Pirms dažām dienām atklātībā nonāca ziņa, ka no amata aiziet Silvija Andersone. Daudzie paldies interneta portālu komentāros liecina, ka viņas enerģija un ieguldījums interešu izglītībā Jelgavā nav palikuši nepamanīti un nenovērtēti. Pirms pāris nedēļām darbu pameta cita augsta pašvaldības amatpersona – Gunārs Kurlovičs. Pilsētas izpilddirektors, skolotājs, pieredzējis un daudzu cienīts vīrs.Abos gadījumos pašvaldība oficiālo informāciju sniedza krietni pēc tam, kad prese pilsētas vadības iecerētās pārbīdes jau bija aprakstījusi, pārbaudot kaut kur saklausītas runas, kas dažam labam pārsteigumā lika pavērt muti, taču galu galā izrādījās patiesas. Abos gadījumos Dome neuzskatīja par vajadzīgu pateikt vairāk nekā pāris neko neizsakošu teikumu, proti, par darba attiecību pārtraukšanu esot notikusi vienošanās. Tas nekas, ka pat aklajam skaidrs – abi izraidītie neaiziet pēc pašu vēlēšanās.G.Kurloviču un S.Andersoni var cienīt, ka viņi izvēlējušies neiesaistīties publiskā attiecību skaidrošanā. Nevienam neko nepārmest, neatklāt ne mazāko no zemūdens akmeņiem, kuru acīmredzot netrūkst, bet kuri no pilsētnieku acīm tiek rūpīgi slēpti. Domes rīcību par tādu gan nosaukt nevar. Atklātība un caurspīdīgums ir viens no būtiskākajām organizāciju teorijas pamatprincipiem. Tuvākā un tālākā vēsturē ne reizi vien pierādījies, ka neizprotamu lēmumu pieņemšana slepenībā, to neizskaidrošana ir labākā augsne baumām, spekulācijām un cilvēku neapmierinātībai. Pat tad, ja lēmumi būtu pareizi. Neticas, ka Jelgavas vadošie vai vismaz viņu sabiedrisko attiecību veidotāji par to neko nav dzirdējuši. Drīzāk jādomā, ka šī tuvredzīgā slepenības taktika ir izraudzīta apzināti. Cik ilgi jelgavniekus tas apmierinās?
