Pēc 4. jūnija streika Jelgavas metāla un gumijas ceļa zīmju uzņēmumā «Nordic Metalplast» strādnieki ir saņēmuši visu algu par aprīli. Maija algas izmaksu uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Eskulio Martinangeli sola sākt šajā nedēļā, kad pārskaitīšot vismaz daļu par mēneša darbu. Tomēr arodbiedrības pārstāvji ir iesākuši jauna – beztermiņa – streika rīkošanas procedūru.
Darbs uzņēmumā «Nordic Metalplast» pagājušajā nedēļā ritēja ierastajā ritmā. Līgo dienas priekšvakarā klientiem tika nosūtīta kārtējā krava ar gatavo produkciju. Pēc neoficiālas informācijas, uzņēmuma vadītāji strādniekiem teikuši, ka ar šo kravu tikšot nopelnīta nauda maija algām. Mierīgākus dara parāda atmaksaPagājušās nedēļās sākumā noskaņojums «Nordic Metalplast» strādnieku vidū bija dumpinieciskāks. 4. jūnija streika komitejas vadītājs Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) priekšsēdētājs Juris Kalniņš minēja, ka «Nordic Metalplast» darbinieki varētu rīkot beztermiņa streiku. Divās nedēļās, kas bija pagājušas pēc 4. jūnija, darba devēji nebija reaģējuši uz strādnieku prasībām. Taču pirmdienas vakarā, kad tika samaksāts algas parāds par aprīli, noskaņojums uzņēmumā mainījās. «Mums pārmet, ka slikti strādājam un tādēļ ir aiztures ar samaksu. Taču patiesībā darba ritma traucējumi rodas nevis strādnieku, bet gan laikā nepiegādātu izejvielu dēļ. Tomēr paskatīsimies, kā darba devēji tālāk pilda solīto,» «Ziņām» teica kāds uzņēmuma strādnieks, kurš savu vārdu minēt nevēlējās. Viņš piebilda, ka darbu problemātiskajā uzņēmumā «Nordic Metalplast» būtu pametis, ja vien rūpnīcā nebūtu labs strādnieku kolektīvs. Situācija neesot bīstamaPagājušajā nedēļā rūpnīcā no Itālijas ieradās «Nordic Metalplast» valdes priekšsēdētājs Eskulio Martinangeli. Intervijā «Ziņām» viņš teica, ka šonedēļ sākšot izmaksāt algu par maiju. Viņš piebilda, ka tikšot arī samaksāti parādi par 2009. gadu, to kopējā summa esot neliela – tikai divi tūkstoši latu. E.Martinangeli neatklāja, ka būtu bijušas kādas problēmas ar izejvielu piegādi. Viņa ierašanās brīdī tās arī bija atrisinātas. 4. jūnijā streiku valdes priekšsēdētājs nosauca par neprātīgu, taču vienlaikus atzina, ka strādniekiem ir tiesības tā rīkoties. Tādēļ administrācija nemeklēšot, kuri esot bijuši streika organizatori. E.Martinangeli piebilda, ka streikoja ne visi septiņdesmit rūpnīcas strādnieki (streika dienā «Ziņas» gan novēroja, ka cehā no vairākiem desmitiem strādāja tikai divi). Arodbiedrība nekūdotVakar pie «Nordic Metalplast» strādniekiem solīja ierasties LAKRS priekšsēdētāja vietnieks Edvīns Krieviņš. Taču, aizbildinoties ar aizņemtību tiesā un interviju radio, tomēr neatbrauca. «Ziņām» viņš teica, ka negrasoties kādu kūdīt uz streikošanu. Taču «Nordic Metalplast» vadības nevēlēšanās rēķināties ar strādnieku prasībām, viņaprāt, var radīt situāciju, ka beztermiņa streiks tomēr notiks. «Mēs streika rīkošanas procedūru esam sākuši 14. jūnijā, kad nosūtījām uzņēmuma vadībai savas prasības. Desmit dienu laikā darba devējiem vajadzēja atsaukties, mēģināt izveidot strīdu izlīguma komiteju. Tas nav darīts, un mums ir tiesības, informējot Valsts darba inspekciju un Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi, sākt streiku,» nobažījies saka E.Krieviņš. Streikotāju prasības ietver koplīguma sastādīšanu starp uzņēmuma arodbiedrību un darba devējiem, tas paredz sodus par algas kavējumiem. Valsts darba inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas vadītājs Valdis Dūms teic, ka no darbinieku puses iestājies klusums. Agrāk ik mēnesi bijis pa sūdzībai. Inspekcijas uzliktos sodus, kuru apmērs pārsniedz pusotru tūkstoti latu, uzņēmums apņēmies nomaksāt līdz 5. septembrim.
