Nu jau piecas tiesvedības saistītas ar Staļģenes centra daudzdzīvokļu mājām «Tērces», «Strauti», «Atvari», «Līči», «Bangas» un «Avoti», par kuru īpašuma tiesībām un apsaimniekošanu, no vienas puses, strīdas Jelgavas novada pašvaldība un valsts institūcijas, bet, no otras, – apsaimniekošanas uzņēmums «Vedgas». Šajās sešās mājās ir 106 dzīvokļi, kuru iemītnieki vismaz lielākajā vairumā ir pašvaldības pusē – piekrīt, ka namus pārvalda tās kapitālsabiedrība. Pašvaldības SIA «Jelgavas novada KU», paļaujoties uz labvēlīgu tiesas iznākumu, šajās mājās ķērusies pie sen gaidītiem remontiem.
Gaidot tiesnesi, Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama zālē valda saspringts klusums. Ne vārda nepārmijot, krēslu rindā sēž trīs izsauktie liecinieki staļģenieki Oksana Androņenko, Tatjana Vilmane un Genādijs Golumbovskis, kā arī viņu līdzjutējas Alla Kneiža un Inta Stecka, kas arī dzīvo šajās mājās. Pie atsevišķiem galdiem sēž pašvaldības nolīgtais jurists Aldis Jēgeris un māju apsaimniekotājs Oskars Beņickis. Zāles pretējā pusē klusi dokumentus pāršķirsta uzņēmuma «Vedgas» īpašniece Gunta Špera un jurists Aigars Krūms. Ar stundas ceturkšņa nokavēšanos tiesnesis Aldis Vīksne iesāk sēdi. Tā gan ilgst tikai pusstundu. Lai arī nevienai pusei nav iebildumu, tiesnesis nolemj, ka pieaicinātā trešā persona Oskars Beņickis, kurš pirmajās divās sēdēs pārstāvēja uzņēmumu «Staļģenes Komunālais dienests», nedrīkst bez atsevišķas pilnvaras pārstāvēt tagadējo apsaimniekotāju «Jelgavas novada KU». Nelīdz abu pušu argumenti, ka pirmais uzņēmums restrukturizācijas gaitā iekļauts otrajā. Tiesa tiek atlikta līdz decembrim. Strīds turpinās koridorāVecais vīrs G.Golumbovskis, kuram pirms sēdes uznāca sirds aritmija, klusēdams dodas uz izeju. Staļģenieces vēl uzkavējas tiesas ēkā. Turpat koridorā viņām iznāk asa vārdu pārmaiņa ar G.Šperu. Viņai tiek pārmesta mantrausība un nesaimnieciskums, iekasējot augstu īres maksu (līdz 50 santīmiem par kvadrātmetru), bet mājas pienācīgi neremontējot. «Kāpēc Šperai vienai bija atļauts pārņemt sešas mājas, ja citviet arī mūsu pagastā dzīvokļus privatizēja to iedzīvotāji!» sašutusi jautā I.Stecka. Viņa uzsver, ka iedzīvotāji ir pateicīgi Jelgavas novada pašvaldībai, kas tiesā palīdz tikt vaļā no, viņasprāt, negodprātīga apsaimniekotāja. «Vedgas» mantojušas dusmasG.Špera «Ziņām» skaidro, ka viņa tomēr rūpējusies par mājām – likusi ārdurvis, pakešu logus. Iepriekš gan jau vēstīts, ka par logu likšanu bijis jāmaksā avansā, bet pēcāk ar darbiem gadījušās ligas. G.Špera apgalvo, ka iedzīvotājiem esot lieli parādi, tādēļ apsaimniekošana nav veikusies. Īrnieku parādu dēļ uzņēmums esot tuvu bankrotam. Kopš 2010. gada, kad pēc iedzīvotāju lūguma, taču, likumā noteiktā kārtībā nebrīdinot «Vedgas», sešu māju apsaimniekošanu pārņēma «Jelgavas novada KU», iedzīvotāji saņem divus rēķinus – vienu no tagadējā, otru – no iepriekšējā apsaimniekotāja. G.Špera uzskata, ka novada pašvaldība musina iedzīvotājus, atbalsta komunālo maksājumu parādniekus. Viņa sūdzas, ka pašvaldība, uzņemdamās apsaimniekot Staļģenes centra mājas, atsakās slēgt ar «Vedgām» nomas līgumu par tai piederošo zemi, uz kuras atrodas «Tērces», «Strauti», «Atvari», «Līči», «Bangas» un «Avoti». «Es saprotu, ka iedzīvotāji ir sašutuši, ka daudzi varēja savus dzīvokļus privatizēt, bet viņi – nē. Taču šis jautājums savulaik bija jāuzdod paju sabiedrībai «Staļģene», kas izmantoja viņu mājas, lai norēķinātos ar parādiem «Parex» bankā,» teic G.Špera. Viņa pastāv uz to, ka «Vedgas» minēto māju īpašumu ieguva no bankas. Jāpiebilst, ka toreizējās paju sabiedrības vadītājs Mārtiņš Arnītis par šo lietu ar «Ziņām» runāt atteicās. Lietas pārsūdz un atliekSaistībā ar ieilgušo strīdu augusta beigās Administratīvā rajona tiesa atzina «Vedgām» par labu to, ka Jelgavas novada Dome nepamatoti atcēlusi 2002. gadā Jaunsvirlaukas pagasta Padomes lēmumu nodot minētās mājas šim uzņēmumam apsaimniekošanā. A.Jēgers teic, ka Jelgavas novada Dome šo lēmumu pārsūdzēs. G.Špera Jelgavas tiesā apstrīdējusi novada pašvaldības Administratīvās komisijas uzlikto sodu par Staļģenes centrā pie mājām nepļauto zāli. Savukārt janvārī Latvijas Republikas Augstākā tiesa skatīs «Vedgas» apelācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas spriedumu, kas strīdā ar Privatizācijas aģentūru noteica – visas sešas mājas ir bezsaimnieka manta un tāpēc pieder pašvaldībai. Līdz šīs lietas pabeigšanai Zemgales apgabaltiesa apturējusi lietu par «Vedgu» privatizēto zemi, ko Privatizācijas aģentūra arīdzan prasa atzīt par valstij piederošu.