Pilnīgā vienprātībā Jelgavas domes deputāti pieņēmuši lēmumu ieviest pilsētas lielo ģerboni, kam vajadzētu kļūt par oficiālu pilsētas simbolu. Vairāki lietpratēji par šo jauninājumu izsakās skeptiski, pieļaujot, ka diez vai to apstiprinās Valsts heraldikas komisija.
Pašvaldībā skaidro, ka lielais ģerbonis izveidots ar mērķi papildināt pilsētas simboliku (kurā jau ir iekļauts mazais ģerbonis), lai uzsvērtu Jelgavas nozīmi Latvijas kultūrvēstures kopainā un nostiprinātu Jelgavas kā Zemgales reģiona centra statusu. Lielā ģerboņa izstrādē darbu ieguldījuši Jelgavas muzeja speciālisti, taču tā autori ir mākslinieki Juris Ivanovs, kurš 1988. gadā grafiski izstrādāja arī Rīgas ģerboni, un Ilze Lībiete, kura šajā jomā darbojas jau vairāk nekā divdesmit gadu.
Jelgavas mākslinieks vecmeistars Gunārs Ezernieks uzskata, ka šāds lielais ģerbonis vērtējams kā pārmērība. «Aizejam raibumos. Turklāt lielais ģerbonis asociējas ar Latvijas vai galvaspilsētas Rīgas ģerboni. Citām pilsētām tāda nav. Moderni ģerboņi ir lakoniski,» saka vecmeistars. 1968. gadā viņš izstrādājis logo izdevniecībai «Zvaigzne», ko izmanto vēl mūsdienās. Būtiski iebildumi ir arī Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta direktoram jelgavniekam Guntim Zemītim. «Neviens jau nevar tā uz savu galvu mainīt ģerboņus. Tas ir diezgan bezcerīgs numurs. Heraldikas komisija tādu ģerboni neapstiprinās,» spriež G.Zemītis. Viņam pirmkārt ir iebildumi pret monarhijas simbolu kroni, kas piedāvātajā ģerbonī atrodas virs Jelgavas aļņa galvas un kas ir aizliegts un «izravēts» no citiem ģerboņiem Latvijā.
Domes deputāts vēsturnieks Andris Tomašūns, kas arī balsoja par lielo ģerboni, uzskata, ka diezgan neveikli izskatās uzraksts «Jelgava – pilsēta izaugsmei» ar Livonijas laika lauvām. «Līdz lielā ģerboņa apstiprināšanai paies ne mazāk kā divi gadi,» teic A.Tomašūns.
Valsts heraldikas komisijai, kas sniedz atzinumu par konkrētā ģerboņa reģistrēšanu Ģerboņu reģistrā, tas jāizvērtē mēneša laikā.
