«E-klasi ieviesām ne tāpēc, ka tas būtu moderni, bet tādēļ, ka tā atvieglo mūsu dzīvi. Pirms jaunā mācību gada uzreiz lecām ar galvu aukstā ūdenī un papīra žurnālus nepasūtījām, lai nebūtu atkāpšanās ceļa. Tas attaisnojies,» atzīst Ozolnieku vidusskolas direktora vietnieks informācijas tehnoloģiju (IT) lietās Ainārs Kākers, būdams pārliecināts, ka tomēr jāprot skriet laikam līdzi, jo elektroniskā (e) vide ieņem aizvien stabilāku vietu izglītības sistēmā
«Kad pirms aptuveni četriem gadiem firma «DEAC», kas izstrādāja e-klasi, visām skolām izsūtīja piedāvājumus, uzreiz tajā neiesaistījāmies, jo gribējām zināt, kas tas ir. Lēnā garā izpētīju un sapratu, ka tas ir kas labs, tāpēc e-klases ieviešanu iekļāvām skolas attīstības plānā un šajā mācību gadā esam to īstenojuši,» turpina A.Kākers, minot ieguvumus, ko paredz «elektroniskie žurnāli», ko jau lieto teju visas Jelgavas skolas un uz ko pamazām pāriet arī novadu izglītības iestādes. Skolas budžetā vien jāatrod aptuveni 40 latu mēnesī sistēmas abonēšanai, pedagogiem jānodrošina datori un interneta pieslēgums, kas veiksmīgai komunikācijai nepieciešams arī audzēkņiem un vecākiem.Īsziņas par bastošanu E-klases sistēmā ir trīs daļas. Viena paredzēta tikai skolas iekšējai lietošanai, bet pārējās divas bērniem un vecākiem, kuriem pieejams arī maksas pakalpojums – īsziņas, ja atvase kavējusi skolu vai saņēmusi nepilnīgu vērtējumu. «Šo pakalpojumu izvēlējušies aptuveni divi trīs procenti vecāku. Lielākā daļa (90 procentu) lieto e-klases bezmaksas variantu, kad viņi internetā var apskatīties dienasgrāmatu, stundas, to tēmas, uzdotos mājasdarbus, atzīmes, piezīmes – arī par uzvedību. Pārējie e-klasi nelieto,» stāsta direktora vietnieks, piebilstot: «E-klases sistēma ļauj ieekonomēt ļoti daudz laika, apstrādājot informāciju, kas saistīta ar mācību procesa vērtēšanu. Salīdzināšanai – semestra beigās viens pats pusstundas laikā izdrukāju visai skolai liecības. Skolotājiem ar pildspalvu vairs nav jāieraksta ne mazākais teikumiņš, vien jāievada datorā atzīmes. Nav arī jāšķirsta žurnāli un jāskaita kavējumi – tas notiek automātiski, tāpat kā sekmju izraksti katru mēnesi.»Skolotāji atzinuši par labuLai arī Ozolnieku vidusskolas pedagogiem rudenī nebija izvēles, akceptēt jauno kārtību vai strādāt pa vecam, jo drukāto žurnālu vienkārši vairs nebija, viņi pārmaiņas uzņēmuši labi. Turklāt augustā notika skolotāju apmācība. «Biju ļoti priecīga, uzzinot, ka strādāsim ar e-klasi, jo tā atvieglo skolotāja darbu un dod iespēju vecākiem daudz vairāk sekot līdzi sava bērna gaitām. 40 minūtēs ne vienmēr var paspēt ierakstīt audzēkņiem kādu ziņu, bet te to apdomājot iespējams izdarīt kaut vēlu vakarā mājās. Vienīgais mīnuss, ka ne visiem vecākiem ir internets, tad jāmeklē citi varianti,» stāsta 11. klases audzinātāja Aina Krūmiņa, piebilstot, ka skola sadarbībā ar pašvaldību nodrošinājusi arī citu IT iespēju izmantošanu stundās. Ozolnieku vidusskolā, kurā mācās 450 audzēkņu un strādā 40 pedagogu, tiek lietota elektroniskā tāfele (vēl četras sagaidāmas, noslēdzoties Eiropas fondu līdzfinansētam dabaszinību projektam), vairāki projektori (paredzēts, ka drīzumā šāda iekārta būs katrā klasē). E-apmācību kā papildiespēju plānots ieviest skolēniem, kuri slimojuši vai nav tikuši līdzi apgūstamajai tēmai. Turklāt visiem pedagogiem sagādāti portatīvie datori. Ķīmijas skolotājai Lolitai Meinhardei to dāvāja arī «Swedbank», atzīstot viņu par savu «Gada skolotāju». «Latiņu esam pacēluši augstu, ko 22. aprīlī brauks lūkot arī Dundagas novada skolvadības grupa,» piebilst vidusskolas direktore Klāra Stepanova.
