Šā gada 18. jūnijā «Ziņu» publikācijā «Divpakāpju tarifus atzīst par likumīgiem» Jelgavā vienīgā latviešu valodā iznākošā avīze atkal nonākusi bez vainas vainīgās statusā.
Šā gada 18. jūnijā «Ziņu» publikācijā «Divpakāpju tarifus atzīst par likumīgiem» Jelgavā vienīgā latviešu valodā iznākošā avīze atkal nonākusi bez vainas vainīgās statusā. Publikācijas pirmā rindkopa skan: «Vakar Jelgavas Domes sēdē izskatīti 45 jautājumi. Lūk, būtiskākie no tiem.» Kārtējo reizi tiek pasniegta ne vien dezinformācija un puspatiesība, ar ko regulāri Dome «baro» «Ziņu» lasītājus, bet jau apzināti meli.
Faktiski Domes sēde noritēja šādi.
Līdz pārtraukumam sēdē piedalījās pietiekams skaits domnieku (11 no 15), lai darba kārtības 1. – 22. punktu varētu izskatīt bez īpašām problēmām. Pēc pārtraukuma sēžu zālē strādāja astoņi domnieki, bet deputāts Ē.Dreimanis bija apsolījis atgriezties plkst.14.00, kad deputātam P.Miļūnam bija jādodas uz Rīgu dienesta darīšanās. Tātad minimāli nepieciešamais kvorums bija nodrošināts, un Dome varēja šai dienā izskatīt plānotos 45 un vēl papildus iekļautos trīs darba kārtības punktus. Faktiski pēc pārtraukuma domnieki spēja izskatīt tikai 23. – 27. jautājumu, jo, apspriežot 28. un 29. punktu, sēdi demonstratīvi atstāja abi sociāldemokrāti – J.Bērziņš un P.Miļūns, tādējādi «noraujot» kvorumu. Nepieredzējušais Domes priekšsēdētāja vietnieks J.Kaminskis paziņoja, ka sēde ir noslēgusies un turpinājums būs 1. jūlijā, kaut gan abi «gaisa jaucēji» bija gatavi turpināt darbu, sākot ar 30. jautājumu.
Tas par sēdes procedūru, bet tālāk par to, kādēļ Domes preses dienests tik «nevainīgi sameloja».
Daudzi jelgavnieki vēl labi atceras, kā 1994. gada jūnijā tika privatizēts pašvaldības uzņēmums «Jelgavas dzirnavnieks», kura tirgus vērtība tai laikā bija Ls 928 000. Pretēji rajona Zemnieku apvienības, kooperatīvās sabiedrības «Akots», Bauskas rajona Iecavas un Vecumnieku rudzu audzētāju un citu zemnieku – ražotāju prasībām pilsētas Dome to piešķīra savam deputātam – SIA «Jelgavas dzirnavas» līdzīpašniekam un direktoram R.Vilcānam.
1996. gada nogalē, baidoties, ka nākamajās vēlēšanās U.Ivana komanda var negūt tik pārliecinošu pārsvaru, Dome pieņēma lēmumu, ka no Ls 928 000 latos jāmaksā Ls 38000, sertifikātos jādzēš atlikusī vērtība – Ls 890000 –, kas arī steidzīgi tika izdarīts.
Pēc 1997. gada vēlēšanām U.Ivana komandai tiešām Domē ir «tikai» trīs (nevis sešas) vietas, arī R.Vilcāns jau sponsorē citu partiju, taču «veca mīlestība nerūs». Tiklīdz Ministru kabinets 1999. gada maijā pieņēma noteikumus par latu/sertifikātu attiecību, privatizējot pašvaldību zemi, uz kuras atrodas privāts nekustamais īpašums, īpaši atbalstāmiem reģioniem, t.sk. Jelgavai, – 10% latos, 90% kompensācijas sertifikātos –, 20. maija Domes sēdē parādījās lēmuma projekts par zemes privatizāciju zem elevatora būvēm (kadastrālā vērtība – Ls 67 000, tirgus cena – Ls 70000, norēķinu kārtība –
Ls 7000 latos, Ls 63 000 – sertifikātos). Dome šo projektu noraidīja, uzskatot, ka ekonomiski izdevīgāk ir turpināt nomas attiecības un piecos sešos gados gūt stabilus ienākumus.
Taču parāds nav brālis, tādēļ Domes jaunā vadība un «pelēkie kardināli» (J.Kaminskis un A.Burba) nolēma pirmsjāņu karstumā un Valsts prezidenta vēlēšanu stresa laikā ātri un klusi «nokārtot» šo lietu. Pieklājības pēc tirgus vērtība tika pacelta līdz
Ls 110 000 un jautājums (apejot Finansu komiteju) «iefiltrēts»
17. jūnija darba kārtībā.
Sociāldemokrātu deputātiem šāda pašvaldības īpašuma izsaimniekošana nekad nav bijusi pieņemama. Agrāk mums vienkārši pietrūka spēka un taktiskās meistarības, bet 17. jūnija sēdē izdevās vismaz nobremzēt objekta ar tirgus vērtību Ls 1 038 000 (Ls 928 000 ēkas + Ls 110 000 zeme) uzdāvināšanu sponsoram par 4,72% no faktiskās vērtības.
Tā ir arī atbilde, kādēļ Domes preses dienestam bija izdevīgi melot.
Pēteris Miļūns, Domes deputāts (LSDSP)
