Šodien sumināsim Daigas un Dinijas, bet rīt vārda svētki ir Gaitiem un Karīnām.
Šodien sumināsim Daigas un Dinijas, bet rīt vārda svētki ir Gaitiem un Karīnām.
Karīna Pastiljone stāsta, ka vārdu, tiesa gan, nedaudz izmainītu, mantojusi no vecvecmammas, kuru sauca Katrīna. Savs vārds Karīnai vienmēr paticis.
Pēc izglītības būdama bez piecām minūtēm medmāsa, gaviļniece savā profesijā nestrādā. “Pēc prakses slimnīcā mediķa darbs vairs nesaistīja. Iepriekš biju pārliecināta, ka cilvēkam, kas saistīts ar medicīnu, jābūt iejūtīgam, žēlsirdīgam. Taču tā bija ilūzija, jo saskāros ar ciniskiem mediķiem. Varbūt pirmais iespaids traucēja pabeigt mācības. Varbūt kaut kā pietrūka. Aplami laikam, ka ļoti pārdzīvoju par pacientiem. Bet citādi nevarēju.”
Pašlaik Karīna strādā Rīgā par pārdevēju, taču apzinās, ka joprojām ir sava ceļa meklējumos. Tāda, kas būtu saskaņā ar pašas izjūtām.
Svētkus Karīna allaž svin kopā ar ģimeni. “Esmu mājas cilvēks. Nekur īpaši “netusējos”. Šķiet, par mani varētu teikt – nekomunikabla. Arī draugu man ir maz, visi ir kādu laika sprīdi par mani vecāki. Varbūt tāpēc, ka mani vienmēr saistījusi piezemētība, konkrētas lietas, uz tām es skatos reāli, bez rozā brillēm. Nav jau tā, ka nevaru aiziet uz “pabiem”, bet ilgi tur uzkavēties nespēju. Labāk čubinos, ņemos pa māju. Ļoti daudz adu. Laikam esmu radījusi tādu vecmeitas portretu,” smej Karīna, kurai ir daudz sakāms arī par mīlestību.
“Iemīlot savu mīļoto cilvēku redzam citādu, reizēm izdomājot lietas, kas viņam nemaz nav raksturīgas. Dzīvojot kopā, jāatrod laiks vienam otru uzklausīt, jārespektē otra domas, dzīves uztvere. Pārveidot nevienu nav iespējams. Tas jāiegaumē.
Mēs esam pārāk lieli materiālisti. Neprotam cits citu saprast, neesam iejūtīgi, dvēseliski. Taču, ja nav dvēseliskuma, tas nozīmē, ka cilvēkā vispār nekā nav. Viss pārējais ir nopērkams. Naudā nevajadzētu pazaudēt sevi.”
Runājot par savu nākotni pēc desmit gadiem, Karīna stāsta, ka būšot vīrs, bērns, kuram tiks veltīts pietiekami daudz laika un mīlestības. Un izpratnes. “Vajag, lai tu viņam būtu draugs. Nedrīksti kļūt autoritatīvs. Man būs māja, suns, kaķis un liela, liela harmonija. Kā vecās labās filmās – tu sēdi pie kamīna, tev blakus ir mīļotais cilvēks…”
