Vienlaicīgi ar Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu par Jelgavas Siltumtīklu bankas konta arestu, Jelgavas Dome tautās laidusi nu jau trešo «Informācijas Lapu» 25 000 eksemplāru tirāžā, kura veltīta Siltumtīklu uzņēmuma darbības atspoguļošanai.
Vienlaicīgi ar Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu par Jelgavas Siltumtīklu bankas konta arestu, Jelgavas Dome tautās laidusi nu jau trešo «Informācijas Lapu» 25 000 eksemplāru tirāžā, kurā ir 12 lapaspušu un kura veltīta Siltumtīklu uzņēmuma darbības atspoguļošanai. Atšķirībā no iepriekšējiem informatīvajiem izdevumiem, kas vēstīja par pašas Domes labajiem darbiem un nodomiem, šis ir ar krāsainiem krītpapīra vākiem, kas izdevumu vērš reprezentatīvāku un, protams, to arī sadārdzina.
Visai garš izvērsās «Ziņu» ceļš, pirms tika iegūti dati, cik izdevums izmaksājis un par kādiem līdzekļiem tas izdots. Domes Finansu nodaļas vadītāja Vera Brauna zināja teikt, ka par izdevumu samaksājusi Domes grāmatvedība. Savukārt Domes galvenajai grāmatvedei Ellai Katajevai nebija informācijas, cik izdevums izmaksājis, toties viņa pavēstīja, ka Domes «Informācijas Lapas» izdošanu seguši Jelgavas Siltumtīkli. STU galvenā grāmatvede Valentīna Gončaruka atteicās sniegt jebkādu informāciju. Uz jautājumu, kas tad to var sniegt, atbilde bija šāda: «Varbūt vadība». STU Tehniskā direktora Pētera Kazuļa atbilde bija vēl izsmeļošāka: «Neko nezinu.» Atbildīgā par izdevumu Domes preses dienesta vadītāja Iveta Šurma «Ziņām» sākotnēji pavēstīja, ka viņa «nevar uzņemties atbildību» pateikt, cik izdevums izmaksājis, jo tā esot STU iekšējā lieta. Pēc kāda laika «Ziņām» tomēr tika pavēstīts, ka «Informācijas Lapa» STU izmaksājusi Ls 2652,27. Šo skaitli apstiprināja arī Jelgavas tipogrāfijā.
Salīdzinot ar miljoniem, kas ieplūduši Siltumtīklos, divarpus tūkstoši latu, protams, ir niecīga summa. Taču to var salīdzināt ar ko citu. Piemēram, ar STU nenomaksāto sociālo nodokli par saviem darbiniekiem. Ar nokavētajiem procentu maksājumiem par izlietoto Pasaules Bankas kredītu, kas «dod» soda naudas, kuras visbeidzot jāmaksā taču iedzīvotājiem no savas kabatas caur «likumīgo» tarifu.
Tas, ka plašāka – sabiedrībai pieejama – informācija par Pasaules Bankas projekta realizāciju ir ieraudzījusi dienasgaismu, ir apsveicami. Apšaubāma ir forma, kādā kliņģeris pasniegts iedzīvotājiem. Ja jau reiz izdevumus sedz STU, tad tā arī vajag rakstīt: tas ir STU reklāmas izdevums, nevis Jelgavas Domes «Informācijas Lapa». Uzņēmuma visai «spaidīgajā» finansu situācijā varēja iztikt arī bez krītpapīra un krāsām. Varbūt tomēr šo izdevumu varēja segt Dome, piemēram, ietaupot naudu uz Domes ierēdņiem izmaksāto prēmiju (par godu 2000. gada atnākšanai) rēķina?
Kā zināms, 47 procenti Jelgavas iedzīvotāju latviešu valodu nepārvalda tik labi, lai varētu bez grūtībām lasīt tekstus ar specifisku terminoloģiju. Tā kā STU izdevuma sagatavošanā nav pieaicināti latviešu valodas speciālisti (korektori), pat latviski lasošajiem iedzīvotājiem teksta apguvē daudzviet rodas grūtības. Tādēļ nav brīnums, ka daudzās dzīvojamās mājās STU reklāmas izdevums, kas bija ievietots pastkastītēs, tika mests zemē neizlasīts. Nav saprotams, kādēļ izdevums «piegādāts» privātmāju rajoniem, kas atrodas divu vai trīs kilometru attālumā no tuvākajām siltumtrasēm. Domājams, ka to māju iedzīvotāji, kurās ir individuālā apkure, labāk ļautu sevi giljotinēt iepretim Domes ēkai, nekā piekristu iekļūt STU «tīklos». Tiktāl par formu.
STU piedāvātā satura kontekstā jāatgādina Leonīda Iļjiča Brežņeva laika PSKP kongresu materiāli – jo dziļāk mēslos grima lielā padomju tauta, jo kvēlāk tika runāts par jaunām darba uzvarām un sasniegumiem. Jo ātrāk gaisa sapnis par komunisma uzvaru, jo vairāk tas tika cildināts. Kad tik cītīgi pūstais burbulis pārplīsa, uz izgāztuvi pārvietojās arī nebeidzamie sējumi, kas aprakstīja neesošās uzvaras. Tie, kam bijusi tā nelaime pāršķirstīt šādas ideoloģiskas atraugas, būs ievējojuši starp lapām klejojošo ienaidnieka tēlu, parasti negausīga un trula imperiālista veidolā. Tikai tie traucēja padomju cilvēkiem iegūt pilnīgu, galīgu – un galvenais – nedalītu laimi.
STU reklāmas izdevums satur ļoti apjomīgu informāciju, kuras analīze ir atsevišķa pētījuma vērta. Skaitļu ķīselī peld secinājumu un vērtējumu putukrējuma gabaliņi, kurus saldina tādi izteikumi un formulējumi kā, piemēram, «nevainojama kvalitāte», «izpildīts uzstādītajos termiņos», «vienotā frontē», zudumi «ievērojami samazinās», kvalitāte «ievērojami paaugstinās», «atzinīgi vērtē», «sekmīgi», «kvalitātes uzlabošana», «moderns siltummezgls», «izdevīgs» utt. Savukārt «starp rindām» varam atrast norādes uz nelabvēļiem (skaidrības labad tos sauksim par nekompetentajiem un tendenciozajiem žurnālistiem), kas nav izpratuši gadsimta projekta būtību – nevainojamību un ģenialitāti.
Bet iedzīvotāju interesi, visticamāk, saistīs tikai viens no izteikumiem, kura būtība: gaidiet nākamo tarifa kāpumu par 25 procentiem! Ar to arī apsveicam.
