21. gadsimta sievietes meklē arvien jaunus izaicinājumus. Tā katru sestdienu uz ledus tiekas vismaz divdesmit drosmīgas meitenes un sievietes vecumā no 13 līdz 35 gadiem un apvienojas komandā «L&L». Katra ar savu unikālo stāstu viņas nebeidz pierādīt, ka vājais dzimums sportā spēj būt ļoti spēcīgs.
Komandas dalībniece Monta Tomiņa stāsta: ««L&L» («Ladies and Lords») pastāv kopš 2012. gada. Mūs vieno mīlestība pret hokeju un trenere Inguna Lukašēviča. Tā kā Ingunai ir izcilas prasmes daiļslidošanā un pieredze Latvijas sieviešu hokeja izlasē, mums ir, no kā pamācīties. Komandas sastāvā ir visdažādākās meitenes – izteikti sievišķīgas, meitenīgas un vienkāršās. Sevi es droši vien varu pieskaitīt pie izteikti sievišķīgām, bet uz laukuma tam nav nozīmes – mēs visas esam vienlīdzīgas,» uzskata M.Tomiņa.
Nav tikai vīriešu sports
Monta neļaujas aizspriedumiem. «Ir 2016. gads – pasaulē viss strauji attīstās. Es neuzskatu, ka hokejs ir tikai vīriešu sporta veids. Mūsdienās sievietes strādā vīrišķīgās profesijās, pilda vīriešu pienākumus, un otrādi. Galvenais ir nezaudēt savu iekšējo un ārējo sievišķīgo šarmu. Uz laukuma svarīgi būt spēlētājam, aizmirstot, ka zem ķiveres iegulsies matu sakārtojums vai nolūzīs kāds nags. Par to var domāt, kad forma ir novilkta. Starp citu, formas svars ir vismaz 20 kilogramu, bet arī tas nav traucēklis. Ja reiz esi parakstījusies būt hokejiste, tad arī esi,» par attiecībām ar vīrišķīgo sporta veidu stāsta M.Tomiņa.
«Treniņi notiek reizi nedēļā Rīgā, parasti tie ir sestdienas vakari. Pirms dodamies uz ledus, notiek arī sausie treniņi. Protams, savākties ir grūti – daudzas meitenes nav no Rīgas, hokeja soma arī nav maza, turklāt maksa par treniņu ir diezgan augsta. Komandas meitenes labprāt spēlē arī florbolu, volejbolu un basketbolu. Tomēr aizraujošākais ir hokejs, tieši tādēļ mēs tiekamies katru nedēļu. Tas tiešām ir tā vērts,» uzsver hokejmīle.
Aizspriedumu varā
Montas ceļš uz iemīļoto sporta veidu bijis ilgs. «Vēlme spēlēt parādījās vidusskolā – 10. klasē. Mana klasesbiedrene bija hokejiste, tajā laikā vēl spēlēja sieviešu komandā «Zemgale». Es, protams, ar lielu degsmi gribēju pamēģināt kaut ko pilnīgi jaunu. Taču pagāja gandrīz gads, kad beidzot devos uz savu pirmo treniņu. Pie vainas bija dažādi apstākļi, viens no tiem – vecāku aizliegums. Sākumā tas bija kategorisks nē, jo hokejs neesot meiteņu sports, taču ar laiku man izdevās vecākus pārliecināt. Nu jau sesto gadu turpinu trenēties. Vēlos teikt citiem vecākiem: Nebaidieties! Ja jums ir finansiālas iespējas un bērnam laba veselība, ļaujiet nodarboties ar to sportu, ko viņš pats izvēlas. Nepatiks hokejs, mēģinās basketbolu vai volejbolu. Tu nekad nezini, pirms neizmēģini,» aicina M.Tomiņa.
Hobijam bijusi nozīmīga loma sava aicinājuma meklējumos. «Pēc vidusskolas iestājos Rīgas Stradiņa universitātē programmā «Multimediju komunikācija», taču trešajā studiju gadā sapratu, ka interese par mācībām ir zudusi. Pusgadu strādāju hokeja piederumu veikalā un nonācu pie domas, ka savas iemaņas un prasmi slidot varu likt lietā, mācot bērnus. Ar kolēģu ieteikumiem devos uz Sporta izglītības aģentūru, kur pieteicos kursos C kategorijas trenera sertifikāta iegūšanai.
Atzīšos, pirmo reizi mūžā strādāju ar mīlestību sirdī un smaidu sejā. Es trenēju slidotapmācībā meitenes un U9 hokejistus. Redzot iedvesmas pilnus un priecīgus bērnus, kuri kāpuši uz ledus, gribas ieguldīt darbā visu savu enerģiju un sasniegt maksimāli augstus rezultātus. Dzimumam tomēr ir nozīme. Strādāt ar meitenēm ir vieglāk, raitāk, patīkamāk, puiši nav tik paklausīgi. Hokejs man ir ļoti tuvs, tādēļ, redzot zēnu entuziasmu un atdevi, es strādāju ar degsmi acīs,» atklāj trenere.
Sievietēm – lētāk
«Hokejs ir dārgs sporta veids. Ja tomēr salīdzinām vīriešu un sieviešu hokeju, meitenēm tas ir lētāks – slidas kalpo ilgāk, nūjas neplīst tik ātri, ekipējums nenodilst. Bet kurš sporta veids mūsdienās ir lēts?! Protams, iespējams nopirkt slidas 50 eiro vērtībā, nūju par 20 eiro, un summa nebūs pārsteidzoša, taču kāds būs rezultāts? Sargi izrādīsies tik plāni, ka no ripām paliks zilumi, bet slidu dēļ nāksies izjust spēcīgas sāpes kājās. Finansiālā puse bieži ir viens no iemesliem, kādēļ treniņi tiek izlaisti. Vēl, protams, laika trūkums, darba grafiks un transportēšanas grūtības no citām pilsētām,» stāsta sportiste.
Komandā ar puišiem
«Pēc Latvijas Hokeja federācijas nolikuma, oficiāli komandā esam 20. Taču mums ir arī puiši, jo spēlējam ne tikai sieviešu hokeju. Komanda ir arī entuziastu hokeja līgā (EHL), līdz ar to saspēlējamies ar vīriešiem. Tādēļ jau nosaukumā ir «ladies» un «lords».
Uz laukuma mēdz izveidoties dažādas situācijas, un, lai gan sievietes spēka paņēmienus izmantot nedrīkst, man pašai nācies gandrīz dabūt ar kulaku savā režģī. Tas, ka komandā ir vīri, ļoti priecē, jo uz laukuma tie ir mūsu aizstāvji no agresīviem pretējās komandas biedriem. Viņi uzmundrina, pajoko un pamāca. Protams, tehniski vīrieši ir arī veiklāki un prasmīgāki,» atzīst M.Tomiņa.
Sieviešu hokejs vīrieša acīm
Pieredzējis hokejists un amatieru komandas dalībnieks Igors Kotovs dalās pieredzē par spēli ar sievietēm. «Man, kā vīrietim, kuram patīk ātrs hokejs ar spēka paņēmieniem, sieviešu hokejs nešķiet aizraujošs. Atzīstu, ka ir sievietes ar izcilām daiļslidošanas iemaņām, kas ir katra hokejista pamatprasme. Ir arī profesionālas hokejistes, taču Latvijā tas vēl nav pietiekami populārs un attīstīts sporta veids, drīzāk amatieru līmenī. Esmu spēlējis amatieru komandā kopā ar sievietēm, taču to ir grūti saukt par pilnvērtīgu spēli. Hokejs ir arī prasmīgi spēka paņēmieni, bet, kad uz ledus parādās sieviete, vienīgā opcija ir atņemt ripu ar nūju. Turklāt, kad tas ir amatieru līmenī, daži stiprā dzimuma pārstāvji tikko iemācījušies stāvēt uz ledus un vēl mācās pareizi nobremzēt. Bail iedomāties, kas paliks no tās trauslās meitenes, ja kāds 120 kilogramu smags vīrietis formā savlaicīgi to neizdarīs. Hokejs tomēr ir vīriešu sporta veids,» tā I.Kotovs.
Hokejiste un trenere M.Tomiņa atgādina, ka katru gadu klubs «L&L» piedalās starptautiskajā meiteņu hokeja dienā. Turklāt iespēja nokļūt «L&L» rindās ir ikvienai gribētājai. «Mēs dzīvojam vienreiz, un svarīgi dzīves laikā izmēģināt maksimāli daudz lietu. Uzskatu, ka ar sportu jānodarbojas ikvienam. Tam nav obligāti jābūt hokejam, turklāt profesionālā līmenī, ir jāatrod sev tīkamākais sporta veids. Meitenes, neļaujieties stereotipiem, ka hokejs ir vīriešu sporta veids! Arī uz ledus sieviete paliek sieviete. Mēs esam ļoti stipras un varam daudz vairāk, kā mums šķiet. Galvenais ir sekot savām vēlmēm, ticēt sev un darīt visu ar pārliecību. Galvu augšā, slidas kājās – un aiziet,» aicina M.Tomiņa.
