«Kā zaudēt puisi 10 dienās» («Kino 19» līdz 19. jūnijam pulksten 13.30 un 18).
«Kā zaudēt puisi 10 dienās» («Kino 19» līdz 19. jūnijam pulksten 13.30 un 18).
Arī šeit vērojams tas, kas katrā tipiskā amerikāņu romantiskajā komēdijā atrodams pārpārēm: gan veids, kādā tā sākas (ar gluži nejaušu vai smieklīgi tīšu tikšanos), iemīlēšanās, uz melodramatiska fona risošie sarežģījumi un atrisinājums, žanra faniem par prieku, bet uz kinozāli līdzi aizvilktajiem – par atvieglojumu.
Kaut kur redzēti arī šoreiz sarežģījumam izvēlētie galveno tēlu noslēpumainie nolūki. Atšķirības labad autori vadījušies pēc principa «dubults neplīst» (laikam, lai skatītāji drīzāk pamanītu, par ko stāsts): katram galvenā pāra varonim kas vienlīdz slēpjams no otra. Reklāmas firmas darbinieks saderējis, ka desmit dienās spēs savaldzināt kādu līdz šim pilnīgi nepazīstamu sievieti. Tas, ka aplidošanas objekta lomā viņam patrāpās žurnāliste, kas nolēmusi no personīgās pieredzes sacerēt rakstu par to, kā no nejauši iepazīta «boifrenda» akurāt tais pašās desmit dienās tikt vaļā, ir nevis likteņa nejaušība, bet kolēģu pirksts: ir taču ieinteresētie, kas negrib pieļaut, lai līdz ar uzvaru derībās darbabiedrs iegūtu tiesības uz kāda izdevīga projekta vadīšanu. Un viņu cerības Keita Hadsona cenšas nepievilt, desmitajai dienai tuvojoties, notikumus sev vēlamajā virzienā steidzinot tik apsēsti, teju vai maniakāli, ka drīzāk izvilina nevis smaidu, bet liek līdzi just – gan pašai, gan upurim.
***
Esēnija Zariņa:
Amerikāņu komēdija ir un paliek amerikāņu komēdija. Atliek vien to pieņemt un skatīties vai ignorēt. Apbrīnoju «izdomu», ar kādu radīti ne īpaši oriģinālie filmu nosaukumi. Arī sižets nav jaunums. Taču šī filma nav tas sliktākais gadījums, un Keita Hadsona – forša.
Agnese Āboltiņa:
Sākums mazliet saraustīts, bet filmas turpmākajā gaitā režisors precīzi parādījis, cik izlutinātas mēdz būt sievietes. Pārspīlējumi, protams, milzīgi, bet vajadzīgi, lai žurnāliste varētu pierādīt, cik bezgala viegli puisi pazaudēt. Perfekti izspēlēta abu varoņu pazemojuma sajūta. Un gaidītās laimīgās beigas – kad abi ierauga otra patieso būtību…
