A. Šķēles valdība demisionēja ne jau tāpēc, ka kādam ļoti gribējās atņemt latviešiem «labo premjeru», bet gan tā vienkāršā iemesla dēļ, ka saturēt valdību vairs nebija iespējams.
A. Šķēles valdība demisionēja ne jau tāpēc, ka kādam ļoti gribējās atņemt latviešiem «labo premjeru», bet gan tā vienkāršā iemesla dēļ, ka saturēt valdību vairs nebija iespējams. Šo valdību izveidoja vesela virkne ļoti dažādu politisko spēku. Diemžēl nekas cits arī nebija iespējams, jo ievēlēts tika tieši tāds – sadrumstalots parlaments. Savukārt Saeimas sastāvs precīzi atspoguļoja iedzīvotāju politisko sadrumstalotību, viņu ļoti atšķirīgās intereses un priekšstatus par to, kas vajadzīgs Latvijas valstij. Šādā situācijā pie partijām (ja par tādu neuzskata politizētu biznesmeņu un politiķu grupu, kas jau vairākus gadus pulcējas ap Šķēli) formāli nepiederošs premjerministrs bija vienīgā iespēja izveidot valdību. Premjerministram vajadzēja radīt darboties spējīgu komandu, meklēt kompromisus, nogludināt pretrunas. Diemžēl izrādījās, ka biznesa menedžeris A. Šķēle neizprot atšķirību starp uzņēmumu vadīšanu, kur padotos (kā savus padomniekus) iespējams stimulēt ar augstu materiālo palīdzību, un publisko administrāciju, kur tādas iespējas nepastāv. Viņš pastāvošās pretrunas vēl vairāk saasināja, pretnostatīja «labo premjeru» un «ļaunās partijas», tādējādi beigu beigās valdības darbu padarīja neiespējamu. Valdība pēdējos mēnešos pārdzīvoja agoniju un kā daudzmaz vienots un vesels mehānisms nestrādāja. Tās krišana bija laika jautājums, un labāk, ka tas notika tagad nekā pēc trim četriem mēnešiem, kad jauna Ministru kabineta sastādīšana būtu problemātiska.
Tomēr par galveno atkāpšanās iemeslu kļuva skandāls ar «Latvenergo» trīs miljonu latu pazušanu kaut kādā mistiskā it kā Lihtenšteinā dibinātā firmā. Tas, nu jau arī presē, tiek saistīts ar Šķēli un viņam tuviem padomniekiem A. Grūtupu un M. Bendiku («Dienas Bizness» pat raksta par «Mārča plānu»). Šķēle sākumā notikušo mēģināja iztēlot kā sīkumu un tikai vēlāk bija spiests atzīt, ka tas ir nopietni. Tā dēvētajā korupcijas skandālā prokuratūra secināja, ka reāls ļaunums nevienam nav nodarīts, bet šoreiz tika pamatīgi apkrāpti cilvēki, kas maksās par paaugstinātajiem «Latvenergo» tarifiem. Turklāt iespējams, izrādīsies, ka ar likumu viss ir kārtībā, jo diemžēl arī citur ir pieredze, ka likumus reizēm var izmantot ļaunprātīgi. Taču tad jābūt vismaz politiskajai atbildībai. Tā nekādā gadījumā nevienu neatbrīvo no kriminālatbildības, kā to reizēm nezināšanas dēļ pie mums uzskata. Par saviem nodarījumiem vai neizdarībām, kas ne vienmēr ir krimināli sodāmas, politiķi maksā ar saviem amatiem – atkāpjas paši vai viņus atlaiž parlaments. Protams, nevienā valstī nav likuma, kas stingri reglamentē, kad iestājas politiskā atbildība, tāpēc cilvēku domas parasti dalās – vajag vai nevajag aiziet. Amerikā strīdas par Klintonu, un arī Šķēli vērtē dažādi. Ir cilvēki, kas pēc viņa aiziešanas gaida gandrīz vai pasaules galu – ticība «labajam caram» dzīvo ne tikai Krievijā. Taču Ministru prezidents ir atbildīgs par valsti, un, ja tajā bez pēdām pazuduši trīs miljoni (un gandrīz pazuda 4,5 «Ventspils naftas» miljoni), ja afēra tiek saistīta ar viņa un padomnieku vārdiem, ir jāiet prom.
«Latvijas ceļa» valde ir ierosinājusi izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju, kas dos vērtējumu šai lietai un par to atbildīgajām personām. Bet tiesības sargājošajām iestādēm jānodarbojas ar kriminālizmeklēšanu.
Par jauno Ministru prezidenta kandidātu ir izvirzīts «TB» pārstāvis, bijušais ekonomikas ministrs Guntars Krasts.
Būtiskas pārmaiņas valdībā nav gaidāmas. Ministru kandidāti ir pieredzējuši un spējīgi sekmīgi turpināt darbu. Tomēr «LC» valde ierosina atjaunot mežu valsts ministra amatu. Valdībā ir daži amati, bez kuriem nevar iztikt. Neviens nekur nav iedomājies likvidēt finansu vai ārlietu ministru amatus, un dzīve ir pierādījusi, ka pašlaik Latvijā vajadzīgs arī mežu ministrs, un viņu nespēj aizstāt ierēdnis.
«Latvijas ceļš» lēmumu atbalstīt vai neatbalstīt jauno valdību pieņems 4. augustā, tad sanāks arī lielo partiju augstākās lēmējinstitūcijas. Var prognozēt, ka šī valdība tiks apstiprināta ātrāk nekā visas iepriekšējās, iespējams, jau 6. augustā. Tās darbības rezultāti atkarīgi no tā, vai ministri spēs strādāt kā vienota komanda.
