Valka, Valga, 2., 3., 4. jūlijs, 9. Latvijas amatierteātru salidojums. Latviešu un igauņu dvīņu pilsētā un Valkas rajonā sabraukuši 105 Latvijas amatierteātri un trupas no Igaunijas, Krievijas, Lietuvas un Somijas ar vairāk nekā 1700 teātra spēlmaņiem.
Valka, Valga, 2., 3., 4. jūlijs,
9. Latvijas amatierteātru salidojums. Latviešu un igauņu dvīņu pilsētā un Valkas rajonā sabraukuši 105 Latvijas amatierteātri un trupas no Igaunijas, Krievijas, Lietuvas un Somijas ar vairāk nekā 1700 teātra spēlmaņiem. Pāri par 70 izrāžu redz salidojuma dalībnieki un lielo teātra svētku viesi. Zemgales centru šajā forumā pārstāv Bauskas Tautas teātris, Jelgavas Jaunais teātris, Jelgavas 4. vidusskolas teātris «Vējlukturis» un Zaļenieku amatierteātris.
Salidojums – festivāls – teātra svētki. Tā ir uzdrīkstēšanās, sevis pierādīšana, apņemšanās, spēju apliecināšana. Bet tā ir arī urdoša ieinteresētība redzēt, ko un kā dara citi. Valkā un Valgā šo vēlēšanos piepildīt varēja 15 vietās – gan telpās, gan brīvā dabā. Šoreiz salidojuma rīkotāji izrāžu latiņu bija nolaiduši zemāk – lai vairāk un dažādāk varētu parādīt un vairāk redzēt. Tiesa gan, dažviet redzēšanas iespējas bija visai minimālas. Festivālā, kur piedalās tūkstoši, ar nelielām zālītēm, kur var iespiesties 50 līdz 60 skatītāju, ir par maz. Un šādās telpās notika daudz labu izrāžu. No Valkas kultūras nama kamerzāles pārkarsuši iznāca laimīgie iekšā ticēji, kas redzēja Limbažu Tautas teātra spēlēto Moljēra «Skopuli». Profesore teātra zinātniece Līvija Akurātere teica: – Lieliska izrāde. Bet dramaturgs Pauls Putniņš nebija paspējis iespraukties un kultūras nama vaļējā balkonā elpoja svaigu gaisu. Labi, ka iepriekš sev vietu bija rezervējis filoloģijas zinātņu doktors teātra zinātnieks Viktors Hausmanis, citādi arī viņš Zaļenieku amatierteātra «Pirmā grēka līci» nebūtu varējis redzēt. Iespraucās zālē arī teātra kritiķe Janīna Brance un paspēja gan izdarīt ierakstu Latvijas Radio, gan pēc izrādes mūs uzaicināt šo iestudējumu parādīt Rīgā, Smiļģa jeb Teātra muzejā. Pārpildīta bija arī lielā zāle, kur Balvu Tautas teātris spēlēja Šillera «Mariju Stjuarti», jēkabpilieši Zaļenieku mācītāja A.Voitkus drāmu «Soģis» un viesojās Maskavas Odincovas jauniešu teātris.
Bet bija arī lielā Valkas estrāde, kur pusnakts tumsā romantiskās gaismās atvizēja «Gadsimtu loki» un debesis pārklāja grandiozas raķešu ugunszīmes, bija Lugažu laukums pie kultūras nama, kur festivālu noslēdza virmojošs ugunstornis, bija dejojošas naktis ugunskuru gaismā, un dvēseliska pacilātība.
Diemžēl bija arī tādi «teātrmīļi», kas jau sākumā «ielīda» pudelē, knapi atžagojās pirms savas izrādes un pēc tās mudīgi «atlīda» atpakaļ. Neko ne redzēt, ne dzirdēt negribēja. Bija arī pa organizatoriskai neizdarībai dalībnieku izmitināšanā, informācijā, salīdzinājumā ar iepriekšējo salidojumu Rēzeknē pietrūka festivāla kopnoskaņas. Un tomēr daudziem šie svētki bija lielisks ieguvums. Salidojuma atklāšanā Latvijas kultūras ministre Kārina Pētersone cildināja tos trakos entuziastus, kas šodienas grūtībās spēj radīt teātra brīnumu. Tas atkal un atkal dzimst no jauna.
Uz tikšanos nākamajā salidojumā pēc četriem gadiem Dobelē!
