Atbilde uz M.Pīlādža komentāru «Gribu būt par ierēdni» «Zemgales Ziņās» 1999. gada 15. aprīlī.
Atbilde uz M.Pīlādža komentāru «Gribu būt par ierēdni» «Zemgales Ziņās» 1999. gada 15. aprīlī.
1997. gada 11. decembra darba koplīgums ar Domes administrāciju, pirms to parakstīja Domes priekšsēdētājs U.Ivans, tika izskatīts Domes sēdē un, ņemot vēra domnieku ieteikumus, koriģēts.
Visa pārvaldes aparāta un viņu funkciju uzturēšanai no pilsētas budžeta tiek iztērēti tikai 3,3 procenti. Republikā vidēji šim nolūkam tērē 9,7 procentus. Starp septiņām lielākajām republikas pilsētām Jelgava ir pēdējā vietā (Jūrmalā – 10,4, Rīgā – 9 procenti).
Latvijas Darba likumu kodeksa 85. pants noteic, ka «konkrētas valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbinieku stundas (dienas) tarifa likmes, mēnešalgas un amatalgas, darba samaksas noteikumus un darba normas nosaka darba koplīgumos vai darba līguma pusēm vienojoties uzņēmuma, iestādes vai organizācijas ietvaros». Jelgavas Domes darba koplīgums ir izstrādāts, pamatojoties uz DLK 7. un 8. pantu.
Nosakot mēnešalgas pašvaldības darbiniekiem, ir ņemti vērā šādi kritēriji. Pilsētas pārvaldē strādājošajam ne vienmēr pietiek ar tām zināšanām, ko dod augstskola konkrētā specialitātē un iepriekšējā darba pieredze, jo, mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai valstī, pašvaldības darbiniekam ir jābūt spējīgam ātri un kompetenti reaģēt uz izmaiņām likumdošanā un jāprot tās izmantot praksē. Pašvaldībā strādājošajam jāpārzina ne tikai sava pamatspecialitāte, darba specifika bieži vien prasa apgūt radniecisku un arī neradniecisku specialitāšu teorētiskas zināšanas un to izmantošanu praksē. Darbs pašvaldībā mūsdienās nav iedomājams bez datorzinību, lietvedības pārzināšanas, svešvalodu prasmes. Pašvaldības darbinieka ikdiena ir cieši saistīta ar pilsētas iedzīvotājiem, kuru materiālais stāvoklis un kultūras līmenis nav viendabīgs, līdz ar to jāpārzina psiholoģija un saskarsmes kultūra.
Tā kā ikdienā pašvaldības darbinieki atrodas kontaktā ar iedzīvotājiem, starp kuriem ir arī slimi cilvēki – dažādu vīrusu un baciļu nēsātāji –, Domes administrācija un arodkomiteja uzskata, ka mērķtiecīgāk ir minimāli (nevis ar «zelta» vai «dimanta» polisēm) apdrošināt savu darbinieku veselību, nekā tērēt budžeta līdzekļus slimības pabalstiem,
kas saskaņā ar likumdošanas aktiem par slimības pirmajām
14 dienām jāmaksā no darba
devēja, šajā gadījumā budžeta,
līdzekļiem.
Cienījamais M.Pīlādža kungs, jūs savā rakstā maldināt pilsētas iedzīvotājus par ikmēneša piemaksu 50 procentu apmērā. Esat sajaucis divas dažādas lietas – ikmēneša piemaksu ar piemaksu par papildu darbu veikšanu. Pamatojoties uz Latvijas DLK 92. pantu, «darbiniekiem, kuri pie viena un tā paša darba devēja līdztekus pamatdarbam, kas noteikts ar darba līgumu, izpilda papildu darbu (apvieno darbus, izpilda uz laiku promesoša darbinieka pienākumus), samaksā arī par papildu darbu». Vidēji šī piemaksa bijusi 30 procentu apmērā atkarībā no darba apjoma un sarežģītības un tikai tajos gadījumos, ja promesoša darbinieka veicamo darbu nebija iespējams atlikt, kamēr viņš atgriežas darbā un gadījumos, kad papildu darbam ir vienreizējs raksturs un tas nav saistīts ar darbinieka pienākumiem pamatdarbā.
Par darbiniekiem, kuri mācās, man ir pretjautājums: kādi ierēdņi pilsētas iedzīvotajiem ir vajadzīgi – izglītoti un kulturāli vai «pudeļu medītāju un prostitūtu līmenī»? Arodkomiteja un administrācija ir vienojušās (ar Domes apstiprinājumu) par mācību apmaksu darbiniekiem, kuri sekmīgi mācas valsts augstskolā (nevis privātajā), specialitātēs, kuras nepieciešamas darbam pašvaldībā. Darba likumdošana neaizliedz arī apmaksāt mācību atvaļinājumus (DLK 201. pants).
Papildus atvaļinājuma dienas tiek piešķirtas, pamatojoties uz Latvijas DLK 78. pantu, t.i., no 3 līdz 12 darba dienām atkarībā no izpildāmā darba rakstura un slodzes (nevis visiem vienādi). Domes darbinieki pilda ne tikai no malas redzamo darbu – 40 stundu nedēļā –, bet bieži vien strādā arī pusdienu pārtraukumos, kad notiek komisiju un komiteju sēdes, kā arī apmeklē valsts iestādes u.c., kurās pieņemšana ir šajā laikā. Piemēram, ja nepieciešams novērtēt dzīvokļus, darbinieki to dara laikā, kad to nosaka dzīvokļa saimnieks. Bieži, kad jautājumi tiek risināti Rīgā un citās republikas pilsētās, darbadiena beidzas stingri pēc pulksten 17. Pilsētas vadība arī piedalās dažādos pasākumos sestdienās, svētdienās un svētku dienās.
Lai savlaicīgi atbildētu uz valsts institūciju un iedzīvotāju vēstulēm un sūdzībām, kā arī iepazītos ar jaunāko informāciju, un tādas ir daudz, darbiniekiem jāņem dokumenti uz mājām vai Domes ēkā jāstrādā brīvdienās. Pilsētā mēdz būt arī ārkārtas gadījumi – avārijas, plūdi pavasaros u.c. –, kad pilsētas vadība un galvenie speciālisti tiek «izrauti» no mājām nakts laikā.
Savā rakstā jūs, cienījamais M.Pīlādža kungs, esat tendenciozi sajaucis dažādos laikos slēgtus koplīgumus. 0,3 procentus no ārpusbudžeta līdzekļiem arodkomiteja nesaņem jau divus gadus. Diemžēl piezīmē minētais 3.7. un 3.8. punkts koplīgumā neeksistē, tādēļ arī nav spēkā (punktu numerācijā ir ieviesusies drukas kļūda, pēc deputātu pieprasījuma tie no 1997. gada līguma ir izslēgti). Koplīgumā, kurš noslēgts 1997. gada 11. decembrī un stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī, dzīvokļu piešķiršana, sanatoriju ceļazīmju apmaksa ne Domes darbiniekiem, ne viņu ģimenes locekļiem nav paredzēta. Arī iepriekš noslēgto koplīgumu darbības laikā šis punkts nevienā gadījumā netika piemērots.
Ar jūsu raksta nostādnēm ir notikusi tīša avīzes lasītāju, pilsētas iedzīvotāju, dezinformācija, lai konfrontētu iedzīvotāju intereses ar «savtīgajām ierēdņu interesēm». Domāju, ka tas nenāk par labu ne iedzīvotājiem, ne pašvaldībā strādājošajiem. Lielākā daļa pašvaldības darbinieku savas kompetences un likumdošanas ietvaros strādā godprātīgi.
