Aizvien vairāk par realitāti draud pārvērsties pērn gada beigās modelētā situācija, ka, izslēdzot sūkņus polderu teritorijās, zem ūdens īsā laikā nokļūtu Līvbērzes ciemats, fermas ar 700 liellopiem, auglīgas lauksaimniecības zemes, tūkstošiem hektāru kūdras purvu, maģistrālais gāzes un naftas vads, valsts nozīmes autoceļi un dabas liegumi. Lai arī Meliorācijas likums paredz, ka valsts polderu ekspluatācijas izdevumus nefinansēs no 1. jūlija, reāli naudas tam nebūs jau no 1. aprīļa
Pašlaik kūdras ražotāja uzņēmuma «Laflora» darbinieki pārbauda purvu teritorijās ierīkotās meliorācijas sistēmas un tīra un labo grāvju caurtekas, lai līdz ar atkusni nebūtu šķēršļu aizplūst kūstošajiem sniega ūdeņiem. Pa grāvju sistēmu novirzītus līdz sūkņu stacijām, tos pavasarī kā ik gadu pārpumpēs pāri dambju sistēmām, tādējādi pasargājot teritorijas no applūšanas. Taču šogad visi šie pūliņi var izrādīties velti, jo finansējuma trūkuma dēļ aprīlī var tikt apturēts sūkņu staciju darbs. Cer uz «Latvenergo» labvēlību«Esam lielā neziņā, kas notiks ar 1. aprīli,» saka par polderu uzturēšanu atbildīgās valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Meliorācijas departamenta vadītājs Edgars Griķītis. Viņš stāsta, ka jau gada sākumā no ministrijas saņemti līdzekļi tikai pirmajam ceturksnim. Par šiem līdzekļiem maksāts par sūkņu stacijās patērēto elektroenerģiju, kā arī algoti operatori, kas tās «pieskata». Savukārt šomēnes sadarbībā ar polderu teritoriju uzņēmējiem meliorācijas sistēmas tiek sagatavotas palu un iespējamo plūdu draudu novēršanai. Kopš gada sākuma aptaujāti arī lielāko zemju īpašnieki, lai noskaidrotu, cik no viņiem būtu gatavi turpmāk maksāt par polderu uzturēšanu, taču pozitīvu atbildi neviens nav sniedzis. Zemnieki un uzņēmēji ir strikti, ka valstij arī turpmāk jābūt atbildīgai par polderiem, jo privātajam sektoram līdzekļu tam nav, turklāt jauns finanšu slogs pasliktinātu šo ražotāju konkurētspēju.Uz jautājumu, vai tad, ja valsts turpmāk finansējumu neatradīs, sūkņu stacijas varētu pārstāt strādāt, E.Griķītis atbild: «Pašlaik ir tuvu tam, viss draud apstāties.» Valsts uzņēmums gan esot gatavs lūgt «Latvenergo», lai tas nodrošina elektroenerģijas piegādi arī turpmāk ar norunu, ka par to samaksā vēlāk. Saeimas Tautsaimniecības komisija rekomendējusi Zemkopības ministrijai (ZM) vērsties pēc līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, taču Tieslietu un Finanšu ministrijas noraidījušas šo ieceri, «Ziņām» atklāj ZM pārstāve Dagnija Muceniece. Viņa neslēpj, ka pagaidām šai problēmai vēl risinājums nav rasts, taču ZM jau tuvākajā laikā Ministru kabinetā iesniegs informatīvo ziņojumu ar lūgumu rast daļēju finansējumu.Pašvaldība negrasās piekāptiesZM uzskata, ka polderu uzturēšanas nodrošināšanā ar daļēju finansējumu jāiesaistās arī pašvaldībām. Taču vietējās varas tam nepiekrīt. Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Turks teic, ka pašvaldības nostāja nav mainījusies – rūpēm par polderiem jāgulst uz valsts pleciem arī turpmāk. Pēc februārī rīkotās sanāksmes, kurā piedalījās gan ministrijas, gan privātā sektora pārstāvji, šis secinājums tika nosūtīts valdības vadītājam Valdim Dombrovskim. Viņš licis novada vēstuli izskatīt un uz to reaģēt ZM. Taču atbilde pagaidām nav saņemta. Valsts vēl aizvien nav radījusi mehānismu, kā iekasēs naudu par polderu uzturēšanu un zemju saimniekiem. «Ja pašvaldība ko maksās, tad tikai par savām zemēm,» saka E.Turks. Novads šim nolūkam plānojis tērēt ap 11 tūkstošiem latu gadā. «Mēs nemaz neesam brīdināti, ka sūkņu stacijas varētu apstāties!» pašvaldības pārstāvis atzīst, ka valsts attieksme pret šo problēmu ir nenopietna. Līdzīgās domās ir arī «Lafloras» vadītājs Uldis Ameriks. Viņa vadītā uzņēmuma darbību ietekmē divas sūkņu stacijas Vecbērzes un Ruduļu polderī. Tās atsūknē ūdeņus, no applūšanas riska pasargājot ievērojamus kūdras ieguves laukus. «Tas būtu šokējoši!» sūkņu apstāšanās iespēju vērtē U.Ameriks. «Meliorācijas sistēmas jau momentā nesabruks. Sākumā pārplūdīs grāvji, un pirmie cietīs tur dzīvojošie, kas mājām varēs piekļūt tikai laivās,» iespējamo scenāriju ieskicē «Lafloras» šefs. Ja valsts savu funkciju nepildīs, uzņēmums laukus pasargās, pats aizpumpējot liekos ūdeņus. Taču tad tuvējās mājsaimniecības ciestu vēl vairāk. Kā ziņots, abos Lielupes krastos no Jelgavas līdz pat Kalnciemam tūkstošiem hektāru noteiktas kā polderu teritorijas, kur upju applūšanas draudi novērsti ar aizsargdambjiem un sūkņu stacijām. Uzplūstošais ūdens no šīm platībām regulāri tiek pārpumpēts uz Lielupi vai citām tās baseina upēm.
