Pārlūkojot aktuālo ziņu krājumu, manu uzmanību noķēra vairākas dažādos projektos un konkursos finansējumu guvušas idejas. To autori ne vienmēr ir naski uzņēmēji, kas zina, kā un kur «paņemt» naudu. Lielākoties viņi ir kādi no mums, kas sapratuši savas iniciatīvas nozīmi, lai «lielais darbs uz priekšu tiek».
Tā Lauku partnerības «Lielupe» izsludinātajā konkursā piešķirti līdzekļi biškopības inventāra ražošanai, bet Sandra Valaine no Ozolnieku novada, kura pārsteidz ar dekoratīviem lina auduma izšuvumiem, varēs īstenot sen lolotu ieceri – izveidot mājaslapu un interneta veikalu.
Labākās savu iedzīvotāju idejas konkursā «Esi uzņēmējs Jelgavas novadā» finansiāli atbalstījusi arī Jelgavas novada pašvaldība. Tas ļaus Līvai Jubaltei rīkot vēl krāšņākus pasākumus un ballītes, bet Antonam Plavokam bagātināt savus pirts pakalpojumus un dalīties zināšanām.
Te nāk prātā Bībelē minētais, ka tam, kam ir, dos vēl vairāk, bet – kam nav, atņems to pašu! Mums tas nešķiet taisnīgi, bet šī patiesība regulāri atkārtojas. Cik tālu tikuši mūžīgie čīkstētāji, ka, piemēram, valsts nedod darbu un priekšnieks maksā pārāk maz?! Šī domāšana atstāj tukšā pretstatā savas drosmes, intelektuālo un finansiālo resursu mobilizēšanai, lai ietu, darītu un saņemtu.
Un nevajag nemaz tik daudz, lai šī kustība izdotos. Kā Santa Logina raksta par Marikas Grīslītes saimniecību Auces pusē, kas nemaz nebija domājusi par tūrisma biznesu. «Sāka braukt bērni, kuri gribēja redzēt aitas. Tad cilvēki sāka interesēties arī par iespējām paēst,» viņa min lielo sākumu. Jāspēj vienkārši saskatīt!
