānošanā mēs neskatāmies tikai ES fondu virzienā, bet katra gada pašvaldības budžetā daļu izdevumu atvēlam dažādiem darbiem, piemēram, ja ir nepieciešams, finansējam logu nomaiņu izglītības iestādē. Taču ES projektos bieži vien ir nosacījums – līdzfinansējumu no Eiropas var saņemt konkrēta objekta pilnīgai renovācijai, nevis tikai daļai. Faktiski tas zināmā mērā nozīmē, ka tās pašvaldības, kuras arī pašas domā un dara, bieži nonāk sliktākā situācijā nekā tās, kuras attīstības projektu realizācijai savus līdzekļus neplāno nemaz. Negribu kādu kritizēt, tomēr šādi nosacījumi nav īsti pareizi – ja esi aktīvs un esi spējis atrast brīvus līdzekļus šo pašu logu nomaiņai skolā, tu nevari iegūt ES naudu, piemēram, tikai skolas jumta nomaiņai. Vai nu raksti projektu par visas skolas renovāciju, ieskaitot arī logu nomaiņu, vai arī meklē līdzekļus, lai pats nomainītu jumtu.
– Vai no tā varam secināt, ka ES naudas izmantošanas nosacījumi ir pārāk birokrātiski un īsti neatbilst Latvijas pašvaldību reālajām vajadzībām?
Zināmā mērā. Protams, spēles noteikumi ir tādi, kādi tie ir. Esam tos pieņēmuši un, plānojot attīstību ilgtermiņā, rēķināmies ar šādiem nosacījumiem. Tomēr šķiet, ka daļa ES fondu nosacījumu ir mūsu pašu nedaudz pārspīlēti. Man šķiet, ka ES fondu finansējuma sadalījuma struktūra nav īsti līdz galam pareizi izstrādāta. Piemēram, Lietuvā ES fondu finansējums tiek mērķtiecīgi sadalīts pa reģioniem, plānojot vienmērīgu attīstību visā valsts teritorijā. Turklāt vērtējot reālo situāciju – kur un kāda veida finansējums ir nepieciešams. Taču gribu uzsvērt – ja mēs skatāmies ilgtermiņā, Latvija no dalības ES ir ieguvēja, jo vismaz pagaidām, ja salīdzinām mūsu iemaksas ES budžetā un dažādu projektu realizācijai saņemtos līdzekļus, esam plusā. Ja spējam efektīvi sagatavot un realizēt projektu, noteikti iegūstam, kaut arī bieži šo projektu un pēc tam atskaišu sagatavošana paņem daudz laika un pūļu. Tomēr tas ir tā vērts. Un Jelgavā mēs pietiekami labi varam redzēt ES finansējuma rezultātus.
– Viens no pašvaldības attīstības stūrakmeņiem ir uzņēmējdarbības aktivitāte. Kā ar uzņēmēju piesaistīšanu un jaunu darbavietu radīšanu veicas Jelgavā?
Pilsētā kopumā uzņēmējdarbības vide ir gana pievilcīga. Ja gribi nākt šeit strādāt, dibināt uzņēmumu un veidot jaunas darbavietas, noteikti vari rēķināties ar pašvaldības pretimnākšanu. Protams, cits jautājums, cik reāli pašreizējie likumi ļauj pašvaldībai darīt visu maksimāli iespējamo, lai uzņēmēju atbalstītu un palīdzētu viņam sākt biznesu tieši pie mums. Mēs varam piedāvāt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, palīdzēt sameklēt darbiniekus, varbūt sakārtot apkārtējo infrastruktūru. Taču ir ļoti daudzas lietas, ko pašvaldība darīt nedrīkst, jo uzreiz tiks pārkāpts likums. Piemēram, ja uzņēmējs grib šeit atvērt ražotni, kam nepieciešams gāzes vai elektrības pieslēgums, mēs nedrīkstam šo pieslēgumu izbūvēt – finansēt, jo tādējādi pārkāpsim likumu. Ar to sākas apburtais loks – uzņēmējs nenāk, jo konkrētajā vietā nav atbilstošas infrastruktūras, bet mēs nevaram to veidot, izņemot ielas ūdens novada sistēmu, ielas apgaismojumu…. Tā uzņēmējs nereti spiests meklēt citu vietu. Protams, tas ir drūmākais scenārijs, tomēr būtiski valsts līmenī beidzot būtu saprast, ka uz šiem jautājumiem jāskatās mazliet plašāk. Jau sen daudzas pašvaldības cenšas pārliecināt valsts ierēdņus dot lielāku lemšanas brīvību pašvaldībām tieši šādos jautājumos.
– Būtu lielāka brīvība, Jelgava būtu pilna ar uzņēmējiem un darbavietām? Jelgavniekiem nebūtu jābrauc uz darbu Rīgā?
Tas būtu skaļi teikts, tomēr situācija noteikti būtu daudz labāka. Neatceros tādus laikus, kad kādā no pašvaldībām uzņēmēji būtu stāvējuši rindā un gaidījuši, kad pašvaldība teiks – tā, esam gatavi jūs ielaist pie mums. Nebūt ne! Par katru uzņēmēju ir jācīnās, jāpiedāvā maksimāli izdevīgi nosacījumi, lai viņš nopietni sāktu domāt par uzņēmuma veidošanu attiecīgajā pašvaldībā. Tādēļ arī mēs cenšamies izmantot ikvienu iespēju, lai uzņēmējiem stāstītu par Jelgavas priekšrocībām, lai attīstītu ražošanu tieši šeit. Un priekšrocību mums ir gana daudz – gan dzelzceļa līnija, gan automaģistrāles, gan arī salīdzinoši neliels attālums no galvaspilsētas un Rīgas ostas, kas ir būtisks faktors. Un mums pilsētā dzīvo arī pietiekami daudz kvalificētu potenciālo darbinieku, kuri, ja būs šāda iespēja, noteikti izvēlēsies strādāt tepat, nevis doties uz Rīgu, ko vērojam pašlaik. Tomēr uzskatu, ka Jelgavai kopumā veicies labi, piesaistot dažādu jomu uzņēmumus. Turklāt aizmirstam būtisku niansi – ja šeit darbu sāk uzņēmums, kurā ir 70 darba vietu, tas nav viss. Šim uzņēmumam nepieciešamas izejvielas, transporta un citi pakalpojumi. Tās ir vēl darba vietas pilsētā. Un mēs arī šādā griezumā rēķinām – katra jauna darba vieta ražošanas uzņēmumā rada divas līdz četras darba vietas citās jomās. Tā tas notiek vienmēr.
– Pēdējā laikā gan par uzņēmējdarbību pilsētā vairāk dzird negatīvu informāciju. Piemēram, «AMO Plant» nedienas. Kā pašvaldība šādā situācija var rīkoties? Un ko reāli darāt?
«AMO Plant» pašvaldība ir mazākuma akcionārs. Diemžēl tieši mēs neko tur ietekmēt nevaram, tāpat kā pārējie esam spiesti gaidīt un cerēt, ka lielie akcionāri atrisinās finanšu problēmas un uzņēmums atsāks darbu pilnā apmērā. Pašreizējā informācija šādām cerībām dod pamatu. Ceram arī, ka vagonbūves rūpnīcas projekts tiks virzīts uz priekšu. Taču būtiskāka ietekme ir blakus faktoriem.
– Varbūt rūpīgāk jāizvēlas investori?
Tas ir neatbildams jautājums. Pirmkārt, Jelgava savas iespējas līdztekus vietējiem uzņēmējiem piedāvā arī dažādu ārvalstu potenciālajiem investoriem. Jau tagad Jelgavā darbojas gan ASV, gan daudzu Eiropas valstu uzņēmēji. Otrkārt, nav īsti pareizi šķirot uzņēmēju pēc viņa valstiskās piederības. Galvenais faktors – lai uzņēmējs strādātu legāli, maksātu nodokļus. Šodien ekonomika ir globāla, un jau sen nevar uzskatīt – ja uzņēmums reģistrēts, piemēram, Vācijā, tad tas ir noteikti vācu uzņēmējs ar visām no tā izrietošajām niansēm. Tikpat labi tas var piederēt īpašniekam no austrumiem. Tādēļ svarīgākais faktors ir uzņēmēja reputācija un vēlme strādāt, nevis viņa izcelsmes valsts. Un tam Jelgavā ir daudz labu piemēru.
– Runājot par pilsētas plāniem – esat aktualizējuši Ziemeļu tilta projektu. Vai tiešām šobrīd tas ir tik svarīgs? Jelgavai jau ir viens apvedceļš. Kādēļ pilnībā gribat novirzīt tranzītu no pilsētas? Šie cilvēki taču atstāj pilsētā naudu – iepērkas veikalos vai izmanto pakalpojumus.
Ziemeļu šķērsojuma maršrutā ir ap 320 hektāru teritorija, ko esam iezīmējuši kā uzņēmējdarbībai – īpaši ražošanai – plānotu pilsētas daļu. Pašlaik tur nekas nenotiek – tukši lauki. Uzņēmējiem būtu interese tur attīstīt ražotnes, taču ir viens bet! Tur nav nekādas infrastruktūras, nav iespējams normāli iebraukt ar kravas automašīnām. Realizējot šo projektu, mēs radām vajadzīgo infrastruktūru, lai uzņēmēji tur veidotu savas ražotnes un jaunas darba vietas. Bet vēl viens būtisks faktors – līdz ar šīs maģistrāles uzbūvēšanu mēs būsim izveidojuši sava veida apli, kas ļaus pārveidot pilsētas sabiedriskā transporta kustību, padarot to efektīvāku, arī iedzīvotājiem ērtāku un izdevīgāku. Šis ir komplekss plāns, kura mērķis ir pilsētas tālāka attīstība, skatoties nevis piecu, bet 10 un 20 gadu nākotnē. Nav pareizi šāda apjoma projektus vērtēt no šodienas skatpunkta. Šodienas ekonomiskā un politiskā situācija nav īpaši labvēlīga uzņēmēju piesaistīšanai Jelgavā, tomēr jādomā tālākā perspektīvā, kad pasaulē situācija stabilizēsies un bizness atkal meklēs dažādas iespējas. Tajā brīdī vinnētājs būs tas, kurš būs sagatavojis kvalitatīvu bāzi, kas uzņēmējam ļauj atnākt un saprast – jā, šeit ir visi priekšnoteikumi, kas ļauj attīstīt veiksmīgu biznesu. Tieši raugoties ilgtermiņā, mēs šogad turpināsim virkni lielu projektu – gan Lietuvas šosejas rekonstrukciju, gan tā saucamā termināļa jeb piecu ielu pārbūvi pie dzelzceļa stacijas, gan ūdensvada un kanalizācijas sistēmu attīstības un rekonstrukcijas darbus. Šogad arī sāksim būvēt sporta zāli pie 2. internātskolas. Vēl liels projekts ir 480 apgaismojuma objektu nomaiņa 15 pilsētas ielās – veco vietā būs LED spuldzes. Protams, projekts ir dārgs, taču jau esam aprēķinājuši, ka trīs gadu laikā tas ļaus sevi atpelnīt, turklāt būtiski uzlabosies arī apgaismojums uz ielām.
– Starp citu, Jelgava uzņēmēju piesaistē vairāk sadarbojas vai tomēr konkurē ar kaimiņiem – Ozolnieku un Jelgavas novadiem?
Katrai pašvaldībai ir savi projekti un ilgtermiņa attīstības plāni. Taču ir atsevišķas teritorijas, tajā skaitā autoceļi, kas iet caur divām pašvaldībām un kur jau izvietoti dažādi uzņēmumi. Skaidrs, ka šādi uzņēmumi ir svarīgi abām pašvaldībām, jo uzņēmums atrodas vienā teritorijā, tajā pašā laikā tur pārsvarā strādā otras pašvaldības iedzīvotāji. Rezultāts abiem ir pozitīvs. Vadības līmenī visas trīs pašvaldības jau sen koordinē stratēģijas. Arī dažādu speciālistu līmenī notiek konsultācijas, informācijas apmaiņa. Tas ir tikai normāli, jo nereti var būt situācija, kad tikai kopā iespējams rast kādam uzņēmējam interesantu risinājumu. Bet mums atkal tās ir darba vietas, papildu ienākumi budžetā un iespēja vairāk līdzekļu atvēlēt dažādiem labiekārtošanas projektiem.
– Vai Jelgavai nav ambīcijas vēl vairāk ielauzties kultūras un popkultūras biznesa lauciņā – līdztekus jau plaši zināmajiem ledus un smilšu skulptūru festivāliem radīt vēl kādus lielus pasākumus, kas ienestu naudu pilsētas uzņēmēju un pašvaldības kasē?
Tieši nosauktie abi festivāli ir šāds pieteikums. Šogad liels pasākums šovbiznesa jomā pilsētā būs «Prāta vētras» koncerts. Šī ir pašvaldības aktivitāte – mēs organizējam vai līdzorganizējam lielu pasākumu, kas pilsētai piesaista daudz cilvēku. Savukārt vietējiem uzņēmējiem ir jāpadomā, kā šos cilvēkus ievilināt pie sevis – kafejnīcās, veikaliņos. Šogad ledus festivāla laikā, kaut arī bija īpaši nelabvēlīgi laika apstākļi, Jelgavu apmeklēja ļoti liels skaits cilvēku. Daļa paviesojās ne tikai festivālā, bet arī devās dziļāk pilsētā – paēst pusdienas vai iedzert siltu tēju… Bizness nav pašvaldības virziens. Mēs radām apstākļus, bet uzņēmēju ziņā ir būt aktīviem un izmantot iespējas. Es ceru, ka uz nākamajiem pasākumiem uzņēmēji būs vēl aktīvāki. ◆
