Kaut arī pieejami dažādi atbalsta instrumenti, Latvijā statistika nelaimes gadījumu skaita ziņā joprojām ir augsta – pagājušajā gadā vien Valsts darba inspekcija (VDI) konstatējusi 1352 nelaimes gadījumus darbā. 189 cilvēki tajos guvuši smagas traumas, bet 33 pēc traumām miruši.Darba aizsardzības likums noteic, ka darba devējam ir pienākums iekārtot un uzturēt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Tomēr jāatceras, ka pat situācijās, kad darba devējs ievērojis visas prasības, riska pakāpi būtiski ietekmē arī pats nodarbinātais. Katrs nelaimes gadījums darbā ir jāizmeklē, un no tā visiem uzņēmumā strādājošajiem ir jāmācās, lai netiktu atkārtotas iepriekš pieļautās kļūdas un piedzīvotas līdzīgas situācijas.Tiesa gan, nereti dzirdēts, ka izmeklēšana notiek formāli vai virspusēji, tādēļ gribētu lielāku uzmanību pievērst tam, lai izmeklēšanā tiktu noskaidroti patiesie nelaimes gadījuma cēloņi, vienkāršāk sakot – noskaidrota problēma pašā saknē. Piemēram, pēc kāda nelaimes gadījuma izmeklēšanas aktā ierakstīts: nodarbinātais neievēroja darba aizsardzības instrukcijās noteiktās prasības. Analizējot situāciju sīkāk, izrādījās, ka viņam bija izsniegti aizsargcimdi un darba aizsardzības instrukcijā bija prasība tos lietot, bet cilvēks, kurš veica šo darbu, cimdus nelietoja, līdz ar to formāli nelaimes gadījuma cēlonis ir darba aizsardzības instrukcijā noteiktās prasības neievērošana. Taču, vaicājot cietušajam, kāpēc darba cimdi netika uzvilkti, izrādījās, ka tie bija izmirkuši un lieks pāris darbiniekam nav iedalīts. Secinājums – nākotnē no līdzīgiem nelaimes gadījumiem iespējams izvairīties vienīgi tad, ja tiek noskaidroti patiesie negadījuma cēloņi, nevis meklēts formāls «grēkāzis».Darba devējam (kā arī darba aizsardzības speciālistam) ļoti svarīgi ir komunicēt ar nodarbinātajiem un uzklausīt viņu domas par bīstamākajiem darba vides riskiem, to novēršanas iespējām un jau izmantoto darba metožu drošību. Galu galā strādājošie vislabāk pārzina savu darbu, tāpēc var sniegt vērtīgu informāciju, kā novērst iespējamos nelaimes gadījumu cēloņus.Piemēram, fakts, ka grāmatvede sēž ar muguru pret logu, no kura pūš vējš, var netikt fiksēts, veicot formālu risku novērtējumu un neizjautājot darbinieku personīgi. Taču, strādājot šādos apstākļos, var iestāties darba nespēja vai ar laiku – arodslimība. Praksē liela daļa darba devēju, veicot risku novērtēšanu, anketē darbiniekus, lūdzot sniegt savu skatījumu par to, kādi, viņuprāt, ir darba apstākļi konkrētajā darba vietā un kādus nepieciešamos uzlabojumus viņi saskata.Noteikti vajadzētu darbiniekus aicināt ziņot vadībai arī par «gandrīz notikušu nelaimes gadījumu», jo arī potenciāli bīstamu situāciju cēloņu apzināšana nākotnē var palīdzēt izvairīties no negadījumiem. Veicot strādājošo apmācību, īpaša uzmanība jāpievērš vairākām riska grupām. Pirmkārt, tie ir jaunie un nepieredzējušie darbinieki (gan jaunieši, gan nesen darbu sākuši kolēģi), kuriem nav lielas praktiskas pieredzes ar darbu saistītu jautājumu risināšanā. Turklāt, apmācot darbiniekus, lietderīgāk ir dot vienkāršus padomus, vizuāli demonstrējot drošus darba paņēmienus, nevis lasot garas, sarežģītas instrukcijas.Pastiprinātu uzmanību vajadzētu pievērst tādiem aspektiem kā tīrībai un kārtībai darba vietā un darbinieku pārvietošanās «ceļos», individuālo un aizsardzības līdzekļu lietošanai, darba aprīkojuma tehniskajam stāvoklim, apgaismojumam, kā arī tam, vai cilvēki ir informēti, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Priecē to uzņēmumu pieredze, kas ar dažādu veicināšanas balvu starpniecību sekmē darba drošības prasību ievērošanu – piemēram, starp uzņēmuma filiālēm (nodaļām) rīkojot konkursu par vizuāli interesantākās darba drošības instrukcijas radīšanu. Ieguvēji ir visi, jo, veidojot instrukcijas noformējumu, tās saturu ir apguvis ikviens iesaistītais.Pareizi organizēta darba aizsardzības sistēma, droši darba apstākļi un drošas darba metodes ir svarīgi efektīva darba procesa pamatelementi, kas ilgtermiņā ļaus uzņēmumam ietaupīt gan laiku, gan līdzekļus. Jā, darba aizsardzības sistēmā sākotnēji jāiegulda daudz, bet tās ir investīcijas uzņēmuma nākotnē.Uzņēmējus aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas Zemgales reģiona konsultāciju centrā Jelgavā, Pasta ielā 47, kā arī zvanot pa tālruni 63020449 vai sūtot savus jautājumus pa e-pastu: [email protected].
