Daudzdzīvokļu mājā pašā pilsētas centrā K.Barona ielā 3, kaut gan augšējo stāvu iedzīvotāji cieš no mitruma un sienu pelējuma, dzīvokļu īpašniekiem trūkst vienprātības, lai risinātu jautājumu par mājas siltināšanu vai vismaz jumta nomaiņu. Jau vairāk nekā mēnesi namā nav arī siltā ūdens. Tas dzīvokļu īpašniekiem licis sarosīties vairāk. Mājas apsaimniekotāja SIA «Nebruk Jelgava» atteic, ka nevar līdzēt, jo mājai ir liels komunālo maksājumu parāds.
Pensionāres Olgas Matrozes dzīvoklī, kas atrodas K.Barona ielas 3. nama piektajā stāvā, kā pusatdzisušā pirtī trūkst siltuma, taču ir mitrs. Šādā mikroklimatā bojājas tapetes, mēbeles un, galvenais, cieš veselība. Kopā ar pensionāri dzīvo viņas mazmeita Sandra Briede un mazmazdēls otrās klases skolnieks Gabriels, kuram ārsts diagnosticējis astmatisku elpvadu iekaisumu. Dzīvoklī jau mēnesi nav siltā ūdens, bet aukstais tek vārgi. Saimniece piebilst, ka brīžiem tā nav nemaz, tādēļ O.Matroze cenšas ūdeni uzkrāt. Griesti noplūda sniegotajā ziemā Sevišķi pavasarī un rudenī zēnu nomāc klepus, kas nepāriet. Viņa ārste alergoloģe Ita Pakalne atzīst, ka galvenais faktors puikas veselības uzlabošanā ir vide. «Ja mājai ir slikta apkure, turklāt tā nav siltināta, tad zāļu lietošana ir kā cīņa ar vējdzirnavām,» atzīst ārste. O.Matroze piebilst, ka nedienas ar dzīvokli sākušās sniegainajā 2010. gada ziemā, kad puspilsētas daudzdzīvokļu mājām tecējuši jumti. Radiatori O.Matrozes dzīvoklī ir karsti, taču temperatūra vien 17 grādu. Siltums aiziet caur mitro mūri un nesiltinātajiem bēniņiem. Logi un to rāmji šajā dzīvoklī ir atjaunoti un siltumu cauri nelaiž.Mājas pilnvarniece nezina, ko iesākt«Nebruk» vadītāja Mirdza Buka stāsta, ka mājai izveidojies vairāk nekā piectūkstoš latu komunālo maksājumu parāds. Tādēļ ne jumta remontu, ne siltināšanu tā atļauties nevarot. Pārvaldniece paskaidro, ka siltā ūdens piegādi būs iespējams atjaunot tikai tad, kad iedzīvotāji savāks naudu jauna siltummaiņa iegādei. Savukārt aptaujātie iedzīvotāji to pagaidām darīt atturas. Pamatojums – līdzīga siltummaiņa atjaunošana jau notikusi pirms pāris gadiem, vecajam vajadzētu būt garantijas laikam. No katra dzīvokļa neatkarīgi no iemītnieku skaita siltummainim tiekot prasīti desmit lati. Mājas pilnvarniece Lidija Dudare piebilst, ka parādi esot 11 no 48 dzīvokļiem. Vienam parāds pārsniedz trīs tūkstošus latu, un tas nodots tiesā. «Es tiešām nezinu, ko vajadzētu darīt. Mums daudz trūcīgu pensionāru, daudzbērnu ģimeņu,» saka mājas pilnvarniece. Viņas dzīvoklī, kas atrodas otrajā stāvā, tāda mitruma neesot. Uzņēmējs palicis nesaprastsS.Briede un viņas kaimiņiene Brigita Pobežereca atzīst, ka rosinājušas mainīt apsaimniekotāju, taču sapulcē nevarot dabūt kvorumu. «Tā nav mūsu problēma, ka «Nebruk» nespēj piedzīt parādus. Mēs par komunālajiem maksājumiem neesam parādā nevienu «kapeiku»,» teic S.Briede. Mājas renovāciju atbalsta arī uzņēmējs Aivars Zizlāns, kuram pieder telpas pirmajā stāvā, kur atrodas ģimenes restorāns. «Pirms pāris gadiem centos iedzīvotājus pierunāt mainīt apsaimniekotāju, taču pietrūka atbalsta,» saka A.Zizlāns. Viņš piebilst, ka vairāki vecie iedzīvotāji savus īpašumus norakstījuši bērniem, kas par tiem nemaz neinteresējoties. Būvniecības eksperts profesors Guntis Andersons spriež, ja O.Matrozes dzīvoklī būtu atstāti vecie koka logi, droši vien gaiss būtu sausāks, taču istabā būtu vēsāks. «Lai mitrumu novērstu, vajadzētu biežāk dzīvokli vēdināt. Taču, ja tajā ir auksts, to neviens nedarīs. Atliek vienīgi siltināšana. Ja kaut vai virs sava dzīvokļa bēniņos uzliktu minerālvates kārtu, efekts būtu jūtams,» stāsta profesors. Zāles nepaveiks to, ko siltināšanaIta Pakalne, alergoloģe Neuzkrāt dzīvoklī vecās mantas, atbrīvot palodzes no puķu podiem, iegādāties mitruma savācējus – ir daudz ieteikumu, lai uzlabotu ventilāciju un novērstu pelējuma veidošanos dzīvokļos. Taču tas nevar aizstāt mājas siltināšanu.
