Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmierā un Jēkabpilī, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā –, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem vien neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai, informē Valsts kontroliera biroja pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja.
Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Pašvaldību ielām un ceļiem, kas veido 53 procentus no kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav.
Tērē uzturēšanai, ne attīstībai
Būtiski lielākā daļa naudas tiek tērēta pasākumiem, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016. gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi augs līdz 96 procentiem. Arī pašvaldību plānošanas dokumentos vienotas, ar Latvijas ilgtspējīgās stratēģijas mērķiem salāgotas pieejas ceļu un ielu tīkla attīstībā nav. Valsts kontrole konstatējusi, ka daudz neskaidrību ir arī mērķdotācijas sadalē.
Kā uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa, vērtējot ceļu un ielu uzturēšanai izlietoto līdzekļu efektivitāti, Valsts kontrolei nācies norādīt uz būtiskiem trūkumiem labas pārvaldības un uzraudzības īstenošanā. Lai gan ir noteikts, kādā kārtībā izvērtējams ielu un ceļu stāvoklis, jādod uzdevumi un veicama darbu izpildes kontrole, lielākajā daļā gadījumu tas nenotiek vai tiek veikts pavirši. Šāda situācija pieļauj risku, ka ceļu un ielu uzturēšanai paredzētie līdzekļi varēja tikt izmantoti nelietderīgi un pakalpojumu sniedzēju rēķini varēja tikt izrakstīti un samaksāti par uzturēšanas darbiem, kas faktiski nav veikti nepieciešamajā apjomā vai kvalitātē.
Revīzijai piesaistītais eksperts, kurš izvērtēja 26 ceļus un ielas ar asfalta segumu un 45 ceļus un ielas ar grants segumu, konstatēja, ka 40 procenti ceļu un ielu vairs nav piemēroti «bedrīšu remontam», jo segums ir vienos labojumos. Daudzi ceļi nav piemēroti arī grants seguma greiderēšanai, jo tam vairs nav tīra, nepiesārņota un salizturīga drenējošā slāņa un grants seguma virskārta nav atjaunota. Tādējādi pašvaldības finanšu līdzekļus bieži izlietojušas darbiem, kas nenodrošina ceļu un ielu ilgtspējas saglabāšanu, un tā ir nelietderīga līdzekļu izlietošana īsam laika periodam.
Jelgavas novadā piekrīt daļēji
«Mērķdotācija, kuras mērķtiecīgu un stratēģisku izlietojumu vērtējusi Valsts kontrole, ir Valsts autoceļu fonda līdzekļi. Daļēji var piekrist Valsts kontroles secinājumiem, ka lielākoties šie līdzekļi tiek tērēti ceļu kvalitātes uzturēšanai, mazāk ieguldot infrastruktūras uzlabošanā. Taču jāņem vērā vairāki aspekti. Pirmkārt, novads kā administratīva vienība pastāv tikai sešus pilnus gadus, līdz ar to ceļu uzturēšanas vienlīdzīgu principu ieviešana visos pagastos arī ir bijis plānveida un rūpīgi strukturēts darbs, pirmajos gados piesardzīgi izvērtējot visa novada pašvaldības ceļu tīkla kontekstā gan bedrīšu lāpīšanu, sniega tīrīšanas, tiltu remontu apjomu, gan tos darbus, kas varētu tikt vērsti uz ceļu attīstību. Jā, var piekrist Valsts kontrolei, ka pašvaldība līdz šim vairāk sekoja principam – ja pēc sniegotas ziemas nauda paliks pāri, tad plānosim, jau laikus no konkrētā autoceļa fonda līdzekļiem neparedzot darbu apjomu, ko atvēlētu ceļu kvalitātes uzlabošanai,» situāciju komentē Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.
Novada pašvaldībā arī uzskata – pat ja tas reglamentēti atrunāts, tomēr pašvaldība ir strādājusi pie mērķdotācijas novirzīšanas arī ceļu infrastruktūras uzlabošanai. Kā piemērs tiek pieminēts pa posmiem īstenotā Baložu ielas asfaltēšana, kas darīts, gan atsaucoties uz iedzīvotāju rekomendācijām, gan plānveidā atlicinot autoceļu fonda līdzekļus vairāku sezonu garumā.
Tāpat pašvaldībā norāda, ka, pieņemot 2016. gada budžetu Jelgavas novadā, autoceļu fonda līdzekļi, kas 791 310 eiro apmērā veido lielāko īpatsvaru – 83,2 procentus no speciālā budžeta ieņēmumiem –, plānoti ne tikai pašvaldības autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanai, bet arī 100 000 eiro apmērā infrastruktūras uzlabošanai, asfaltējot trīs pašvaldības ielas – Skolas ielu Līvbērzes pagastā, Lielo ielu Glūdas pagastā un Mehanizatoru ielu Valgundes pagastā.
«Valsts kontrolei ir tikai daļēja taisnība – uzraugošā institūcija vēlas redzēt dokumentētas norādes un izstrādātu kārtību, ar kuru pašvaldība var pierādīt vai atspoguļot savu pārdomāto, plānoto rīcību. Pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka ieguldījumi noritējuši haotiski vai impulsīvi. To ņemot vērā, Jelgavas novada pašvaldība izstrādā autoceļu fonda līdzekļu izlietojuma nolikumu, kas arī atrunās konkrēta apjoma plānojumu un izlietojumu tieši infrastruktūras attīstībai,» spriež D.Kaņepone.
Valsts kontrole pašvaldībām sniegusi 29 ieteikumus, kurus ieviešot tiktu radīti priekšnoteikumi efektīvai ceļu un ielu infrastruktūras attīstībai un ilgtspējas saglabāšanai, nodrošināta aktuālas un precīzas informācijas par ceļu un ielu infrastruktūras stāvokli uzkrāšana un vērtēšana, kā arī attiecīgu darbu savlaicīga plānošana un tiem iztērēto līdzekļu uzskaite un kontrole.
