«Reklāmas bizness» latviešu valodā, pēc vietvaras domām, novēršot diskriminācijas draudus.
“Reklāmas bizness” latviešu valodā, pēc vietvaras domām, novēršot diskriminācijas draudus
Pēc paskaidrojuma sniegšanas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai par tā saucamo Jelgavas domes reklāmas biznesu, vietējā vara atteikusies ar šo publiski pieejamo informāciju iepazīstināt plašsaziņas līdzekļus. Ministrija vērtē, ka tāda Jelgavas domes rīcība ir nepamatota.
Kā ziņots, pašvaldība jau teju gadu pieļauj komercfirmu reklāmu un sludinājumu publicēšanu par nodokļu maksātāju izdotajā it kā bezmaksas Jelgavas domes laikrakstā “Jelgavas Vēstnesis”. Tādējādi jelgavnieki, kas par katru šīs “bezmaksas” avīzes numuru nodokļu veidā samaksā vismaz 12 santīmu, izdevumā redz ne tikai pašvaldības darba atspoguļojumu. Gandrīz pusi oficiālā laikraksta veido reklāmas. Vai pilsētniekiem viņu apmaksātā laikrakstā nepieciešama tāda informācija, kas regulāri redzama arī pastkastēs ievietotajās skrejlapās, dome aptauju nav veikusi. Tā vietā oficiālā izdevuma satura lielu daļu veido reklāmas.
Ministrija slepenību nesaskata
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, piekrītot Valsts kontroles un sabiedrisko organizāciju secinājumiem, uzskata – reklāmas pakalpojumi nav publiski, tādēļ pašvaldības aģentūras “Zemgales INFO” avīzē “Jelgavas Vēstnesis” sniegtie reklāmas pakalpojumi ir pretrunā ar likumu.
Pēc “Ziņu” informācijas saņemšanas par Jelgavas domes likumam neatbilstīgajām darbībām ministrija lūdza pašvaldību 20 dienu laikā sniegt paskaidrojumus. Tomēr Jelgavas vietvara atbildes vēstuli ministrijai nosūtījusi gandrīz ar nedēļas kavēšanos.
Pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta liedza “Ziņām” iepazīties ar paskaidrojuma saturu. Atsaucoties uz Informācijas atklātības likumu, viņa pārliecināta, ka tā uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un domāta iestādes iekšējai lietošanai.
Taču ministrijas eksperti vērtē, ka domei ir pienākums ļaut jelgavniekiem ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību iepazīties ar minēto paskaidrojumu. Ierēdņi skaidro – ja pašvaldība sniegusi atbildi uz ministrijas jautājumiem, ko rosinājuši pilsētnieki, tad tāda informācija nav uztverama kā slepena.
Vēstulē konkrētu faktu nav
Kaut arī no neoficiāliem avotiem, tomēr paskaidrojums nonācis “Ziņu” rīcībā. To sagatavojusi Juridiskā sektora vadītājas vietniece Gunita Arnīte, parakstījis mērs Andris Rāviņš.
Atbildē Jelgavas dome plaši uzskaitījusi savus pienākumus pret iedzīvotājiem, kā arī to, ka 47 procenti laikrakstā ievietoto sludinājumu un reklāmu ir svarīgi paziņojumi jelgavniekiem. Tur gan nav atsauču uz pētījumiem, kas apliecinātu minēto datu patiesumu. Tomēr teikts, ka šo reklāmas daļu veido pašvaldības oficiālie paziņojumi.
Vēstules tālākajā tekstā dome atsaukusies uz Eiropas Justīcijas tiesu, Cilvēktiesību tiesu un Satversmes tiesu. Šīs instances A.Rāviņš minējis kā iemeslu, kādēļ vietējā vara par nodokļu maksātāju izdotā oficiālā laikrakstā ļauj publicēt gan banku, gan nekustamo īpašumu un citas reklāmas, kas redzamas dažādās skrejlapās. Pašvaldība nevēloties diskriminēt jelgavniekus, tādēļ ļauj savā laikrakstā ievietot arī reklāmas, kas atrodamas jebkurā citā izdevumā.
Palīdzot maznodrošinātajiem
Mērs A.Rāviņš norādījis, ka “Jelgavas Vēstnesī” reklāma pieļaujama arī tādēļ, ka bezdarbnieki tur varot atrast darba piedāvājuma sludinājumus. Pašvaldība aprēķinājusi, ka no visas reklāmas gandrīz desmitā daļa esot tieši aicinājumi darbā. “Ziņas” gan pārliecinājās, ka vairāku mēnešu garumā tikai vienā laikraksta numurā redzams pavisam neliels darba piedāvājums atslēdzniekam metālapstrādē.
Pēc A.Rāviņa paskaidrojuma, dome ar reklāmu publicēšanu rūpējas par maznodrošinātajiem pilsētniekiem. “Ziņas” izpētīja, ka lielāko daļu reklāmu laukumu aizņem būvmateriālu veikalu, jumta segumu izplatītāju, māju tirgotāju un skaistumkopšanas salonu piedāvājumi. Pilsētas galva nav konkrēti uzskaitījis, kā šāda reklāma uzlabo maznodrošināto stāvokli Jelgavā.
Vienlīdzīgi pret visiem
Kā uzsvēris A.Rāviņš, Jelgavā komunālos, transporta, veselības un citus pakalpojumus sniedz gan pašvaldības iestādes, gan privātie uzņēmumi. “Aģentūra, publicējot tikai pašvaldības paziņojumus, būtu būtiski pārkāpusi vienlīdzības principu,” skaidrojis mērs. Taču viņš nav piebildis, ka nevienā firmu reklāmā nav minēti kādi sociāli pasākumi. Lielākoties šajos sludinājumos runāts par nekustamo īpašumu tirgu, kas nevienā likumā nav noteikta kā pašvaldību funkcija.
Esot visās pastkastēs
Pašvaldība vēstulē ministrijai arī apgalvo, ka “Jelgavas Vēstnesi” izdod 28 000 eksemplāros un tas nonāk visu pilsētnieku pastkastītēs. Jāpiebilst, ka šis izdevums ir latviešu valodā, bet vismaz 45 procenti jelgavnieku ir cittautieši. Taču vietvara uzsvērusi – ar “reklāmas biznesu” novērsti diskriminācijas draudi mūsu pilsētā. “Ziņu” rīcībā ir arī pamatota informācija, ka lielā daļā pastkastīšu domes izdevums nemaz netiek piegādāts.
Jāpiebilst, ka pērn laikraksta izdošanai pašvaldība tērējusi ap 200 000 latu, bet šajā gadā budžets palielināts vēl par simt tūkstošiem. Tas nozīmē, ka divu gadu laikā “bezmaksas” oficiālas avīzes tiražēšanai no nodokļu maksātāju naudas būs izdots vismaz 500 000 latu.
Ministrija, akcentējot, ka reklāmas pakalpojumi nav publiski un neietilpst pašvaldību funkcijās, komentārus sola šīs nedēļas beigās.
