Cenšoties deputātus pierunāt darboties līdzi «demokrātijas veicināšanā» valodas jomā, Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga aizvadītajā nedēļā Rīgas pilī sarīkoja daudzcēlienu audienci visu parlamenta frakciju pārstāvjiem.
Cenšoties deputātus pierunāt darboties līdzi «demokrātijas veicināšanā» valodas jomā, Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga aizvadītajā nedēļā Rīgas pilī sarīkoja daudzcēlienu audienci visu parlamenta frakciju pārstāvjiem. Pārrunāta Vēlēšanu likuma grozījumu nepieciešamību, svītrojot no tā prasību par valsts valodas zināšanām topošajiem tautas priekšstāvjiem. Pretēji gaidītajam pils saimniece saviem argumentiem vismaz pagaidām pietiekami dzirdīgas ausis neatrada, tikai viena frakcija – «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā», kas jau reiz Saeimā ierosināja grozījumus un piedzīvoja noraidījumu, – nākamajā dienā mainījusi viedokli, paziņoja, ka nolēmusi nostāties V.Vīķes – Freibergas pusē. Arī Ministru prezidents Andris Bērziņš aicinājis meklēt citus valsts valodas sargāšanas veidus un neturēties pie strīdīgās normas saglabāšanas.
Fortūna uzsmaidījusi arī sārto neļķu vicinātājai Daugavpils skolniecei Aļinai Ļebedevai, kas nacionālboļševismu simbolizējošās krāsas ziedus reiz iebakstīja sejā Velsas princim Čārlzam. Toreiz ar šausmām pieminētos piecpadsmit gadus cietumā, kas pēc likuma draudēja saskaņā ar sākotnēji celto apsūdzību, nomainījusi pakratīšana ar pirkstu – pēc krimināllietas izbeigšanas Rīgas Centra rajona tiesa nepilngadīgajai Ļebedevai nolēma piemērot audzinoša rakstura piespiedu pasākumus, nododot viņu mātes galvojumā, un mātei uzdots stingrāk sekot meitas uzvedībai.
Bijušais Latvijas vēstnieks Izraēlā Ivars Silārs, iesniedzot attiecīgu sūdzību Satversmes tiesā, sācis cīņu pret, viņaprāt, deputātiem nelikumīgi maksātajām ikmēneša kompensācijām, kas paredzētas ar tautas priekšstāvju pienākumu izpildi saistīto izdevumu segšanai. Kādreizējais vēstnieks apšauba naudas izmaksas kārtību, kas nepieprasa pierādīt izdevumu esamību, un uzskata, ka kompensācijas saņemošie deputāti savtīgos nolūkos ļaunprātīgi izmanto dienesta stāvokli. Spriedums šajā lietā gaidāms mēneša laikā.
Rīgā noticis pikets pret abortu legalizāciju Latvijā. Baznīcas atbalstītais pasākums, kurā piedalījās lielākoties dažādu reliģisko konfesiju locekļi, domājams, bijis iecerēts kontekstā ar Seksuālās un reproduktīvās veselības likumprojekta izskatīšanu Saeimā, kas pēdējā brīdī tika atlikta.
Atbildot uz palestīniešu terorista pašnāvnieka aktu, Izraēla nolēmusi spert kārtējos stingros soļus, un tās bruņotie spēki nedēļas sākumā pārņēmuši savā kontrolē palestīniešu pilsētu Tulkarmu, ieviešot komandantstundu. Armija ieņēmusi astoņas «svarīgas» ēkas, ieskaitot skolu un pilsētas mēra rezidenci, pie viena apspiežot nemiernieku pretestību. Nākamajā dienā Izraēlas militārie spēki radikālo grupējumu locekļu aizturēšanas nolūkā iegājuši arī Nablusā, un sadursmēs bijuši upuri. Teroristiskā organizācija «Hamas» pasludinājusi vispārēju karu pret Izraēlu, un viens no tās atbalstītājiem Jeruzalemes centrā sarīkojis asiņainu šaudīšanos. Palestīniešu pašpārvaldes vadonis Jasirs Arafats ar saukli pēc «palīdzības» pārtraukt izraēliešu uzbrukumus vērsies pat pie Irākas līdera Sadama Huseina.
Tokijā sapulcējušās astoņdesmit divas Afganistānas donorvalstis, kuru pārstāvji vienojušies par materiālas palīdzības piešķiršanu četrarpus miljardu dolāru apmērā kara izpostītās valsts saimniecības atjaunošanai. Šī summa ir gandrīz trešā daļa no iepriekš minētajiem piecpadsmit miljardiem, kas nepieciešami, lai Afganistāna «atkoptos» pēc divām vārda tiešā nozīmē iznīcinošām desmitgadēm. Pagaidu valdība solījusi līdzekļus izmantot maksimāli efektīvi, kā arī nodrošināt izlietošanas procesa caurspīdīgumu, savukārt Lielbritānijas informācijas gigants BBC apsolījis Afganistānai sniegt palīdzību masu saziņas līdzekļu sistēmas izveidē.
Pēc tam, kad globālās ekonomikas lejupslīdes (to ievērojami pastiprināja terora akti Ņujorkā) dēļ krīze sāpīgi skāra vairākas pasaulē ievērojamas aviokompānijas, bankrota pieteikumu iesniedzis grūtībās nonākušais Amerikas mazumtirdzniecības tīkls «Kmart», kurš ir trešais lielākais valstī un kuram pieder vairāk nekā divi tūkstoši veikalu. «Kmart» vadības krahu skaidro ar realizācijas apjomu samazināšanos un piegādātāju uzticības zaudēšanu. Ieplānota uzņēmuma pārstrukturizācija, un ar tās palīdzību firmas vadība cer situāciju uzlabot.
