«Jundas» delegācija – deju studija «Benefice», ģitāristi un fotogrāfi – atgriezusies no galvu reibinošas vizītes Skotijā, noslēdzot divpusējā jauniešu apmaiņas projekta «Reaching out across Europe: Jelgava and Nairn working in harmony» otru daļu.
“Jundas” delegācija – deju studija “Benefice”, ģitāristi un fotogrāfi – atgriezusies no galvu reibinošas vizītes Skotijā, noslēdzot divpusējā jauniešu apmaiņas projekta “Reaching out across Europe: Jelgava and Nairn working in harmony” otru daļu. Projekts beidzies, bet dalībnieku sirdis atvērtas jaunai draudzībai un sadarbībai.
Piedzīvojums sākās pagājušā gada nogalē, kad “Jundas” rīcībā nonāca “Nairn Academy” (vidusskola Nērnā Skotijas ziemeļos) pārstāvju aicinājums Eiropas valstīm veidot jauniešu apmaiņas projektu, iegūstot ES programmas “Jaunatne” finansējumu. Ar cerībām uz sadarbību atbildējām.
Ziemassvētku zvani ieskandināja sarakstes sākumu. Vēlāk skoti atzina, ka saņēmuši atbildes teju vai no visas Eiropas. Latviju par sadarbības valsti izvēlējušies, jo gandrīz neko, izņemot novietojumu kartē un padomju okupācijas periodu, par mūsu dzimteni nav zinājuši.
Par piemērotāko projekta tēmu vienbalsīgi atzinām rasismu un ksenofobiju (bailes no sveštautiešiem), kā arī mākslu un kultūru, jo abu projekta nedēļu fonā Latvijā un Skotijā bija “Benefices” deju soļu dimdoņa un skotu dūdu, bungu un tauru skaņas (katrs jaunietis spēlē mūzikas instrumentu “Nairn Academy” sambas un dūdu ansamblī). Interesantas bija diskusijas par ksenofobijas problēmu Skotijā un Latvijā. Mūsu draugi atzina, ka pieraduši pie ārzemniekiem, jo “Nairn Academy” ir sadraudzība ar skolēniem no Baltkrievijas, turklāt daudzus austrumeiropiešu strādniekus ikdienā var satikt Nērnā (arī mēs Skotijā sastapām latviešus, kas tur ieradušies peļņas meklējumos). Stāstījām par nesenajiem atgadījumiem Rīgā, kad publiski tika aizvainoti afroamerikāņi, par tiesību aizsargājošo iestāžu bezpalīdzību. Skoti bija dzirdējuši par šādiem gadījumiem arī savā valstī, taču atzina, ka pie rasu daudzveidības tiek radināti jau no mazām dienām, par ko arī mēs pārliecinājāmies – vizītē “Nairn Academy” iepazināmies gan ar afroamerikāņiem, gan aziātiem. Turklāt jāņem vērā, ka Lielbritānija ir viena no daudznacionālākajām Eiropas valstīm.
Interesanta iezīme ir atšķirīgā interešu izglītība abās valstīs. “Nairn Academy” piedāvā ļoti daudz ārpusstundu aktivitāšu – skolēnu pašpārvalde, koris, sporta spēles, tradicionālās “Highland” (Skotijas ziemeļu reģions) un mūsdienu dejas. Mūs pārsteidza lielās muzikālās iespējas –skoti mūzikas stundā var apgūt jebkura instrumenta spēli, kā arī dziedāšanu bez maksas (atšķirībā no Latvijas). Jutāmies lepni par savu “Jundu”, kas dažādās interešu grupās pulcē vairāk nekā 2000 bērnu un jauniešu.
Esam vistiešākajā veidā izzinājuši skotu kultūru un ikdienas dzīvi (tāpat kā viņi mūsējo), jo dzīvojām ģimenēs. Daļa skotu atklāja, ka pirms projekta priekšstats par Latviju bijis – nabadzīga, neattīstīta trešās pasaules valsts.
“Jundas” delegācija bija sajūsmā par Skotijas savdabīgo dabu, viesmīlīgajiem cilvēkiem, kultūras un vēsturiskajām vērtībām. Izbaudījām Edinburgu, kas slavenā festivāla laikā izskatās kā britu Riodežaneiro – uz katra soļa mūs pārsteidza mākslinieki, sākot ar katlu bungošanas virtuozu un beidzot ar pantomīmas teātri. Dejojām Skotijas augstākā restorāna “Ptarmigan” viesiem sestajā augstākajā Skotijas virsotnē Kerngormas masīvā. Dūdām un bungām skanot, ar savu deju izklaidējām tūristus slavenā Lohnesa ezera krastā (daži manīja peldam Nesiju!), Urkhartas pilsdrupās. Sajūta, kad leģendārā pasaules nostūrī atšķirīgas kultūras vieno mūzika un deja, ir fantastiskas! Puišu ģitāru skaņas Nērnas pludmalē vēstīja populāras latviešu melodijas, savukārt fotogrāfu spilgtie darbi tika izlikti apskatei “Nairn Academy”.
Par Skotijas arhitektūras burvību pārliecinājāmies Viktorijas laikmeta Danrobina pilī, varenajā nocietinājumā “Fort George” un pat Nērnas zvejnieku ciematiņā, kur mazas mājiņas stāv cieši cita pie citas. “Benefice, “Jundas” ģitāristi, fotogrāfi un pedagogi pateicas visiem, kas piedalījās projekta realizācijā, – sākusies brīnišķīga sadraudzība, kas par savām aktivitātēm vēl liks manīt.
Projekts izdevās. Tagad šķiet, ka tā bijusi veiksmīgākā jebkad izdarītā izvēle. Misēkļi, piemēram, skotu meiteņu nedienas ar vēdera infekciju un tūri pa Latvijas slimnīcām projekta pirmajā daļā jūlija sākumā, kādēļ kļuvām slaveni gan Latvijas, gan Skotijas plašsaziņas līdzekļos, un ar skotu sagādāto autobusu, kas bieži pārkarsa (laikam mūsu temperamenti tam par karstu), aizmirsušies.
Atvadoties skoti teica, ka viņu sirdis un durvis būs mums atvērtas. Tas ir abpusēji. Esam pārliecināti, ka tiksimies vēl un dūdu un deju pavadībā vērsim durvis jaunam piedzīvojumam.
Liene Pierhuroviča, “Benefices” dejotāja
