Jāpiesaista ārzemju studenti, jākonkurē ar kaimiņvalstu augstskolām un dreifējošajam LLU kuģim jānosaka kurss, tā pirms četriem mēnešiem intervijā «Ziņām» izteicās Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne Irina Pilvere, apliecinot gatavību kļūt par universitātes rektori. Toreiz viņa arī pauda, ka LLU vajadzētu būt savam un skaļam viedoklim lauksaimniecības politikā.
Mazliet vairāk nekā puse no 222 augstskolas Konventa locekļiem lēmuši, ka rektora amata ķēde nākamos piecus gadus jānēsā viņai. Uzticība saņemta ne tikai augstskolā, bet arī augstākajos valsts līmeņos, jo, kā tikko augstskolas žurnālam «Plēsums» izteikusies pati Pilvere, punktu viņas šaubām kandidēt uz rektora krēslu pielikusi tagadējā premjere Straujuma, kas LLU saredz Baltijas nozīmes zināšanu un pētniecības centra potenciālu. Viņa, vēl būdama zemkopības ministre, esot novērtējusi Pilveres zināšanas un pieredzi nozares darbā, turklāt slavējusi par personīgajām īpašībām.
Vērojot rektores līdzšinējo darbību un izteikumus, jāuzteic kāda būtiska lieta – viņa nekautrējas studentus saukt par līdzvērtīgiem partneriem, kas pēc būtības ir noteicošais visas LLU pastāvēšanā. Arī darbības programmā starp solījumiem dažos gados divkāršot augstskolā strādājošo darba samaksu, mazināt birokrātiju, pārskatīt ēku izmantošanas lietderību un pirms strādāšanas izvirzīt sasniedzamos rezultātus redzams, ka viņas vadības laikā studentiem būs ne tikai radoši un entuziastiski jāstudē un jāpēta, bet arī jādarbojas pašpārvaldē, jāpiedalās sabiedriskajās, sporta un kultūras aktivitātēs.
Viens no pirmajiem un kursa noteikšanā izšķirīgiem Pilveres darbiem būs izveidot savu universitātes vadības komandu. Daži no pārdesmit gadu tur strādājušajiem jau pateikuši, ka pensionēsies. Skaidrs arī tas, ka Pilvere nebūs kluss stūrmanis, kura komandā noteicēji ir pelēkie kardināli, par kādiem līdz šim dēvēti dažos pils kabinetos sēdošie. «Lēmumus pieņemu ātri un izšķirīgi,» «Plēsumā» sevi raksturo rektore. Skatīsim. ◆
