Lai cik tas bēdīgi nebūtu, autobraucēji katru nedēļu žurnālistiem sagādā iespēju apspriest nebeidzamo tēmu par braukšanas tikumiem uz Latvijas ceļiem.
Lai cik tas bēdīgi nebūtu, autobraucēji katru nedēļu žurnālistiem sagādā iespēju apspriest nebeidzamo tēmu par braukšanas tikumiem uz Latvijas ceļiem.
«Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti desmit ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, bojā gājuši divi, bet cietuši 17 cilvēki…», «… pēc negadījuma policijai izdevās noskaidrot, ka uz ceļa jauniešu grupa bija rīkojusi nelegālas automašīnu ātrumsacensības – tā saukto «dragrace» jeb divu automašīnu paralēlu braukšanu», «aizvadītās nedēļas nogalē Latvijā reģistrēts 71 ceļu satiksmes negadījums ar cietušajiem, bojā gājuši deviņi cilvēki, cietuši 117. Negadījumos cietuši 46 pasažieri, no tiem četri gājuši bojā. Avārijās cietuši 27 vadītāji, no tiem pieci gājuši bojā. Traumas guvuši seši velosipēdisti un 15 gājēji, kā arī cietuši divi mopēdisti. Savukārt 14 cietušo statusu negadījuma brīdī policijai pagaidām neesot izdevies noskaidrot.» Šādas un līdzīgas šausminošas ziņas ziņu aģentūras izplata ik dienas. Pirmdienas rītos jau pierasts, ka nedēļas nogale bijusi liktenīga pieciem līdz desmit autobraucējiem vai kājāmgājējiem, par sakropļotiem un ievainotiem nemaz nerunājot.
Dažbrīd pārņem izjūta, ka dzīvojam kādā sirreālā pasaulē. Daudziem pie stūres sēdošiem laikam liekas, ka viņi atrodas pie milzīga spēļu datora monitora, kurā «dzīvības» iespējams iegūt, savācot noteiktu punktu skaitu. Iepriekš visus šokēja Jāņos bojāgājušo skaits, taču pēdējos divos gados melnā statistika vairs nebija tik briesmīga. Pirmsjāņu laikā profilaksei laikam bija veltīts Ceļu policijas visa gada spēks un enerģija. Pārējām gada dienām uzmanības un spēka vairs nepietika. Žēl, ka policija, tāpat kā daudzi citi dienesti, var strādāt tikai kampaņveidīgi – mobilizēt savus spēkus atsevišķām kampaņām un reidiem. Tā stāvokli kopumā uzlabot nav iespējams.
Cik zināms, Latviju aptvērusī sērga rīkot ātruma sacensības jeb dragreisus uz parastiem satiksmes ceļiem mūsu pusi pagaidām nav nopietni skārusi. Vismaz neviens vēl nav cietis. Bet, ja turpināsies līdzšinējā šo nelegālo sacensību pa pusei nosodošā, pa pusei atbalstošā politika, domājams, ka nelaime vairs nav aiz kalniem. Iegādāties auto tikko tiesības ieguvušam jauneklim nav liela problēma. Braucams BMW maksā pat mazāk par tūkstoti dolāru.
Bijām jau dzirdējuši par to, ka autovadītāji spītīgi mēģina neievērot kājāmgājējus. Tā teikt, nav ko vazāties pa gājēju pāreju, ja tieši man tur jābrauc. Trešdienas rītā Jelgavā, Pasta ielā, uz gājēju pārejas pie autoostas automašīna MAZ sabrauca sievieti. Domāju, ka nevienam jelgavniekiem šī pāreja nav sveša. Pirms neilga laika pilsētā ceļu policisti rīkoja kampaņu, kuras laikā īpaši uzmanīja gājēju pārejas, kā autovadītāji ievēro gājēju tiesības tapt nesabrauktiem. Domāju, ka ne viens vien šoferis sev par brīnumu pirmoreiz uzzināja, ka tādas kājāmgājēju privilēģijas pastāv arī Jelgavā. Vēl vismaz nedēļu pēc šīs kampaņas bija redzams, ka autovadītāji vienkārši baidās tikt notverti un sodīti. Kampaņa pagāja, un ikviens var izjust, kas tagad ir īstais saimnieks uz ceļiem un ielām. Uz vakara pusi pilsētas ielās iespējams ieraudzīt dažādu modeļu un vecuma autiņus, kurus vieno viena īpašība – mežonīgi skaļa mūzika un klaja satiksmes noteikumu ignorēšana. Varbūt man nav paveicies, bet vēl ne reizi neesmu redzējis, ka kāds ceļu policists šādus «varoņus» būtu apturējis.
Nožēlojamā kampaņu prakse būtu reiz jāpārtrauc. Vienkārši ikdienā ceļu policistiem konsekventi jāpilda savs darbs. Un braucējiem pie stūres jāatceras, ka autoceļš īstenībā atšķiras no virtuālā.
