Spilgti oranžo drošības vestu virtene, ko veidoja trīsdesmit riteņbraucēji, trešdien aizvijās pa Jelgavas – Auces šoseju, pa kuru virzījās trešais LLU un «Zemgales Ziņu» rīkotais Drosmes un cilvēcības velobrauciens. Tajā piedalījās arī Izraēlas diplomātiskās misijas Latvijā vadītājas vietniece Ksenija Kobjakova.
Izbraucot no pilsētas, maršruts tāpat kā iepriekš gāja caur Būriņu mežu un tālāk pa Glūdas pagasta lauku ceļiem. Pirmajā atpūtas vietā Glūdas skolā, atņemot brīdi diendusai, braucējus bija sanākuši aplūkot divpadsmit pirmsskolas audzēkņi. Uzbraucot uz asfaltētās Auces šosejas, velosipēdistu vidējais ātrums palielinājās no 16 līdz 23 kilometriem stundā. Tādēļ vairāk varēja uzkavēties pieturvietā Penkulē, kur «Zemgales Ziņās» aprakstītais pieredzējušais ģeologs Astrīds Freimanis, sēžot uz baznīcas sliekšņa, stāstīja par «fifty fifty» (puse uz pusi – red.) izredzēm Baltijas jūrā pie Liepājas atrast naftu.Bēnē braucienam pievienojās Izraēlas diplomāte Ksenija Kobjakova. Viņa Latvijā strādā tikai mēnesi, taču ar bagātu vārdu krājumu runā latviski. Izrādās, K.Kobjakova dzimusi un līdz 14 gadu vecumam augusi Latvijā, Daugavpilī. Smagākais pieturas punkts visā apmēram 70 kilometru garajā ceļā bija memoriāls Putnu mežā četrus kilometrus aiz Auces, kur 1941. gada jūlijā nogalināja Auces ebrejus. Starp traģiskajās jūlija dienās apcietinātajiem bija arī Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas mācību un pētījumu saimniecības «Vecauce» direktors Pauls Dermans. Kolēģim vēlākajam profesoram Jānim Āboliņam (1906 – 1990), atsteidzoties ar velosipēdu no Jelgavas, izdevās par viņu galvot. «Diemžēl toreiz vectēvs nespēja izglābt vairāk,» pie memoriāla sacīja viņa mazdēls inženieris Jānis Āboliņš. Āboliņu ģimene visiem brauciena dalībniekiem dāvināja drošības vestes. ◆
